Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ar Eiropas piešķirtajiem 18,7 miljoniem pietiks, lai radītu pirmo vizualizāciju atkrastes vēja parkam Elwind? Citādi līdz šim vienīgais skaidrojums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), ka “tas būs redzams viena pirksta platumā”. Vai ar to bija domāts vidējais pirksts, kas tiek parādīts vietējai sabiedrībai un tūrisma industrijai?

No vienas puses Ekonomikas ministrija un LIAA cenšas rūpēties par tūrisma attīstību, bet no otras puses gatavojas īstenot projektu, kas ietekmēs tūrisma industriju vienā no Latvijas tūrisma magnētiem, ko LIAA pati prezentē kā “vienu no gleznainākajām jūras piekrastēm”.

Vides eksperte Kristīna Veidemane savā promocijas darbā doktora grāda iegūšanai noskaidroja, ka Latvijas tūristi mazāk vēlētos doties uz pludmalēm, kur būtu izvietoti vēja ģeneratori.

No vienas puses LIAA izsludina atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, no otras puses gatavojas degradēt ainavu dārgumu, kur faktiski katru gadu tiek īstenots kāds nozīmīgs kino projekts.

2022. gadā tas bija Austrijas seriāls Sisi, bet īpaši atzīmejama ir Dienvidkorejas kara drāma My Way, kas Latvijai piesaistīja 2 miljonus EUR, kad Jūrkalne izkonkurēja Francijas, Polijas, Jaunzēlandes un citas pludmales. Tieši pateicoties neskartajai dabas ainavai, šeit ir iespējams uzņemt vēsturiskās filmas.

No vienas puses LIAA attīsta atkrastes vēja parku pretī Jūrkalnei, no otras puses Dabas aizsardzības pārvalde šeit gatavo jaunu dabas liegumu – Alku sēkli, lai aizsargātu ūdensputnus, kas pārziemo Baltijas jūrā.

No vienas puses LIAA stāsta, ka precīza vēja parka lokācija nav zināma, bet no otras puses intervijās un investoriem kā projekta pievilcība tiek minēta tieši vēja parka atrašanās tuvu krastam – 15 līdz 20 km attālumā. Tikmēr Skotijā vēja parkus plāno jau 90 km attālumā no krasta, bet Nīderlandē pat 160 km attālumā.

No vienas puses LIAA apgalvo, ka vēja parks būs jūrā un ainavu īsti neietekmēs, bet no otras puses runā par 350 metrus augstām turbīnām, kam provizoriski būtu jāatrodas vismaz 60 km attālumā no Jūrkalnes stāvkrasta, lai tos neredzētu.

No vienas puses valsts plāno šādu milzīgu investīciju projektu, bet no otras puses Latvijai joprojām nav savas, reāli funkcionējošas enerģētikas politikas. Saeimas Tautsaimniecības komisija maijā rīkoja Enerģētikas forumu, kur iezīmējās haoss nozarē. Saeimas frakcijas parakstīja memorandu par Latvijas enerģētikas startēgijas izveidi. Stratēģija joprojām nav, bet projekti turpina nekordinēti un stihiski attīstīties.

No vienas puses LIAA un Ekonomikas ministrija virza Elwind projektu, bet no otras puses, apzinoties fundamentālas problēmas nozarē, Latvijā ir izveidota jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas tikmēr par šo projektu klusē.

Latvijai ir 500 km jūras piekraste, radot iespēju atkrastes vēju parku būvēt pretī mežiem, mazapdzīvotām teritorijām un vietām, kur nav jau attīstīts cits uzņēmējdarbības veids. Latvijai ir pilsētas, ostas un industriālās zonas, kas ir ieintersētas šo parku būvniecībā, lai tos apkalpotu. Šajā situācijā ir absurdi atkrastes vēja parkam izvēlēties lokāciju, kas nonāk pretrunā ar citu uzņēmējdarbību – attīstītu tūrisma industriju, kas veidota vairākus gadu desmitus un balstīta neskartas dabas vērtībās.

Kāds šeit noteikti pārmetīs “tikai ne manā sētā” attieksmi, bet parādiet man sētu, kas ir tik piepildīta ar uzņēmīgiem cilvēkiem, kas mīl savu dabu. Jūrkalne, Pāvilosta, Sārnate, Bernāti un Saulkrasti nav piemēroti šāda veida projektiem. Latvijai vajag atkrastes vēja parku, bet to var izvietot tā, lai tas palīdzētu vietējai tautsaimniecībai, nevis nonāktu konfliktā ar citiem biznesiem un sabiedrības interesēm.

Jautājumu ir daudz, tāpēc aicinu meklēt atbildes uz tiem 2. augustā Pāvilostā un 3. augustā Jūrkalnē, kad LIAA šeit organizēs Elwind ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas.

Novērtē šo rakstu:

98
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi