Grāmata par "Liepājas metalurga" krahu izdota arī krieviski e-grāmatas formātā un visiem lasītājiem būs pieejama bez maksas
PIETIEK28.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kurš tieši un kā tieši noorganizēja milzīgo valsts galvojumu pašlaik maksātnespējīgajam uzņēmumam Liepājas metalurgs, un kurš tieši ir atbildīgs, ka šis galvojums tika izsniegts?
Kurš tieši bija tas, kas gan iedeva valsts galvojumu uzņēmuma pārejai uz elektrokrāsnīm, gan pieņēma lēmumus, kas sadārdzināja šo elektrokrāšņu izmantoto elektroenerģiju, gan nelikās ne zinis par to, kā uzņēmums šajā situācijā tiek galā?
Kurš tieši bija tas, kurš nolaidīgi neuzraudzīja Liepājas metalurga pārrijušos bosu "saimniekošanu", un kurš tieši pēc tam ar savu neizlēmīgo vilcināšanos panāca uzņēmuma slēgšanu?
Grāmata "Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido" uz apjomīga faktu un dokumentu pamata skaidri nosauc konkrētus vainīgos gan valsts naudas iegrūšanā Liepājas metalurgā, gan galēji nolaidīgajā uzņēmuma uzraudzīšanā, gan tā novešanā līdz maksātnespējai, - visus tos, kas citā valstī tiktu tiesāti un sēdētu aiz restēm, bet kuriem arī pie mums vajadzētu vismaz lidot no iesildītajiem krēsliem un tajos nekad vairs neatgriezties.
"Pēdējos gados mēs esam pieredzējuši visvisādus valstij un tās iedzīvotājiem dārgi izmaksājušus galus, taču šis tomēr bija īpašs. Parex banka, AirBaltic, Krājbanka - visos šajos gadījumos nolaidīgām valsts amatpersonām bija iespēja rādīt ar pirkstu uz kāda cita, parasti jau konkurējoša politiska spēka pārstāvjiem un visā vainot viņus. Citādi ir ar Liepājas metalurgu un jo īpaši - ar tajā iegāzto milzīgo valsts naudu," grāmatas ievadā norāda tās autori L. Lapsa un K. Jančevska.
Grāmatas krievu tulkojums nedēļu pirms 12. Saeimas vēlēšanām izdots, lai arī krievu lasītāji, kuri dosies vēlēt, pirms tam gūtu iespēju uzzināt - kurš patiesībā ir atbildīgs par Liepājas metalurga krahu un kuram vajadzētu ja ne sēdēt, tad vismaz izlidot no iesildītajiem krēsliem. Vēlēšanas dod šādu iespēju - lai uzņēmuma krahu organizējušie un pieļāvušie saņemtu pēc nopelniem.
Jebkurš interesents grāmatas krievu izdevumu PDF formātā bez maksas no pirmdienas, 29. septembra var lejuplādēt vietnē grabeklis.lv, kā arī vietnē failiem.lv - http://failiem.lv/u/yddpcdw.
Arī grāmatas krievu izdevums EPUB formātā bez maksas no pirmdienas, 29. septembra ir lejuplādējams vietnē grabeklis.lv, kā arī vietnē failiem.lv - http://failiem.lv/u/cmwisik.
Savukārt grāmatas krievu izdevums MOBI formātā bez maksas no pirmdienas, 29. septembra ir lejuplādējams vietnē grabeklis.lv, kā arī vietnē failiem.lv - http://failiem.lv/u/llnivsx.
Jebkuram interesentam ir visas tiesības grāmatas krievu tulkojumu jebkurā no formātiem vai visos trīs ievietot lejuplādei arī savā interneta vietnē / mājas lapā.
Grāmatu jau tradicionāli izdevusi SIA Baltic Screen sadarbībā ar apgādu Atēna.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
