Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā sakrita, ka otrdien gan izlasīju ziņu lentās par bijušā "Dienas" galvenā redaktora Gunta Bojāra pretendēšanu uz sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāja posteni, gan tviterī atradu "Vienotības" ģenerālsekretāra Arta Kampara jūsmīgo norādi uz šī paša mediju profesionāļa interviju man līdz tam nezināmajā vietnē "European Journalism Observatory".

Kā zināms no pēdējās publiskās patiesības versijas, Bojāra kungs gadiem ilgi principiāli un profesionāli vadīja laikrakstu "Diena", godīgi vēstīja patiesību pa labi, pa kreisi, nelocījās neviena priekšā un vismazāk jau nu to, kuru maizi ēda, bet, kad vairs galīgi nevarēja izturēt, šo pašu savu profesionālo un cilvēcisko principu dēļ ar lepni paceltu galvu pameta "Dienu" un nu ir gatavs jauniem profesionālajiem izaicinājumiem un jaunajā darbā ir tikpat būt tikpat principiāls, godīgs un profesionāls.

Taču, kaut daži reizēm to mēdz piemirst, internetam ir tāda slikta īpašība - tas ļauj bez īpašām grūtībām palūkoties atpakaļ uz to, kā viens un tas pats cilvēks ar vienām un tām pašām zināšanām, tikai ar atšķirīgiem ēstās maizes avotiem skaidro vienus un tos pašus faktus. Un, rau, kāds amizants salikums man sanāca attiecībā uz to pašu Bojāra kungu, neņemot vērā tikai jaunāko, advancēto patiesību, bet atsvaidzinot atmiņā arī iepriekšējās - pēdējo trīs gadu versijas. Tā sacīt, bez komentāriem.

Par ""Dienas" īpašniekiem Roulendiem"

"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris: "Es nezinu, kādi īpašnieki te ir bijuši. Vai tie ir Roulendi, vai tie nav Roulendi? Shēmas var uzbūvēt jebkādas."

LETA, 2011. gada 12. oktobris: "Bojārs norādīja, ka laikraksta īpašnieku maiņa ir procesā, jo Koziols joprojām vēlas iegūt visus 100% laikraksta akciju un par šādu iespējamību veic pārrunas ar Roulendiem."

"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Sākumā uz to skatījos attālināti. Atceros, Baiba Rulle man jautāja, ko tu necepies par Roulendiem. Es atbildēju: kamēr man viņi netraucē, tikmēr necepšos."

Par citiem "Dienas" īpašniekiem

"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris:

"- Tie, kas pieļauj, ka "Diena" patiesībā pieder trīs Latvijas oligarhiem ir tuvu vai tālu no patiesības?

- Es nezinu par pašreizējo momentu. Es varētu izteikt versiju, ka kaut kāda patiesība kādā brīdī bija.

- Šie trīs cilvēki varētu būt Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers?

- Jā, jā.

- Jūs domājat, ka tā jau ir pagātne?

- Es pieļauju, ka tā bija, taču šobrīd man nav tāda pamata to apgalvot. Bet bija viens brīdis, kad es par to varēju iedomāties. (..)

- Kas ir tie temati, par kuriem nerakstīs Dienas žurnālisti? Tātad viens no tiem ir "Dienas" īpašnieki...

- Tas arī ir vienīgais. Un pārējie temati ir tie, kas neinteresē lasītājus.

- Bet tad jau tie aizliegtie temati aiziet plašumā. Īpašnieks ir Šlesera draugs, valdē ir Šķēles, Lemberga cilvēki…

- Neviens nav teicis, ka mēs nerakstām par Šleseru. Un tas neaiziet pārāk plaši. Tad jau mēs necīnītos. Kāda jēga ir strādāt par žurnālistu, ja uz katra stūra ir pa mīnai? Tad jau nav vērts.

- Tad var teikt, ka jums nav mīnas, bet ir viena liela bumba, kurai nedrīkst pieskarties, jo tā var eksplodēt. Tas ir īpašnieks.

- Loģiski, ka par Koziolu, viņa darījumiem un nedarījumiem vai par parādiem mēs nerakstīsim."

LETA, 2011. gada 12. oktobris: "Viņam [Guntim Bojāram] ir grūti komentēt portālā "Pietiek.com" publicēto informāciju, ka "Dienas" patiesie īpašnieki vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010.gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija politiķi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Bojārs norādīja, ka viņam nav [pieejas] KNAB izmeklēšanas laikā iegūtajai informācijai, uz kuru atsaucas "Pietiek.com", tāpēc viņš nevar komentēt, vai patiesībai atbilst šādas ziņas. Vienlaikus viņš norādīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Koziolam pieder 51% akciju, bet par atlikušajiem 49% viņam precīzas informācijas nav."

"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Pēcpusdienā jau ieradās Viesturs Koziols. Vienas dienas laikā notika vērienīgi notikumi. Es domāju, akcionāri no situācijas izlīda perfekti. Ja pirms tam visu laiku bija runa, ka nezinām, kam pieder “Diena”, ar šo gājienu viņi parādīja Koziolu. (..) No vienas puses viņš šajā stāstā ir sliktais zēns, jo pārstāv valdi, īpašniekus, iespējams ir Šlesera cimds un rokas… Sliktais no mediju tīrības viedokļa. No otras puses Koziols izrādīja interesi par to, kā uzņēmumu attīstīt. Domāju, Viesturam bija dots laiks, kurā Bojārs jāpārbauda. Mēs kaut kādā ziņā sadziedājāmies. (..) Bet “Dienas” īpašniekiem traucēja, ka viņi ir trīs. Visi – rakstura cilvēki. Tas traucē vienoties. (..) Varu pateikt novērojumu līmenī. Atšķirība starp Aivaru un pārējiem ir tāda, ka viņam jau kaut kas ir. Šajā kompānijā viņš piedalās novērotāja statusā, viņam kauties, izcīnīt savu varu baigi nevajag."

Par īpašnieku dividendēm

LETA, 2010. gada 13. jūlijs: "Pašreiz "Dienas mediju" galvenais redaktors Guntis Bojārs neesot saņēmis nekādus signālus tam, ka jaunā laikraksta vadība vēlētos angažēt saturu par labu kādiem politiķiem. Atklātā vēstulē lasītājiem, kas publicēta laikraksta "Diena" portālā "diena.lv", Bojārs uzsver: "Tieši otrādi, "Diena" jo skaidrāk pasaka - mēs nebūsim neviena politiskā spēka pusē, bet kā medijs kalposim sabiedrībai, kas nozīmē vērtēt vienādi kritiski visus." Saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tas ir īpaši svarīgi - neļaut politiķiem aptīt ap pirkstu cilvēkus, akcentē "Dienas mediju" galvenais redaktors."

"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris: "Viens variants, kāpēc uzņēmēji kaut ko pērk, ir dividendes naudas izteiksmē vai nu otrs variants, ja mēs runājam par Šlesera, Lemberga Šķēles aizmuguri, tad tā ir politiskās dividendes. Bet kādas politiskās dividendes viņi ir dabūjuši? Nekādas."

"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Tas nebija tikai bizness. (..) Skaidrs, ka trijotnei vajadzīgas gan politiskās, gan ekonomiskās dividendes."

Par redakcionālo neatkarību

LETA, 2010. gada 6. augusts: ""Laikrakstā "Diena" viss ir kārtībā, un tas attīstīsies tā, kā tam jāattīstās saskaņā ar manu iepriekš izstrādāto koncepciju," tā pēc tikšanās ar jauno AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieku Viesturu Koziolu biznesa portālam "Nozare.lv" atzina laikraksta "Diena" galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Guntis Bojārs. Bojārs gan atzina, ka, iespējams, jaunais uzņēmuma īpašnieks varētu ieviest kādas korekcijas, bet ar to domātas "nevis politiskas intereses, bet gan žurnālistikas vai mediju attīstības idejas, jo katras jaunas asinis ienes savu skatījumu". (..) "Patlaban mobilizēju žurnālistus darbam pēc trīs mazāk auglīgām nedēļām. Ikvienam, kuram ir šaubas, vai liekas, ka "Dienā" ir "ēnaina vide", es uzsveru, ka esam profesionāli žurnālisti - ja uz mums mēģinās izdarīt spiedienu, mēs par to bļausim un uztrauksimies. Bet, kamēr nekas tāds nenotiek, mobilizējamies kvalitatīvam darbam," sacīja Bojārs."

LETA, 2010. gada 25. augusts: "Laikraksts "Diena" līdz šim ir spējis saglabāt un arī turpmāk saglabās redakcionālo neatkarību, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra AS "Dienas mediji" galvenais redaktors Guntis Bojārs. "Protams, runas klīst. Šis ir ļoti jūtīgs laiks pirms vēlēšanām. Par šiem jautājumiem runā un daudz runā, bet šajā jomā nekas nav mainījies un arī nemainīsies," apgalvoja Bojārs. (..) No plašākiem komentāriem Bojārs atturējās, sakot, ka viņam ir daudz tiešo darba pienākumu, kuru pildīšanai viņš vēlas veltīt visu savu uzmanību, un viņam nav tik daudz laika, lai "visu laiku atbildētu uz žurnālistu jautājumiem"."

"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris: "Es domāju, ka šis jautājums par to politiku, Šleseru, Lembergu, Šķēli - ja "Diena" nebūtu pavērsusies tik politiski, tad šobrīd tas viss nebūtu radījis "Dienai" tik lielus zaudējumus. Ja mēs būtu avīze, kas apkalpo Latvijas sabiedrību, nevis kaut kādas politiķu idejas, ja mēs būtu avīze, kas apkalpo Latvijas skolotājus, mediķus, tad politiskās pārmaiņas avīzei tik lielu ļaunumu nenodarītu."

Par savas aiziešanas iemesliem

"Pietiek.com", 2013. gada 9. janvāris: "Mani galvenie iebildumi ir pret uzņēmuma A/S "Diena" pārvaldību (valdes, padomes, akcionāru izpildījumā), kas notiek stihiski, neprognozējami un biznesam kaitējoši, pat neatkarīgi no tā, kas aiz visa tā stāv."

"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Pats gribēju attālināties no avīzes un vairāk strādāt ar “Hugo” projektu. Jā, tas būtībā bija mans plāns. Vienīgā atšķirība, kamēr nebija atnācis Kots, visi atbalstīja, teica – strādā, taisi budžetu. Pēc tam tas izrādījās nevajadzīgs. Es pat jautāju Gavaram, kā tad būs? Viņš teica, es nezinu, varu garantēt darbu līdz aprīlim. Pēc tam arī par sevi nezinu, viņš teica. Ja attīsti šādu projektu, tu nevari tā mētāties! Pirmās bija bažas, ka man samazinās algu. Tā nenotika. Vienīgais, kas nepatika, ka no jauna sāku darba attiecības ar pārbaudes laiku. Ja nebūtu spēlējis šo spēli iepriekš, ja nebūtu redzējis, kā viss tiek shēmots, es teiktu, forši – strādājam tālāk. Bet pārbaudes laiks, tas nebija adekvāti pret mani."

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...