Iesaki rakstu: 
Trešdien pamanīju interesantu niansi Latvijas politiskajā arēnā – pēdējā laikā parādās jau otrais Vilks, kurš nemāk un, pat iespējams, nemaz nevēlas mācēt kārtīgi melot.
Kad pirms kāda laika portāls Pietiek paziņoja, ka KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks taisās uz siltāku vietiņu Latvijas Gaisa satiksmē, uz nebēdu izmelojās gan pats uzņēmums, gan KNAB pārstāvis. Tikai pats Vilks vienīgi kaut ko klusi purpulēja un pēc būtības neteica ne jā, ne nē, ne melns, ne balts. Un pēc laiciņa aizgāja strādāt uz... Latvijas Gaisa satiksmi.
Trešdien Pietiek paziņoja, ka par promiešanu pēc jaunā budžeta sagatavošanas domā cits vilks – finanšu ministrs Andris Vilks. Un atkal viss notika pēc jau ierastā „Vilku scenārija”.
Finanšu ministrijas preses pārstāvis, kura galvenais uzdevums, kā šķiet, vispār ir tikai un vienīgi neprasmīgi melot, ar pamatīgu kavēšanos paziņoja, ka šīs nu gan esot vienas vienīgas „baumas, kas neatbilst patiesībai”.
Arī mūsu premjers, kurš pēdējā laikā ietrenējies neatbildēt par savas ģimenes biznesa kredītiem un latvāņu laukiem, tikpat naski paziņoja, ka neko tādu nezinot un neviens ar viņu ne par ko tādu neesot runājis.
Bet ko Vilks? Tam kā Zaķa, Čigānes, Dombrovska un Štokenberga kolēģim arī taču vajadzēja nākt klajā ar „baumu” apgāšanu un solījumiem strādāt valsts labā līdz pat nākamajām vēlēšanām un vēl tālāk.
Bet – NEKĀ! Gluži kā KNABa Vilks arī finanšu Vilks neteica ne jā, ne nē, ne melns, ne balts. Viņš gan izplatīja speciālu paziņojumu (šī raksta beigās esmu to iekopējis, lai visi var pārliecināties paši) – bet tajā nebija teikts nekas vairāk kā Pietiek rakstītajā. Ka vēl viņš pastrādāšot.
Jā, nudien, lai ko tur runā par Hipotēku bankas pārdošanām un vēl ko ne, - caurmērā tādi puslīdz godīgi cilvēki izrādās tie Vilki. Nemāk vai negrib melot...
Finanšu ministrs: Jāturpina darbs pie ekonomikas izaugsmes un ilgtspējas veicināšanas
2012.gada 4.jūlijs.
Informāciju sagatavoja Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte.
Līdz ar valdībā apstiprinātajām aktualizētajām makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozēm ir ielikts stabils pamats šā gada budžeta grozījumu sagatavošanā, kas ir viena no tuvākajām finanšu ministra darba prioritātēm. Tā kā šie būs ilgākā laika periodā pirmie budžeta grozījumi ar pozitīvu ievirzi un bez izdevumu samazināšanas, finanšu ministrs Andris Vilks ir norādījis, ka Latvijā, nodrošinot makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, ir paveikts nozīmīgs darbs, pie kā jāturpina strādāt arī turpmāk. Finanšu ministra vadībā ir uzsākts arī aktīvs darbs pie 2013. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas.
"Vienlaikus savā darbā lielu vērību pievēršu kā iekšējām, tā ārējām aktivitātēm, lai Latvija 2014. gadā varētu pievienoties eirozonai. Iestāšanās eirozonā būs nozīmīgs solis kopējam valsts ekonomikas atveseļošanās procesam, jo veicinās labvēlīgāku investīciju vidi un budžeta pieejamību," par savu nākamo darba prioritāti stāsta Andris Vilks. Lai nodrošinātu atbilstību visiem iestāšanās kritērijiem, kā arī demonstrētu Latvijas realizēto politiku kvalitāti un ilgtspēju, Latvija ir stingri apņēmusies realizēt pretciklisku fiskālo politiku, uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru un nodrošināt efektīvu un caurskatāmu ES fondu apguvi.
Finanšu ministrs uzskata, ka savā turpmākajā darbā ir jāturpina pievērst būtisku uzmanību dialoga veicināšanai starp valdību un uzņēmējiem, tādējādi kopā strādājot pie valsts ekonomikas attīstības un straujākas izaugsmes Eiropas Savienības līmenī. "Pie jau paveiktā nedrīkst apstāties, jo visā Eiropas Savienībā aktuālie izaicinājumi aicina arī Latviju dot savu ieguldījumu un dalīties pieredzē par ekonomisko problēmu risināšanu," norāda A.Vilks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
