„Godīgākais apdrošinātājs” klusē par aizdomīgajām „pārrakstīšanās kļūdām” polisēs
PIETIEK24.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apdrošināšanas AS Balta, kas publiski bieži piemin, ka Latvijas iedzīvotāji to uzskatot par visgodīgāko apdrošinātāju, klusē par to, cik bieži tā izsniedz polises, kurās vienlaikus ir „pārrakstīšanās kļūdas” gan datumos, gan apdrošināto objektu adresēs un vēl citos nozīmīgos datps.
Pietiek jau aprakstījis gadījumu, kad „godīgākais apdrošinātājs” ir vērsis regresa prasību pret dzīvokļa īpašnieci par it kā applūdinātu dzīvokli un uzvarējis arī sekojušajā tiesvedībā, kaut gan lietā esošie fakti liek domāt par Baltas saistību ar viltotu apdrošināšanas polisi.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, 2014.gada 4.martā dzīvokļa īpašniecei Jūlijai K. tika applūdināts dzīvoklis. Kā vainīgā tika norādīta Ņina G. – dzīvokļa īpašniece divus stāvus augstāk. Balta izmaksāja cietušajai kompensāciju un sāka regresa piedziņu pret dzīvokļa īpašnieci divus stāvus augstāk.
Ņina G. uzskatīja, ka prasība ir nepamatota, un vērsās tiesā, norādot, ka AAS Balta kā pierādījumu ir pievienojusi pamatīgi palabotu Ģimenes apdrošināšanas polisi.
Ja salīdzina jau lietā esošo polisi ar no jauna iesniegto izlaboto polisi, secināms, ka tajā ir izlabots noslēgšanas datums no 2014.gada 5.marta uz 2013.gada 8.jūliju, valūta no eiro uz latiem.
Turklāt Latvijā 2014.gadā oficiālā valūta bija eiro, tāpēc pirmreizējai polisei visas summas ir norādītas gan eiro, gan latos. Ja pārrakstīšanās kļūda būtu bijusi tikai datumā, tad polisē nebūtu izņemtas ārā visas summas, kas norādītas eiro.
Ņina G. arī norāda, ka apdrošinātā objekta adrese no “Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 15-XX, Rīga, LV-1021” ir tikusi mainīta uz “Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 83-XX, Rīga, LV-
Tik daudzi labojumi polisē liecina nevis par pārrakstīšanās kļūdu izlabošanu, bet apzinātu dokumenta viltošanu, uzskata atbildētāja. Taču Kurzemes apgabaltiesa šiem norādījumiem nepievērsa uzmanību un faktiski norādīja – ja jau AAS Balta pārstāve saka, ka ir pārrakstīšanās kļūda, tad tā arī ir pārrakstīšanās kļūda.
Tikmēr „godīgākais apdrošinātājs” par notikušo klusē, apgalvojot, ka, „lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību un ievērotu apdrošināšanas darbību regulējošos tiesību aktus, neesam tiesīgi izpaust informāciju par pieteiktām atlīdzību lietām vai tiesvedībām vai sniegt plašākus komentārus”.
Taču Balta nevēlējās sniegt skaidrojumu – kas tieši ir tie "apdrošināšanas darbību regulējošie tiesību akti" (nosaukumi, konkrētie panti un punkti), kas „godīgākajam apdrošinātājam” neļauj sniegt komentārus par šo lietu un uzņēmuma rīcību.
Zīmīgi, ka Balta atteicās sniegt atbildi arī uz jautājumu, kas nebija saistīts ar kādu konkrētu gadījumu, - cik bieži apdrošinātājs izsniedz polises ar vienlaicīgu "kļūdu" datumos, apdrošinātā objekta adresē utml.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
