Iesaki rakstu: 
Cilvēki, kuri izlasījuši manus ierakstus, uzdod jautājumu, kāpēc tāda neiecietība tieši pret Gobzemu, jo esošo un topošo politiķu vidū ir ne mazums varaskāru un naudaskāru cilvēku.
Jā, piekrītu, tādu ir daudz, bet ar Gobzemu viss sākās ar to, ka ievēroju viņa ciešās saites ar Rudolfu Meroni (publikācijas Meroni medijos, tai skaitā pat Ventspilī drukātajā laikrakstā u.c.).
Kādā sarunā Gobzemam aizrādīju, ka viņa idejas varbūt skan cēli (jāpiezīmē, bez ekonomiskā seguma), bet cerēt uzbūvēt jaunu valsti, pieņemot naudu no valsts izzadzēja Meroni, nav tālredzīgi. Sekas bija ātras - Gobzems mani nobloķēja, lai manā rīcībā esošā informācija netraucētu viņa priekšvēlēšanu kampaņai.
Īss paskaidrojums, kāpēc Gobzema sadarbība ar Šveices advokātu Meroni ir bīstama:
1) Meroni rīcībā ir nodota arestēta manta, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Par uzticētajiem līdzekļiem šveiciešu advokāts iegādājies māju Krētā (ko vietējie dēvē par pili), helikopterus, rīko mūzikas festivālus, regulāri dodas dārgos izbraucienos, uzdzīvo restorānos, tērējot milzu summas;
2) darījumā ar AS Ventspils nafta akcijām Meroni, iespējams, radījis zaudējumus par apmēram 100 miljoniem eiro;
3) veidot sadarbību ar Meroni gandrīz nav iespējams viņa vadības stila dēļ (jautājumu vienpersoniska izlemšana, lēmumu pieņemšana garastāvokļa vai alkohola ietekmē, u.t.t.);
4) Meroni pašreizējās draudzenes tēvs ir bijušais Krievijas armijnieks. Un cilvēku, kurš uzskata, ka Krimas okupācija ir pašsaprotama, Meroni ieceļ Latvijai nozīmīgu tranzītuzņēmumu padomēs. Bez tam tikpat plaši kā cukurtētiņš Meroni arī sirdsdāma tērē uzņēmumu naudu uz nebēdu;
5) ir muļķīgi uzskatīt, ka Meroni lieta ir Lemberga sāpe, un nav svarīgi, kurš Meroni atvilcis uz Latviju. Svarīgi ir tas, ka Meroni rīcības rezultātā viņam uzticētajiem uzņēmumiem draud bankrots, kas nozīmē bezdarbu ap tūkstoš cilvēkiem un lielus zaudējumus valsts ekonomikai;
6) Meroni mērķis ir ne tikai pārvaldīt uzņēmumus, bet ietekmēt arī politiskos procesus Latvijā (Šveicē viņš to nekad nevarētu), tāpēc tiek uzpirkti politiķi. Un zaudējis pašvaldību vēlēšanās, šveicietis ir gatavs revanšēties Saeimas vēlēšanās.
Un, lai nu kurš, Gobzems kā advokāts ļoti labi apzinās risku, sadarbojoties ar tādu cilvēku kā Meroni.
Gobzems, pieņemot Meroni atbalstu, praktiski kļūst līdzvērtīgs šveicietim, kam kāds advokāts piedēvējis garderobista lomu, kuram uz izrādes laiku uzticēts glabāšanā svešs mētelis, bet izrādes laikā garderobists šo mēteli piemēra, pāršuj, griež nost zelta pogas, visas darbības attaisnojot ar to, ka sargā mēteli Latvijas valsts interesēs, lai gan sen valkā kā savējo.
Esat gatavi uzticēt mūsu valsti tādiem cilvēkiem?
Biju sev solījusi par politiku vairs nerakstīt, jo negatīvisma vilnis, kas gāžas pāri mūsu valstij, tiešām sāk smacēt. Bet izskatās, ka Kazāka vārdos “Mēs esam vienā laivā. Skaistā un vērtīgā laivā”, ieklausās vien tie, kam jau līdz šim mūsu Latvija bijusi vērtība.
Iemesls, kāpēc nespēju klusēt, ir apziņa, ka pāris mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām ieejam jaunā fāzē:
1) par to, ka Meroni sponsorē KPV, neviens vairs nešaubījās, bet līdz šim par to runāja vien baumu līmenī. Šobrīd esam nonākuši līdz situācijai, kad Kaimiņš vairs neslēpj savu saistību ar Meroni, publiski atklājot faktu, ka Jāņus svinējis pie Aivara Gobiņa Baltezerā. Džeki jau atklāti pasaka – jā, esam vienā laivā, un ko jūs mums padarīsiet?
Gobiņš jau gadus desmit ir Meroni cilvēks un tāds, kurš kā sunītis sēdējis šveicietim pie rokas, to nolaizot pie katras izdevības un ieklausoties katrā šefa šļupstā.
Un, ja nu kādam nav informācijas, tad Gobiņam ar Kaimiņu draudzība tiešām varētu būt sirsnīga, jo daudz kopīga:
- abiem saistība ar aktiera profesiju, tikai Gobiņš tālāk par Marlboro cigarešu reklāmām tā arī netika;
- iespējams, abiem patīk niekoties ar balto pulverīti, jo Kaimiņš esot pateicis ardievas zaļajam pūķim (bet neticu, ka Trampam ko tādu cilvēks spēj uzrakstīt pie skaidra saprāta), bet Gobiņš jautrā prātā jau pirms vairākiem gadiem no Ķīpsalas biroja mēģināja iziet pa otrā stāva logu.
2) Kiviča iestāšanās KPV likās pašsaprotama, jo par viņa spriestspēju varējām pārliecināties raidījumā Rampas ugunis. Kad pagājušā nedēļā izskanēja informācija, ka KPV iestāties grasās arī Kiviča kolēģis Didzis Šmits, nenoticēju.
Ņemot vērā Meroni darbības stilu, neticēju, ka Šmits riskēs sadarboties ar tādu cilvēku. Bet, kad twiterī ieraudzīju foto, kur Šmits tiekas ar Saskaņas premjera kandidātu Vjačeslavu Dombrovski, viss nostājās savā vietā. Šmits nemaz negrasās pakļauties Meroni žvingulim vai Gobiņa pulverim, viņš pats pa tiešo kontaktēsies ar Saskaņu, jau laikus ietirgojot savu vietu iespējamā koalīcijā.
Pēc visa spriežot, likmes aug ģeometriskā progresijā. Un izskatās, ja Saskaņas un Meroni plāns realizēsies, tā nebūs tikai Gobzema plosīšanās, no mūsu Latvijas paliks pāri vien pelavas. Parasti nelamājos, bet šoreiz lietošu Veidemanes secinājumu - būs pilnīga ž...pa.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
