Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā apgabaltiesa ir atzinusi par pamatotu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par Saeimas deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no advokātu rindām, un tagad neveiksmīgajam politiķim atliek pēdējā cerība – uz lietas izskatīšanu kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā. Pietiek šodien publicē apgabaltiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2020.gada 20.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Roze Paegle,

tiesneses Irina Kaļiņina un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2018.gada 28.novembra lēmuma Nr.186 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk - Padome) saņēma sūdzības par pieteicēja /pers. A/ publiskajiem izteikumiem.

2018.gada 28.augusta lēmumā Nr.131 Padome pirmšķietami konstatēja, ka pieteicējs nav ievērojis likumu, citu normatīvo aktu un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas prasības, tika ierosināta disciplinārlieta.

[2] Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (turpmāk - Disciplinārlietu komisija) 2018.gada 13.novembrī pieņēma lēmumu lietā Nr.11/2018, konstatējot, ka pieteicējs ir pārkāpis Latvijas Republikas Advokatūras

likuma (turpmāk - Advokatūras likums) 7., 46. un 67.pantā noteiktās prasības, likuma “Par tiesu varu” 28. panta otro daļu,

kā arī rupji pārkāpis Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa (turpmāk - Ētikas kodekss) prasības, tādēļ pieteicējam

piemērots disciplinārsods - izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita, pamatojoties uz Advokatūras likuma 71. panta 1.punktu un 73.panta pirmās daļas 5.punktu (turpmāk - Disciplinārlietu komisijas lēmums).

Disciplinārlietu komisijas lēmumā ietverti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] Nav nozīmes apstāklim, ka pieteicējs izteikumus un informāciju paudis kā Latvijas Republikas Saeimas deputāta amata kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas ietvaros, jo pieteicējs šos izteikumus un informāciju vienlaikus pauda arī kā zvērināts advokāts.

[2.2] Vārda “darbība” nozīme Advokatūras likuma 70.panta izpratnē nav tulkojama sašaurināti, tā ir attiecināma ne tikai uz profesionālo darbību, sniedzot klientiem juridisko palīdzību, bet arī uz jebkuru darbību, kuru persona veic, būdama advokāta statusā.

[2.3] Pieteicēja rīcība, par kuru ierosināta disciplinārlieta, nav veikta, pildot Saeimas deputāta amata pienākumus, tāpēc nav pamata Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 28.panta piemērošanai.

[2.4] Advokāta profesionālo darbību reglamentējošās normas (tostarp Ētikas kodeksa normas) var ierobežot advokāta tiesības uz vārda brīvību, ja advokāts pauž viedokli plašsaziņas līdzekļos par saviem kolēģiem zvērinātiem advokātiem, par tiesnešiem vai par iestāžu darbiniekiem, kā arī par citām personām.

[2.5] Nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana ir jo īpaši nepieļaujama. Pieteicējs neinformēja sabiedrību par to, ka viņa apgalvojumi par citu personu noziedzīgajiem nodarījumiem vēl būtu jāpierāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[2.6] Saeimas deputātu ētikas kodekss noteic līdzīgas prasības, tostarp, ka deputāts ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus. Publiskos izteikumos deputāts izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus izteicienus. Deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju.

[2.7] Ja advokāts ignorē profesionālās ētikas vai vispārcilvēcisko attiecību standartus, šāda izpausme nesekmē tieslietu sistēmas attīstību un problēmu risinājumu. Tieši pretēji, tā var kaitēt sabiedrības izpratnei par tiesisko sistēmu, kā arī mazināt sabiedrības uzticību tiesām, advokatūrai un advokātiem. Pieteicējs, dodot advokāta zvērestu, apņēmās ievērot advokāta profesionālās darbības un ētikas normas.

[4] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot pieteikumā šādus argumentus.

[4.1] Tiek ignorētas Satversmes 100.pantā garantētās tiesības uz vārda brīvību. Savu viedokli pieteicējs pauda kā deputāta amata kandidāts, kā pilsonis. Viedokļa paušana pati par sevi nevar aizskart nevienas personas godu un cieņu.

[4.2] Pieteicējs nav paudis viedokli kā zvērināts advokāts, jo nepārstāvēja klienta intereses. Pieteicējs sniedza vērtējumu par aktuālām problēmām tautsaimniecības nozarē, kā arī par valsts amatpersonām, par tām uzticēto valsts varas pienākumu izpildi. Kritika pausta nolūkā sniegt sabiedrībai informāciju un risināt pastāvošās problēmas.

[4.3] Atsevišķu personu vēršanās Padomē ar sūdzībām nav objektīva mēraukla, pēc kuras būtu iespējams noteikt, vai pieteicējs pārkāpa Ētikas kodeksā noteiktās prasības. Sūdzību iesniedzēji bija ieinteresēti, lai uz viņu darbībām netiktu vērsta sabiedrības uzmanība.

[4.4] Ētikas kodeksā ietvertie vārda brīvības ierobežojumi nav interpretējami tādējādi, ka pieteicējam būtu jāatturas no viedokļa paušanas un sabiedrības uzmanības vēršanas uz nelikumīgām, negodprātīgām vai netaisnīgām darbībām.

[4.5] Sūdzības par pieteicēju iesniedza personas, kuras ir saistītas ar politiskajām partijām. Sūdzības mērķtiecīgi tika iesniegtas priekšvēlēšanu laikā, lai kaitētu pieteicēja pārstāvētajai politiskajai partijai. Savukārt Lēmums tika publiskots pēc pieteicēja nominācijas Ministru prezidenta amatam, kas liedza iespēju izveidot stabilu un lemttiesīgu valdību.

[4.6] Satversmes 92.pants nav interpretējams šauri un atrauti no pārējām tiesību normām. Advokātam kā Latvijas Republikas pilsonim ir garantētas pamattiesības (Satversmes 100., 101. un 102.pants), tie ir līdzekļi, ar ko iespējams nodrošināt demokrātijas pastāvēšanu valstī (Satversmes 1.pants).

[4.7] Lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs būtu izpaudis sava klienta noslēpumu. Zvērināts advokāts var izpaust vienīgi sava klienta noslēpumus, nevis kāda cita advokāta klienta noslēpumus, jo tos nezina.

[4.8] Amatpersonu darbības var tikt pakļautas kritikai. Pieteicējs atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustajām atziņām nolēmumos, kuros izskatīti jautājumi par tiesību uz vārda brīvību īstenošanu. Vārda brīvība ietver arī iespējamu novirzi līdz pārspīlējumam vai pat provokācijai.

[4.9] Lietās par goda un cieņas aizskārumiem, kā arī lietās par nepatiesu ziņu publicēšanu jānošķir fakti no viedokļa, turklāt jāņem vērā kopējais konteksts. Padome ir izskatījusi civiltiesisku strīdu par goda un cieņas aizskārumu, lai gan šādu strīdu izskatīšana ir ārpus Padomes kompetences. Nebija pamata vērtēt, vai ir aizskartas zvērināta advokāta /pers. B/intereses, jo viņš ir miris.

[4.10] Politiķa paustais viedoklis nevar tikt izskatīts Disciplinārlietu komisijā, jo tās kompetencē ir jautājumu izskatīšana par zvērinātu advokātu profesionālās darbības pārkāpumiem. Disciplinārlietu komisijai bija jāpieņem lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, jo tā nebija tiesīga vērtēt pieteicēja darbību. 2018.gada 6.novembrī pieteicējs lūdza apturēt advokāta darbību, minētais lūgums tika apmierināts ar Padomes 2018.gada 20.novembra lēmumu.

[4.11] Pieteicējs apšauba Disciplinārlietu komisijas lēmuma tiesiskumu, jo viņam netika izsniegts Disciplinārlietu komisijas 2018.gada 13.novembra protokols, kurā būtu redzams komisijas locekļu balsojums. 2018.gada 27.novembrī pieteicējam tika elektroniski atsūtīts Disciplinārlietu komisijas lēmuma noraksts, kuru apliecinājis Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs /pers. C/, taču 2018.gada 30.novembrī lēmuma oriģināls nebija pieejams ne Padomē, ne arī /pers. C/ birojā.

[4.12] Advokatūras likums nesatur normas, kas paredzētu iepriekš piemērota disciplinārsoda dzēšanu, tāpēc pieteicējs uzskata, ka būtu jāpiemēro tiesību normu analoģija. Disciplinārsods būtu jāuzskata par dzēstu, ja gada laikā no tā piemērošanas dienas nav uzlikts jauns disciplinārsods. Par pārkāpuma atklāšanas dienu izskatāmajā gadījumā būtu jāuzskata sūdzību iesniegšanas diena.

[4.13] Padome bija ieinteresēta pieteicēja sodīšanā. Padomes priekšsēdētājs zvērināts advokāts /pers. D/ ir ieinteresēts, lai pieteicējs tiktu izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, jo /pers. D/ pārstāv pieteicēja klientiem pretējas intereses. Arī /pers. E/, kuru pieteicējs kritizēja, ir ieinteresēts, lai pieteicējam tiktu piemērots bargākais sods. Pieteicējs bija pieteicis noraidījumu /pers. E/, taču atbildi nesaņēma.

[4.14] Padome nav izpildījusi uzklausīšanas pienākumu, kā arī ir pārkāpusi Advokatūras likuma 35.pantā noteiktās prasības. Nepamatoti noraidīts lūgums par jautājuma izskatīšanas atlikšanu. Pirmo reizi advokatūras vēsturē pieteicēja disciplinārlietas jautājumā tika sasauktas divas ārkārtas Padomes sēdes. Minētais liecina par tendenciozu attieksmi pret pieteicēju.

[5.4] Advokāta darbības apturēšana nav šķērslis Disciplinārlietu komisijai vērtēt advokāta rīcību, jo advokāta darbības apturēšana nemaina advokāta statusu. Šajā lietā Disciplinārlietu komisija vērtēja pieteicēja rīcību, kas veikta vēl pirms pieteicējs lūdza apturēt savu profesionālo darbību. Līdz ar to Satversmes 28.pants izskatāmajā gadījumā nav piemērojams.

[5.5] Disciplinārlietu komisijas locekļi nekonstatēja apstākļus, kas liegtu kādam no tiem piedalīties disciplinārlietas izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā. Nevienam Disciplinārlietu komisijas loceklim netika pieteikts noraidījums.

[5.6] Disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšana notika 3 sēdēs, šāda lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pieņemšanas kārtība atbilst Advokatūras likumam. Advokatūras likums nenoteic, ka Disciplinārlietu komisijas balsojumam būtu jābūt atklātam, tāpēc tam nav jābūt norādītam Disciplinārlietu komisijas sēdes protokolā. Pēc Disciplinārlietu komisijas mutvārdu lēmuma pieņemšanas tika noformēts rakstveida lēmums, tas tika izsūtīts elektroniski visiem Disciplinārlietu komisijas locekļiem apstiprināšanai. Pēc rakstveida teksta saskaņošanas, visu apstiprinājumu saņemšanas Disciplinārlietu komisijas lēmuma noraksts 2018.gada 27.novembrī tika nosūtīts pieteicējam. Noraksta apliecinājuma datums bija 2018.gada 27.novembris (nevis 13.novembris, kā to norāda pieteicējs).

[5.7] Padomes priekšsēdētāja zvērināta advokāta /pers. D/ sasaiste ar viņa klientu kā pamatojums objektivitātes trūkumam neatbilst pamatprincipam, ka advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu. Padome nav pārkāpusi uzklausīšanas pienākumu, jo pieteicējs tika aicināts sniegt paskaidrojumus gan mutvārdos, gan rakstveidā. Pieteicēja uzklausīšanai 2018.gada 28.novembrī vairs nebūtu nozīmes, jo Advokatūras likuma 73.panta otrā daļa neparedz Padomei alternatīvu izvēli (izslēgt vai neizslēgt advokātu no zvērinātu advokātu skaita), ja ir pieņemts atbilstošs Disciplinārlietu komisijas lēmums. Advokatūras likuma 35.pants neierobežo Padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieces tiesības nepieciešamības gadījumā atstatīt sevi no lēmuma pieņemšanas Padomes sēdes laikā (tādā situācijā Padomes sēde joprojām ir pilntiesīga).

[5.8] Par pārkāpuma atklāšanas dienu ir uzskatāma diena, kad ir pabeigta pārbaude, apstākļu noskaidrošana, un tiek konstatēts, ka persona tiešām ir izdarījusi darbības, par kurām paredzēta atbildība. Likumdevējs apzināti nav ietvēris Advokatūras likuma normās termiņu advokātam piemērotā disciplinārsoda dzēšanai.

[6] Administratīvā rajona tiesa ar 2019.gada 3.jūlija spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[6.1] No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka:

2018.gada 15.jūnijā Padomē saņemts zvērināta advokāta /pers. F/ iesniegums, kurā lūgts īstenot uzraudzību pār pieteicēju un viņa darbību;

2018.gada 12.jūlijā Padomē saņemts zvērināta advokāta /pers. G/ iesniegums par pieteicēja rīcību;

2018.gada 18.jūlijā saņemts /pers. B/ ģimenes locekļu iesniegums par pieteicēja rīcību;

2018.gada 31 .jūlijā saņemts SIA /Nosaukums A/ sūdzība par pieteicēju.

Visos minētajos iesniegumos norādīts uz pieteicēja publiskajiem izteikumiem, kuri nonāk pretrunā ar Ētikas kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem.

Padome ar 2018.gada 20.jūnija vēstuli Nr. 1-31-1583 aicināja pieteicēju sniegt rakstveida paskaidrojumu par viņa rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī uzaicināja pieteicēju uz plānoto Padomes sēdi 2018.gada 12.jūlijā.

Ar 2018.gada 13.jūlija vēstuli Nr.1-31-1730 Padome aicināja, lai pieteicējs sniedz rakstveida paskaidrojumu par /pers. G/ iesniegumā norādītajiem apstākļiem, kā arī atkārtoti aicināja pieteicēju uz nākamo Padomes sēdi 2018.gada 28.augustā.

2018.gada 19.jūlijā Padome nosūtīja pieteicējam vēstuli Nr.1-31-1775, lūdzot sniegt rakstveida paskaidrojumu par /pers. B/ ģimenes locekļu iesniegumā norādītajiem apstākļiem, kā arī informēja pieteicēju par sūdzības pārbaudes materiālu izskatīšanu 2018.gada 28.augustā.

Ar 2018.gada 1.augusta vēstuli Nr.1-31-1856 Padome aicināja pieteicēju iesniegt rakstveida paskaidrojumu par SIA /Nosaukums A/ iesniegumā norādītajiem apstākļiem, kā arī informēja pieteicēju par sūdzības pārbaudes materiālu izskatīšanu 2018.gada 28.augustā.

Pieteicējs ir iesniedzis Padomei divus rakstveida paskaidrojumus:

1) 2018.gada 5.jūlijā Padomē saņemts pieteicēja paskaidrojums, kurā pieteicējs pauž viedokli, ka nav pieļāvis pārkāpumus. Pieteicējs atsaucas uz Satversmes 100.pantā garantētajām tiesībām uz vārda brīvību. Vienlaikus pieteicējs ir norādījis, ka vēlas sniegt detalizētus paskaidrojumus, taču uz Padomes sēdi 2018.gada 12.jūlijā ierasties nevarēs saistībā ar iepriekš plānotu tikšanos ar vēlētājiem Latgalē;

2) 2018.gada 17.augustā Padomē saņemts pieteicēja paskaidrojums, kurā izteikts viedoklis par saņemtajiem iesniegumiem, kā arī pieteikts lūgums nodrošināt paskaidrojumu sniegšanu klātienē. Vienlaikus pieteicējs arī norādījis, ka 2018.gada 28.augustā nevarēs ierasties uz Padomes sēdi.

Ar 2018.gada 28.augusta lēmumu Nr. 131 Padome ierosināja disciplinārlietu pret pieteicēju.

[6.2] Tiesa atsaucās uz Advokatūras likuma 34.panta 4.punktu, 71.pantu un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu 5.2.apakšpunktu un atzina, ka Padome ir rīkojusies atbilstoši savai kompetencei. Padome ir pamatoti aicinājusi pieteicēju iesniegt rakstveida paskaidrojumus par saņemtajām sūdzībām, tāpat arī Padomei bija tiesības ierosināt disciplinārlietu.

Tiesa secināja, ka pieteicējam tika dota iespēja izteikt viedokli par saņemtajiem iesniegumiem, jo Padome ir lūgusi sniegt rakstveida paskaidrojumus, pieteicējs minētās tiesības ir izmantojis.

Tiesa nesaskatīja procesuālu pārkāpumu apstāklī, ka pieteicējs pirms disciplinārlietas ierosināšanas netika uzklausīts Padomes sēdē. Tiesa konstatēja, ka pieteicējs divas reizes tika aicināts ierasties uz Padomes sēdi, taču neieradās, turklāt pieteicējam tika dota iespēja paust savus argumentus rakstveidā.

[6.3] Disciplinarlietu komisija 2018.gada 13.novembra lēmuma lieta Nr.11/2018 konstatēja, ka pieteicējs ir pārkāpis Advokatūras likuma 7., 46. un 67.pantu, likuma “Par tiesu varu” 28. panta otro daļu, kā arī Ētikas kodeksa 1.2.apakšpunkta otro daļu, 8.2. un 8.3.apakšpunktu un 8.6.apakšpunkta pirmo teikumu.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pieteicējs sociālajos tīklos Facebook un Twitter, ziņu portālos, laikrakstā “Dienas bizness” un Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” ir izteicis šādus apgalvojumus:

1) (..) “Nedēļas fakts!!! /pers. H/ - /pers. B/. Mafija! Šērojiet, lūdzu! (..) Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu veda nelaiķis /pers. B/ ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 000 euro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt. E-pasti, dokumenti, viss pēc pilnas programmas”;

2) “Tieslietu ministrs /pers. H/ ir saistīts ar mafiju”; “un pie šiem apstākļiem no šī uzņēmuma /pers. B/ labā un attiecīgi droši vien kādu citu labā ir jau izzagti 150 000 euro un tikpat ir bijis plānots izzagt uz priekšu”; “pirms divām nedēļām tiek nošauta valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts”; “/pers. H/ kungs, Jums kā tieslietu ministram vajadzētu zināt, ka visas darbības procesā, konkrētajā /Nosaukums G/ procesā veic /pers. B/, bandīts, kuru noslepkavoja”; “kā tas gadījās, ka visi nozarē zina, ka maksātnespējas procesos tos treknos kumosus, kā tas gadījās tajā nejaušajā rindā vienmēr ir vai nu /pers. J/, vai nu /pers. B/, vai nu /pers. J/, vai nu /pers. B/, vai nu /pers. B/, vai /pers. F/, vai nu /pers. J/, /pers. I/, /pers. K/. (..) Kā tas tā gadījās? Ka tāda administratoru mafija”; apspriežot maksātnespējas administratoru rindu pieteicējs norāda “jūs jau te nerunājat par būtību, jūs runājat par kaut kādiem skaitļiem. Ļaujiet man izstāstīt tos faktus!” (Latvijas Televīzijas raidījuma “Tieša runa ” ieraksts);

3) “Par Trasta komercbankas administratora milzīgo atlīdzību cīnījās advokāts /pers. F/. /pers. F/Trasta komercbankas administratora palīgam /pers. B/ sagādā miljonus pēdējā deklarācijā par neko. /pers. J/ bija oponents un vismaz neizlikās par godīguma paraugu”;

4) “Nelaiķis /pers. B/nebija mafijas boss, bet izpildītājs”;

5) “Man tukša muldēšana pēc valsts amatpersonas - bandīta līķa šķiet nevietā”;

6) /Nosaukums H/premjera kandidāts /pers. A/ intervijā ar radio SWH atklāj jaunus faktus par to, kā dažādu valsts iestāžu darbinieki palīdzējuši nu jau noslepkavotajam /pers. B/ īstenot dažādas nelikumīgas darbības caur SIA /Nosaukums E/ maksātnespējas procesu. (..) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, kas atbalstījuši /pers. B/nelikumības: /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. P/, /pers. O/, /pers. R/”, uzskaita advokāts /pers. A/ intervijā radio SWH; Šajā procesā pieaicināja arī advokātus /pers. F/, /pers. E/ un /pers. G/, lai tie palīdzētu nelikumību īstenošanā”;

7) “(..) kā tika piesegts /pers. B/ un naudas izpumpēšana, nodarot kaitējumu valstij lielā apmērā (..) lielāko daļu no sūdzībām pieņēmusi tiesnese /pers. S/ un ka no 14 sūdzībām tikai divas, kuras bija maznozīmīgas kaitējuma ziņā priekš /pers. B/, tikušas apmierinātas. /pers. A/ apgalvo, ka būtībā šādā veidā tika piesegtas “interesantās” darbības kreditoru sapulcē, interesantie pārskaitījumi, pārskatu nesagatavošana, tā tika piesegta arī Maksātnespējas administrācijas (MNA) vēlme neredzēt kriminālas darbības, kas valstij nodarījušas zaudējumus lielā apmērā”;

8) “Lasiet arī turpmāk, kā nomelnoju bandītus un viņu piesedzējus”;

9) “Par tiem dokumentiem, kurus es publiskoju un par kuriem es runāju; kas attiecas uz /Nosaukums E/ maksātnespējas procesu, kur /pers. B/ ar saviem darbiniekiem ir pumpējuši ārā naudu vairāk kā pusmiljonu un kreditori nav saņēmuši ne santīma, kas ir dokumentāli jau pierādīts sen, kur ir pumpēta nauda tieši /pers. T/ uz ofšoru, kur ir dīvaini grāmatvedības dati” (..); “Ir pienācis laiks saukt lietas īstajos vārdos un īstais vārds ir arī tāds, ka šodienas kompromāta autore ir strādājusi bandīta /pers. B/ birojā; un tad ir ļoti vienkārša izvēle - kam jūs ticat? Bandīta biroja darbiniecei vai man?”;

10) “Pajautā labāk, par kādu naudu vari automātus uzspēlēt. Ā, par /pers. V/ vai to, ko /pers. B/ nolaupīja?”.

Tādējādi pieteicējs ir izplatījis ziņas, ka mirušais /pers. B/ (zvērināts advokāts) ir “mafija”, “bandīts”, kas ir “nolaupījis”, “nozadzis” un “izpumpējis” naudas līdzekļus. Disciplinārlietu komisija secinājusi, ka pieteicējs ir norādījis, ka arī tieslietu ministrs /pers. H/ ir saistīts ar “mafiju”. Ar tiesneses /pers. S/ nolēmumiem maksātnespējas lietās tika “piesegts /pers. B/” un “naudas izpumpēšana”. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. P/, /pers. O/ un /pers. R/ ir “atbalstījuši /pers. B/ nelikumības” (tātad mafiju, bandītismu, nolaupīšanu un zādzību). Un arī zvērināti advokāti /pers. F/, /pers. E/ un /pers. G/ tikuši piesaistīti, lai “palīdzētu nelikumību īstenošanā” (mafijā, bandītismā, nolaupīšanā un zādzībās).

Tiesa atzina, ka Disciplinārlietu komisijas secinājumi par pieteicēja izplatītajām ziņām ir pareizi, tie ir balstīti uz lietā esošajiem pierādījumiem.

[6.4] Tiesa izvērtēja, vai pieteicēja izplatītās ziņas ir atzīstamas par Ētikas kodeksa pārkāpumu.

Atsaucoties uz Advokatūras likuma 3.pantu, tiesa norādīja, ka zvērināts advokāts ir persona, kura sniedz juridisko palīdzību ikvienam, kuram tā nepieciešama. Tādā veidā cita starpā tiek īstenotas ikviena konstitucionālās tiesības uz advokāta palīdzību, kas garantētas Satversmes 92.pantā un ir daļa no tiesību uz taisnīgu tiesu tvēruma. Zvērināta advokāta statuss ir īpašs starp citiem juridisko padomu devējiem. Šādam statusam jāapliecina jurista augstā kvalifikācija. Tikai zvērināti advokāti ir atzīti par tiesu sistēmai piederīgām personām atbilstoši Advokatūras likuma 5.pantam. Tāpēc advokātiem likumos ir noteiktas īpašas tiesības, kas īstenojamas juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros. Iepretim tiesībām vienmēr ir pienākumi. Zvērināta advokāta statuss uzliek advokātam pienākumu ar vislielāko atbildību attiekties pret saviem profesionālajiem pienākumiem. Arī pret pienākumu ievērot profesionālo ētiku. Savukārt profesionālās ētikas kontekstā būtiska ir personas vērtību sistēma, šajā gadījumā zvērināta advokāta izpratne par advokāta tiesībām un pienākumiem šaurākā nozīmē, kā arī par šīs profesijas lomu plašākā, tiesiskas valsts funkcionēšanas, kontekstā. Rīcība, kas tiek vērtēta no ētikas standartu viedokļa, vispilnīgāk atklāj personas fundamentālu izpratni par šiem jautājumiem (sk. Senāta 2016.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-1168/2016 10.punktu).

Tiesa secināja, ka uz zvērināta advokāta darbību, veicot profesionālos pienākumus, kā arī ārpus tiem ir attiecināms ētikas standarts, kas nepieļauj nepamatotu juridisku jēdzienu izmantošanu. Sabiedrībai ir pamats sagaidīt, ka zvērināts advokāts savos izteikumos juridiskos jēdzienus lietos atbilstoši tiesību sistēmai.

[6.5] Ar jēdzieniem “zādzība” un “nolaupīšana” likumdevējs apzīmē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 175.pantā, kas par zādzību atzīst svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu. Savukārt bandītisms ir noziedzīgs nodarījums, par kuru paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 224.pantā, kas noteic, ka par bandītismu atzīstama vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā, ar ieroci bruņotā grupā (bandā) noziegumu izdarīšanai. Disciplinārlietu komisija ir norādījusi, ka jēdziens “mafija” vārdnīcās tiek skaidrots kā noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas.

Tiesa atzina, ka pieteicēja izteikumi ir saistāmi ar konkrētiem Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem, jo uz to norāda izplatīto ziņu konteksts, proti, pieteicējs, izplatot ziņas, pasniedz tās kā faktus.

[6.6] Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, piemēram, piedēvējot šai personai konkrētas krimināli sodāmas darbības, tad šī fakta paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai. Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam neliktos. Tā kā viedokļa atbilstību patiesībai pierādīt nav iespējams, šāda prasība jau pati par sevi tiks vērtēta kā vārda brīvības pārkāpums (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību ” 2003/2004.gads 9.lapa, pieejams interneta vietnē www.at.gov.lv).

Pieteicējs ir izteicis apgalvojumus par personu noziedzīgiem nodarījumiem. Pieteicējs pats ir norādījis, ka tie ir fakti. Zvērinātam advokātam kā tiesu sistēmai piederīgai personai ir jābauda sabiedrības uzticība, lai veiksmīgi pildītu savus pienākumus. Publiski izplatot ziņas, zvērinātam advokātam ir jābūt īpaši uzmanīgam un piesardzīgam, proti, advokātam jāatturas no patiesībai neatbilstošu ziņu izplatīšanas, it sevišķi, ja tas skar citus advokātus vai ar tiesībām saistītus jautājumus.

Padomes Ētikas komisija, Prokuroru atestācijas komisija un Tiesnešu ētikas komisija izstrādāja Vadlīnijas saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem (turpmāk - vadlīnijas), atbilstoši kurām saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem jālīdzsvaro skartās intereses - personas tiesības no vienas puses un sabiedrības tiesības būt informētai par tai nozīmīgiem jautājumiem - no otras puses. Demokrātiskā valstī vārda brīvībai ir neatsverama nozīme, tomēr tā nav absolūta un ir saistīta ar noteiktu pienākumu ievērošanu. Vadlīniju III punkts noteic, ka tiesnesis, prokurors un advokāts, publiski izsakoties, tur godā savas un pārējo tiesu varai piederīgo profesiju prestižu. Sniegtajam vērtējumam jābūt korektam, lietišķam un balstītam uz faktiem, vienlaicīgi norādot, ka pirmstiesas vai tiesas procesā izteiktie apgalvojumi var tikt atzīti par pierādītiem faktiem tikai likumā noteiktā kārtībā, stājoties spēkā galīgajam nolēmumam.

Izvērtējot pieteicēja izplatītās ziņas, tiesa secināja, ka tās neatbilst vadlīnijās noteiktajiem kritērijiem, jo ziņu izplatīšanas mērķis nebija turēt godā savas un pārējo tiesu varai piederīgo profesiju prestižu.

Nevainīguma prezumpcija ir krimināltiesībās vispāratzīts princips, kas noteic, ka ikviena persona ir nevainīga, kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Pieteicēja izteikumi neatbilst nevainīguma prezumpcijai, kas izskatāmajā lietā ir būtiski, jo ir jāvērtē zvērināta advokāta rīcība.

Apstāklis, ka pieteicējs ir vērsies Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, nepierāda faktu, ka attiecīgās personas ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.

[6.7] Pieteicējs norāda, ka, izsakoties par zvērinātu advokātu /pers. B/, nav piemērojamas profesionālās darbības un Ētikas kodeksa normas, jo zvērināts advokāts /pers. B/ ir miris.

Tiesu praksē ir atzīts, ka prasību par goda un cieņas aizskārumu var iesniegt arī mirušo personu radinieki (sk. Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, Augstākā tiesa, 2003. - 2004.gads, 30.lpp.).

Tiesa norādīja, ka zvērinātam advokātam, izsakoties par mirušu personu, vēl jo vairāk būtu jāievēro vadlīnijās nostiprinātie principi, jo persona, kura ir mirusi, vairs pati nevar paust pretargumentus.

Pieteicējs atsaucas uz tiesībām uz vārda brīvību un norāda, ka izteikumi bijuši saistīti ar viņa politisko darbību Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un tās var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu personu tiesības, tajā skaitā, lai aizsargātu citu personu tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. Nosakot robežu starp vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu līdzsvaru (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.2003-05-01). Minētais attiecas arī uz viedokļa paušanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka viedoklis var būt nesamērīgi aizskarošs, jo īpaši tad, ja tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1997.gada 24.februāra spriedumu lietā De Haes and Gijsels v. Belgium (19983/92)).

Jāņem vērā, ka personas ieņemamais amats vai īpašais statuss var ietekmēt vārda brīvības ierobežojumu piemērošanas apjomu attiecīgajai personai (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 359.lpp). Tāpat jāņem vērā ierobežojumi attiecībā uz personām, par kurām viedoklis tiek pausts. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atzīts, ka personas, kas piederīgas tiesu varai, bauda īpašu aizsardzību no nepamatotiem izteikumiem (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1995.gada 26.aprīļa spriedumu lietā Prager and Oberschlick v. Austria (15974/90)).

Tiesa atsaucās uz Ētikas kodeksa 1.2, 8.3. un 8.6.apakšpunktā noteiktajām prasībām un atzina, ka tās ir pamatotas un samērīgi ierobežo advokātu tiesības uz vārda brīvību izteikumos par citiem kolēģiem un citām ar tieslietu sistēmu saistītām personām. Ētikas kodeksa prasības neattiecas uz ikvienu personu, bet vienīgi uz tām personām, kas brīvprātīgi nolēmušas kļūt par zvērinātu advokātu. Pieteicējam bija jāņem vērā, ka advokāta profesionālās ētikas normas izvirza īpašas prasības advokāta uzvedībai.

Tiesa secināja, ka Disciplinārlietu komisijas lēmumā ir pamatoti konstatēts Ētikas kodeksa 1.2, 8.3. un 8.6.apakšpunktā noteikto prasību pārkāpums.

[6.8] Saskaņā ar Advokatūras likuma 67.pantu zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Atbilstoši Ētikas kodeksa 1.3.apakšpunktam advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas.

Advokāta darbības būtība ir nesaraujami saistīta ar advokāta profesionālās darbības konfidencialitātes principu un no tā izrietošo advokāta profesionālā noslēpuma glabāšanas pienākumu, jo advokāta un viņa klienta attiecības balstās uz savstarpēju uzticību. Secīgi tas, kā tiek nodrošināta advokāta un viņa klienta attiecību konfidencialitāte, skar tiesību uz taisnīgu tiesu (no tām atvasināto tiesību uz juridisko palīdzību) īstenošanu (sk. sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992.gada 16.decembra sprieduma lietā Niemietz v. Germany 37.punktu).

Saskaņā ar Advokatūras likuma 6.panta pirmo daļu advokāti savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

No minētajām tiesību normām izriet, ka valsts atzīst advokāta profesionālās darbības konfidencialitātes principu un aizsargā advokāta profesionālo noslēpumu. Advokāta profesionālais noslēpums aptver jebkuru informāciju, no kuras var izsecināt, kādam klientam juridiskā palīdzība sniegta, kāds bijis tās saturs.

/pers. F/ iesniegumā Padomei norādījis, ka pieteicējs ir publiski izpaudis informāciju par viņa klientiem.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs sociālā tīklā Facebook un laikrakstā “Dienas bizness” ir izplatījis šādus paziņojumus:

1) “Klātpievienotajās fotogrāfijās redzams, ka par Trasta komercbankas administratora milzīgo atlīdzību cīnījās advokāts /pers. F/. Mājsaimnieces /pers. U/, /pers. Z/ draudzenes, vīrs. /pers. F/ biroja bieži viesi ir bijuši /pers. AA/, /Nosaukums B/ galvenais redaktors, /Nosaukums C/ un /Nosaukums D/ žurnālistes /pers. AB/ bērna tēvs. Arī /Nosaukums F/komanda un vēl daži”;

2) “Bet uzdošu jautājumu - vai varētu būt tā, ka arī Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā parādās milzīgas atlīdzības un vieni un tie paši uzvārdi? Tajā skaitā mana kolēģa /pers. F/ uzvārds” (laikraksta “Dienas bizness” 2018.gada 12.jūnija intervija “/pers. A/: /pers. AC/ un /pers. AD/ zināja /pers. B/ shēmas”, pieejama internetā: vietnē https://www.db.lv/zinas//pers. A/-/pers. AC/-un-/pers. AD/zinaja-/pers. B/-shemas-476054).

Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka nebija publiski zināms, ka /pers. AA/ ir /pers. F/ biroja klients, tādējādi pieteicējs, publiski izpaužot šādu informāciju, ir pārkāpis advokāta konfidencialitātes pienākumu.

Tiesa nekonstatēja (tostarp no pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesā vai disciplinārlietas izskatīšanas gaitā), ka pieteicējs būtu norādījis, ka šāds fakts bija publiski zināms. Līdz ar to tiesa secināja, ka pieteicējs ir izpaudis ziņas par cita advokāta klientu.

Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka advokāts var izpaust tikai sava klienta noslēpumu, nevis citu advokātu klientu noslēpumus. Klienta noslēpuma saglabāšanas pienākums attiecināms uz visiem biroja klientiem, ne tikai tiem, kuriem tieši viņš ir sniedzis juridisko palīdzību. Lietā nav strīda, ka pieteicējs no 2006.gada 1.augusta līdz 2008.gada 16.septembrim praktizēja ZAB “Zvērināta advokāta /pers. F/ birojs”. Līdz ar to, ja ziņas pieteicējam tapušas zināmas norādītajā laikā periodā, pieteicējam ir pienākums nodrošināt klienta noslēpuma neizpaušanu.

Nav uzskatāma par ētikas standartiem atbilstošu pieteicēja rīcība, izplatot ziņas par to, kuras personas apmeklē advokātu biroju, jo tādējādi var tikt izplatītas ziņas par advokāta klientu, kuras nav publiskotas.

[6.9] Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 28. panta otrajai daļai lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Civilprocesa likuma 74.panta otrā daļas 1.punkts noteic, ka pusēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas.

No minētajām tiesību normām izriet, ka lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, kas ir pieejama procesa dalībniekiem, lai īstenotu procesuālās tiesības.

Saskaņā ar Ētikas kodeksa 1.2.apakšpunkta otro daļu kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs Facebook un Twitter sociālo tīklu ierakstiem ir pievienojis LAS “Trasta komercbanka” administratora izdotu pilnvaru advokātam /pers. F/ un advokāta /pers. F/ parakstītos paskaidrojumus.

Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka saskaņā ar informāciju manas.tiesas.lv tiesvedība civillietā Nr.C30676417 nav beigusies.

Ielūkojoties Tiesu informācijas sistēmā, tiesa konstatēja, ka tiesvedība civillietā nav noslēgusies un ka puses civillietā Nr.C30676417 ir LAS “Trasta komercbanka” un Apvienotajā karalistē reģistrēta sabiedrība Symbol Wood Limited. Pieteicējs nav lietas dalībnieks vai lietas dalībnieka pārstāvis. Tas nozīmē, ka pieteicējs, publicējot dokumentus no civillietas Nr.C30676417, ir publicējis ierobežotas pieejamības informāciju.

Apkopojot minēto, tiesa secināja, ka pieteicējs ir pārkāpis Advokatūras likuma 67.pantu un likuma “Par tiesu varu” 28. panta otro daļu.

[6.10] Atsaucoties uz Advokatūras likuma 7.pantu un Ētikas kodeksa 8.2.apakšpunktu, tiesa norādīja, ka advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu, proti, atzīt, ka viņiem ir vienādas intereses, vai klienta lietu sakarā ar profesionālā pienākuma pildīšanu.

Pieteicējs ir publiski paudis šādus apgalvojumus par advokāta /pers. F/ un advokāta /pers. G/ sniegto juridisko palīdzību:

1) “Tikmēr /pers. F/ Trasta komercbankas administratora palīgam /pers. B/ sagādā miljonus pēdējā deklarācijā par neko”; šim ierakstam sociālajā tīklā Facebookpieteicējs pievienojis iepriekš minēto LAS “Trasta komercbanka” administratora izdotu pilnvaru advokātam /pers. F/, kā arī advokāta /pers. F/ parakstītos paskaidrojumus;

2) Par MSIA /Nosaukums E/ maksātnespējas procesu pieteicējs norādījis, ka “šajā procesā /pers. B/pieaicināja arī advokātus /pers. F/, /pers. E/ un /pers. G/, lai tie palīdzētu nelikumību īstenošanā”;

3) “/pers. B/ sadarbība ar /pers. F/ SIA /Nosaukums E/ maksātnespējas procesā tikusi uzsākta aptuveni 2016.gadā, saka avoti. Šī advokāta pieaicināšana notikusi bez kreditoru sapulces piekrišanas un atlīdzības noteikšanas tam. Par faktu attiecībā uz Vienošanās pastāvēšanu starp šo advokātu un /pers. B/ vai Parādnieku (/Nosaukums E/), nav ziņu. Pieņemams, ka /pers. F/ pieaicināšana no /pers. B/ puses veikta ar mērķi panākt labvēlīgu rezultātu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, zinot /pers. F/ izcilās sekmes īpaši šajā tiesu namā. /pers. B/ sadarbība ar /pers. F/ neaprobežojās vien ar SIA /Nosaukums E/ maksātnespējas procesu, bet tāda ir vērojama arī Trasta komercbankas maksātnespējas procesā, kur advokāts cīnījies par bankas kreditoram pienākošās naudas atdošanu nevis kreditoram, bet administratoram”.

/pers. F/ iesniegumā norādīts, ka /pers. B/ ir bijis advokāta /pers. F/ klients. No pieteicēja izplatītajiem paziņojumiem secināms, ka pieteicējs norādījis, ka /pers. F/ “palīdzējis nelikumību īstenošanā” un viņam bijušas kopīgas intereses ar /pers. B/.

Tiesa atzina, ka šādu paziņojumu izplatīšana ir pretrunā ar tiesību normās nostiprināto principu, ka advokātu nedrīkst identificēt ar viņa klientu, tāpēc Disciplinārlietu komisijas lēmumā ir pamatoti konstatēts Advokatūras likuma 7.panta pārkāpums.

[6.11] Tiesa atsaucās uz Advokatūras likuma 34.panta 1.punktu, 71. panta pirmo daļu un 73.panta pirmo un otro daļu.

Personu no zvērinātu advokātu skaita izslēdz Padome, bet Disciplinārlietu komisijai ir tiesības piemērot disciplinārsodu zvērinātam advokātam. Parasti Disciplinārlietu komisijas lēmums ir disciplinārlietu noslēdzošais lēmums. Savukārt, ja tiek uzlikts sods izslēgt no zvērinātu advokātu skaita, process ir divpakāpju, proti, par soda piemērošanu lemj Disciplinārlietu komisija, savukārt procesu noslēdzošo lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita pieņem Padome. Tas, ka lēmumu par izslēgšanu pieņem Padome, izriet no Advokatūras likuma sistēmas, atbilstoši kurai Padomei kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (kas ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) orgānam ir kompetence lemt par advokāta statusa piešķiršanu, atņemšanu vai darbības apturēšanu. Lemjot par zvērināta advokāta izslēgšanu, pamatojoties uz piemēroto disciplinārsodu, no likuma neizriet, ka Padome būtu aprobežota savas kontroles tvērumā attiecībā uz Disciplinārlietu komisijas lemto. Citiem vārdiem, Padomes darbības ir nevis formālas, bet gan komisijas lēmuma pārbaude notiek pēc būtības (sk. sal. Senāta 2019.gada 24.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-993/2019 3.punkts).

No lietas materiāliem redzams, ka Padome ir iepazinusies ar Disciplinārlietu komisijas lēmumu un pieņēmusi Lēmumu. Pieteicējs tiesas sēdē vērsa uzmanību uz to, ka Padome Lēmuma pieņemšanas brīdī nav iepazinusies ar visiem disciplinārlietas materiāliem. Savukārt tiesa uzskatīja, ka tam nav izšķirošas nozīmes. Proti, ja Padome nekonstatēja papildus pārbaudāmus apstākļus, Padome bija tiesīga pieņemt Lēmumu, pamatojoties Disciplinārlietu komisijas lēmumu.

[6.12] Pieteicējs uzskata, ka nav skaidri Lēmuma pieņemšanas apstākļi un, iespējams, pārkāpta Lēmuma pieņemšanas procesuālā kārtība.

Atsaucoties uz Advokatūras likuma 35.pantu, tiesa norādīja, ka no Lēmuma redzams, ka tas pieņemts 2018.gada 28.novembrī Padomes sēdē (protokols Nr.16). Padomes sēdē ir piedalījies padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietniece un pieci padomes locekļi, kas ir vairāk nekā puse no Padomes locekļiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka 2018.gada 28.novembra Padomes sēde bijusi pilntiesīga.

Advokatūras likuma 36.pants noteic, ka Padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

No 2018.gada 28.novembra sēdes protokola redzams, četri Padomes locekļi ir balsojuši par Lēmuma pieņemšanu. Attiecīgi Lēmums ir uzskatāms par pieņemtu.

Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu 4.2.3.apakšpunktu Padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs, kā tas redzams Lēmumā.

Tiesa atzina, ka Lēmums pieņemts, ievērojot procesuālo kārtību.

[6.13] Atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu un tiesu prakses atziņām, tiesa norādīja, ka par pārkāpuma atklāšanas dienu uzskatāma tā diena, kad ir pabeigta attiecīga pārbaude un apstākļu noskaidrošana, un tiek konstatēts (atklāts), ka persona tiešām ir izdarījusi darbības, par kurām paredzēta atbildība (sal. sk. Senāta 2009.gada 30.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-307/2009 8.punktu).

Padome 2018.gada 28.augustā pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

Tiesa atzina, ka minētais datums uzskatāms par pārkāpuma atklāšanas datumu. Lēmums par pieteicēja saukšanu pie disciplināratbildības ir pieņemts 2018.gada 13.novembrī, bet Padome Lēmumu ir pieņēmusi 2018.gada 28.novembrī.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka noilgums nav konstatējams.

[6.14] Pieteicējs norāda, ka disciplinārlietas izskatīšanas gaitā viņš netika pienācīgi uzklausīts.

Tiesa atsaucās uz Advokatūras likuma 38. , 77., 78. un 79.pantu.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pieteicējs Disciplinārlietu komisijai ir sniedzis rakstveida paskaidrojumu 2018.gada 7.novembrī, kā arī ir piedalījies Disciplinārlietu komisijas 2018.gada 1.novembra sēdē, kur uzklausīts pieteicēja viedoklis. Pieteicējs ir sniedzis paskaidrojumus pirms disciplinārlietas ierosināšanas un ticis aicināts uz Padomes sēdi, kurā lemts jautājums par disciplinārlietas ierosināšanu.

Tiesa secināja, ka pieteicējam ir bijusi iespēja sniegt paskaidrojumus.

[6.15] Pieteicējs apšauba Disciplinārlietu komisijas objektivitāti.

Tiesa nekonstatēja apstākļus, kas liecinātu par Disciplinārlietu komisijas locekļu neobjektivitāti. Tāpat tiesa neguva apstiprinājumu pieteicēja apgalvojumiem, ka disciplinārlietas izskatīšana saistīta ar viņa izvirzīšanu premjera amatam un viņa dalību civiltiesiskos strīdos. Tiesa konstatēja, ka disciplinārlieta tika ierosināta pirms Saeimas vēlēšanām un pirms pieteicējs tika izvirzīts kā Ministru prezidenta amata kandidāts. Kā jau iepriekš tika norādīts, noilguma termiņš skaitāms no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Tiesa atzina, ka ir saprotams, kāpēc Lēmums un Disciplinārlietu komisijas lēmums ir pieņemts 2018.gada novembrī (nevis, piemēram, decembrī). Pieteicējs nav pamatojis apgalvojumus par Disciplinārlietu komisijas neobjektivitāti.

[6.16] Pamatojoties uz Advokatūras likuma 71. panta otro daļu, tiesa atzina, ka Disciplinārlietu komisija 2018.gada 13.novembra sēdē bija lemttiesīga, jo tajā piedalījās septiņi tās locekļi.

Šaubas par Disciplinārlietu komisijas lēmuma noformēšanas datumu pieteicējs pamato ar zvērināta tiesu izpildītāja aktos konstatēto.

No lietas materiāliem redzams, ka zvērināts tiesu izpildītājs 2018.gada 30.novembrī ir noformējis aktu Nr.00179/055/2018-AKT, kurā konstatēts, ka, plkst. 9:25 ierodoties Padomes kancelejā, pieteicējam norādīts, ka disciplinārlietas materiāli atrodas pie /pers. C/. Plkst.9:50 /pers. C/ prakses vietā /adrese/, Rīgā, /pers. C/ informējis pieteicēju, ka disciplinārlietas materiāli atrodas Padomes telpās.

Zvērināts tiesu izpildītājs 2018.gada 30.novembrī no plkst. 12.00 līdz 12.30 ir noformējis aktu Nr.00230/080/2018- AKT par faktu fiksēšanu, kurā konstatēts, ka Padomes telpās pieteicējam tiek izsniegta mape, kurā atrodas disciplinārlietas materiāli, kuri nav sašūti, un trīs kompaktdiski. Aktā norādīts, ka pieteicējam izsniegts Disciplinārlietu komisijas lēmuma noraksts un akta pielikumā pievienota noraksta kopija.

Tiesa konstatēja, ka no Disciplinārlietu komisijas lēmuma izriet, ka tā pilns teksts sastādīts 2018.gada 27.novembrī, lēmumu ir parakstījuši komisijas locekļi. Tiesai neradās šaubas par lēmuma sastādīšanas datumu. Pieteicējam ir tiesības iepazīties ar disciplinārlietas materiāliem, taču konstatētie apstākļi nenorāda uz tādu procesuālo pārkāpumu, kas varētu ietekmēt Lēmuma tiesiskumu.

[6.17] Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir satura izvēles administratīvais akts. Tas nozīmē, ka Disciplinārlietu komisijai bija jāizdara lietderības apsvērumi par to, kurš no soda veidiem ir vispiemērotākais, atbilstošākais un samērīgākais. Savukārt tiesai rīcības brīvības kontrolē ir jāpārbauda, vai iestāde nav pieļāvusi kļūdas rīcības brīvības izmantošanā - vai rīcības brīvība nav pārsniegta, vai tā īstenota pareizi.

Tiesa atsaucās uz Advokatūras likuma 73.panta pirmo daļu un 74.pantu un konstatēja, ka ar Disciplinārlietu komisijas 2010.gada 9.jūnija lēmumu lietā Nr.02/2010 atzīts, ka pieteicējs pārkāpis advokātu profesionālās ētikas noteikumus, Ētikas kodeksa 5.punktu un viņam izteikta piezīme. Disciplinārsods piemērots par advokāta pakalpojumu reklamēšanas noteikumu pārkāpumiem. Ar Disciplinārlietu komisijas 2016.gada 28.janvāra lēmumu lietā Nr.10/2015 pieteicējam piemērots disciplinārsods - piezīme par lūguma izteikšanu tiesai atlikt tiesas sēdi saistībā ar pieteicēja pārejošu darbnespēju, tai pat laikā piedaloties kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē. Ar Ētikas komisijas 2017.gada 24.janvāra lēmumu Nr.2017/1/2 pieteicējam izteikts brīdinājums par profesionālo ētikas normu pārkāpumu un ieteikts izvairīties no turpmākas savu kolēģu noniecinošu un negatīvu vērtējumu publiskošanas publiskajā telpā. Pārkāpums konstatēts saistībā ar pieteicēja publicētajiem rakstiem par citu advokātu profesionālo darbību.

Izvērtējot minēto, tiesa secināja, ka pieteicējam jau iepriekš tika izteikti aizrādījumi par komunikāciju ar potenciālajiem klientiem, kā arī par viedokļa paušanu par citiem advokātiem, taču iepriekš piemērotais disciplinārsods nav atturējis pieteicēju no jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Tā kā pieteicējs atkārtoti ir izdarījis pārkāpumus (tostarp arī Ētikas kodeksa pārkāpumu), šāda rīcība ir atzīstama par rupju advokāta darbību reglamentējošo tiesību normu pārkāpumu. Tiesa uzskatīja, ka pieteicēja rīcībā pareizi konstatēti divi no priekšnoteikumiem, kuriem iestājoties rodas tiesisks pamats izslēgt personu no zvērinātu advokātu skaita, proti: 1 2

procedūra, kuras gala rezultātu ietekmē vairāku apstākļu kopums, proti, pārkāpuma raksturs, tā izdarīšanas apstākļi un sekas, pārkāpēja vainas pakāpe nodarījumā, ziņas, kas raksturo personību un iepriekšējo darbu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (sk., piemēram, Senāta 2016.gada 23.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA- 857/2016 12.punktu, 2016.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-399/2016 16.punktu un 2015.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-741/2015 6.punktu).

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām iestādei disciplinārlietas ietvaros vispirms ir jākonstatē, vai konkrētā persona ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu. Ja ir izdarījusi, vai par tā izdarīšanu persona ir disciplināri sodāma, apsverot konkrēta soda uzlikšanu.

Disciplinārlietu komisija un Padome konstatēja, ka pieteicējs ir izdarījis disciplinārpārkāpumus, kā arī pamatoti piemēroja pieteicējam par pārkāpumu izdarīšanu disciplinārsodu - izslēdza no advokāta skaita. Tiesa uzskatīja, ka lietā konstatētajos apstākļos šāds sods ir atzīstams par atbilstošu un samērīgu.

Pieteicēja disciplinārlietā nav nozīmes citu advokātu pieļautajiem vai nepieļautajiem pārkāpumiem, jo šajā lietā tiek vērtēta pieteicēja profesionālā darbība un atbildība. Tiesa nekonstatēja normatīvo aktu pārkāpumus disciplinārlietas izskatīšanas un Lēmuma pieņemšanas procesā. Tiesa nekonstatēja patvaļu vai diskriminējošu attieksmi pret pieteicēju. Lēmuma pamatojumā iestāde ir atsaukusies uz Disciplinārlietu komisijas un Padomes noskaidrotajiem faktiem par pieteicēja izdarītajiem pārkāpumiem, ir izvērtēti lietderības apsvērumi soda piemērošanā.

[6.19] Pieteicējs uzskata, ka Lēmums pieņemts, pārkāpjot Saeimas deputāta imunitāti.

Tiesa norādīja, ka Satversmes 28.pants ir attiecināms uz Saeimas deputātu un uz deputāta statusā veiktām darbībām. Savukārt pieteicēja rīcība, par kuru tika ierosināta disciplinārlieta, nav veikta, pildot Saeimas deputāta amata pienākumus, tā veikta vēl pirms deputāta statusa iegūšanas.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūlija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot tādus pašus apsvērumus kā pieteikumā, kā arī šādus iebildumus.

[7.1] Lietā nav strīda par to, ka saskaņā ar Advokatūras likuma 34.panta 4.punktu Padome uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas. Lietā ir strīds par to, kā Padome un Disciplinārlietu komisija izvērtēja iesniegtās sūdzības.

[7.2] Pirmās instances tiesa atstājusi bez ievērības to, ka pieteicēja izteikumi nav atzīti par godu un cieņu aizskarošiem vai nepatiesiem. Tiesa nav ievērojusi Satversmes 100.pantā garantētās tiesības uz vārda brīvību, kā arī nav ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustās atziņas. Administratīvā rajona tiesa ir izskatījusi civiltiesisku strīdu. Turklāt nav ņemts vērā fakts, ka uz Lēmuma pieņemšanas brīdi pieteicējs jau bija Saeimas deputāts, tāpēc pieteicējam bija piemērojama deputāta imunitāte.

[7.3] Izteikumi ir pausti politiskās darbības ietvarā. Vērtējums par /pers. B/ un ar viņu saistītām personām ir balstīts uz publiski pieejamu informāciju. Savukārt tādas tēzes kā: “administratoru mafija” ir plaši pielietotas politiskajā argumentācijā, tādas frāzes pirms vēlēšanām ir lietojis arī tieslietu ministrs /pers. AE/, taču pret viņu sankcijas nav vērstas. Pieteicējs uzskata, ka viņa rīcība ir cēlusi advokatūras prestižu, uz ko norāda tas, ka pieteicējs ir sabiedrībā iecienīts politiķis.

[7.4] Tiesa nav vērtējusi pieteikumā norādītos iestādes pieļautos procesuālos pārkāpumus, uzklausīšanas pienākuma nepildīšanu. Tiesa ir nepamatoti atzinusi, ka piemērotais sods ir samērīgs. Tiesa neņēma vērā arī to, ka iepriekšējais disciplinārsods pieteicējam tika piemērots pirms 9 gadiem. Pieteicējs atsaucas uz Administratīvā procesa likuma 4.panta otro daļu un 17.panta ceturto daļu.

[7.5] Lietā nav iesniegta neviena pieteicēja klienta sūdzība. Lietā nav pierādījumu, kas apliecinātu iestādes apgalvojumu, ka pieteicējs izpaudis klienta noslēpumu. Advokātu biroja interneta vietnē ir uzrādīts klientu saraksts. Pieteicēja rīcībā objektīvi nevar būt cita advokāta klienta noslēpumu saturošas ziņas, ja vien cits advokāts attiecīgās ziņas neizpauž pieteicējam.

[7.6] /pers. C/ vienpersoniski parakstītais lēmuma noraksts ir uzskatāms par viltojumu, jo nepastāvēja dokumenta oriģināls. Lēmuma oriģināla vēlāka parakstīšana nozīmē arī procesuālā termiņa pārkāpumu, kas noved pie disciplinārlietas izbeigšanas.

[7.7] Pirmās instances tiesa nevēlējās uzklausīt lieciniekus, kuri varētu apliecināt faktu, ka lēmuma noraksta parakstīšanas brīdī lēmuma oriģināla nebija. /pers. C/ tiesas sēdē norādīja, ka lēmuma sākotnējo projektu nav gatavojusi Disciplinārlietu komisija, bet gan trešā persona, kura nav Disciplinārlietu komisijas locekle. Pieteicējs atkārtoti piesaka lūgumu par liecinieku nopratināšanu tiesas sēdē, lai pārliecinātos par Disciplinārlietu komisijas pieņemtā lēmuma leģitimitāti. Tiesa nepamatoti noraidīja lūgumu par žurnālistes /pers. AF/ nopratināšanu tiesas sēdē, jo /pers. AF/ varētu liecināt par Disciplinārlietu komisijas lēmuma faktisko pieņemšanas datumu.

[7.8] Tiesa nav vērtējusi pieteicēja norādītos apstākļus, kas liecina par /pers. D/, /pers. C/ un /pers. AG/ neobjektivitāti. Tiesa nepamatoti neizprasīja sūdzības, kas iesniegtas par zvērinātiem advokātiem /pers. F/ un /pers. B/. Arī /pers. F/ ir publiski izteicis asu kritiku par Valsts kancelejas vadītāju, taču disciplinārlieta netika ierosināta. Minētais apliecina atšķirīgu attieksmi tieši pret pieteicēju.

[7.9] /pers. D/ atzina, ka Padome neiepazinās ar visiem lietas materiāliem, taču tiesa to ignorēja. Padome neizvērtēja, vai Disciplinārlietu komisija ir rīkojusies tiesiski, vai tās sastāvs bija nokomplektēts likumīgi. Pieteicējs iebilst pret to, ka Disciplinārlietu komisijas sastāvā bija iekļauta profesionālo darbību apturējusi persona - /pers. AH/.

[8] Rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību ir norādīti šādi argumenti.

[8.1] Advokātu profesionālo darbību reglamentējošās normas var ierobežot advokāta tiesības uz vārda brīvību, un šāds ierobežojums ir pamatots.

[8.2] Pieteicējs ir sniedzis paskaidrojumus mutvārdos un rakstveidā. Līdz ar to ir ievērotas Administratīvā procesa likuma 62.panta prasības.

[8.3] Advokātiem attiecībās vienam ar otru ir pienākums nošķirt profesionālo pienākumu izpildi no advokātu korporatīvās darbības kolēģijas institūcijās.

[8.4] Padomei disciplinārlietas materiāli bija zināmi, jo Padome nodeva disciplinārlietas materiālus Disciplinārlietu komisijai.

Motīvu daļa

[9] Pieteicējs ir pieteicis lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, lai nopratinātu lieciniekus - visus Disciplinārlietu komisijas locekļus un žurnālisti /pers. AF/. Pieteicējs arī lūdz izprasīt no Padomes visas sūdzības, kas iesniegtas par zvērinātiem advokātiem /pers. F/ un /pers. B/, lai pierādītu faktu, ka Padome pret zvērinātiem advokātiem izturas atšķirīgi (piemēram, par zvērināta advokāta /pers. F/ izteikumiem par Valsts kancelejas direktori disciplinārlieta netika ierosināta, norādot, ka lietas par goda un cieņas aizskārumiem izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa).

Apgabaltiesa konstatē, ka ir nodibināti visi lietā būtiskie apstākļi, kā arī lietā esošie pierādījumi ir pietiekami.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 162.panta otro daļu administratīvā procesa dalībnieks, lūdzot nopratināt liecinieku norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

Pieteicējs ir norādījis, ka liecinieki būtu nopratināmi, lai pārliecinātos par Disciplinārlietu komisijas lēmuma leģitimitāti, lēmuma sagatavošanas laiku un balsojumu.

Apgabaltiesa secina, ka šāds lūguma pamatojums ir pārāk vispārīgs, tas nesatur norādes, konkrēti par kādiem lietā būtiskiem apstākļiem, par kuriem pastāv šaubas, katrs no pieteicēja norādītajiem lieciniekiem varētu liecināt. Pieteicējs nav pārliecinoši pamatojis, kādēļ viņš uzskata, ka par Disciplinārlietu komisijas iespējamiem pārkāpumiem lēmuma pieņemšanā varētu liecināt /pers. AF/.

Apgabaltiesa konstatē, ka iestāde rakstveida paskaidrojumā (lietas 2.sējuma 9.-10.lapa) ir norādījusi Disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas un parakstīšanas apstākļus, proti, ka lēmums parakstīts 2018.gada 27.novembrī (lietas 2.sējuma 185.lapa) un ka tajā pašā dienā lēmuma noraksts nosūtīts pieteicējam. No lietas materiāliem ir redzams, ka visi Disciplinārlietu komisijas un Padomes apsvērumi pieteicējam ir paziņoti, savukārt pieteicējs ir īstenojis tiesības sniegt savus iebildumus un argumentus.

Apgabaltiesa nesaskata objektīvu nepieciešamību pieteicēja norādīto liecinieku nopratināšanai, jo visi lietā būtiskie apstākļi ir noskaidroti, tāpēc lūgums par liecinieku nopratināšanu ir noraidāms.

Nav tiesiska pamata izprasīt no Padomes visas sūdzības, kas iesniegtas par zvērinātiem advokātiem /pers. F/ un /pers. B/, jo šādi pierādījumi nevar ietekmēt apgabaltiesas secinājumus par Lēmuma tiesiskumu izskatāmajā lietā. Šīs administratīvās lietas ietvaros apgabaltiesai nav pamata vērtēt sūdzības, kas iesniegtas par citiem zvērinātiem advokātiem. Tāpat arī apgabaltiesai nav pamata vērtēt Padomes rīcību, izskatot (vai atsakoties izskatīt) sūdzības, kas iesniegtas par citiem zvērinātiem advokātiem.

Pieteicējs argumentē, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips un ka Padome pret zvērinātiem advokātiem izturas atšķirīgi, taču pieteicēja norādītie apstākļi uz izskatāmo lietu neattiecas. Novērtējot Lēmuma tiesiskumu, nav izšķirošas nozīmes tam, kā Padome ir rīkojusies (vai rīkojas) citu administratīvo procesu ietvaros, jo pat tad, ja kādā citā gadījumā Padome nav rīkojusies tiesiski, tas nevar atstāt ietekmi uz šīs lietas iznākumu. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa vērtē apstākļus, kas attiecas uz pieteicēju un kas ir nodibināti šīs lietas ietvaros.

Disciplinārsoda piemērošana ir individualizēta procedūra, kuras gala rezultātu ietekmē vairāku apstākļu kopums, proti, pārkāpuma raksturs, tā izdarīšanas apstākļi un sekas, pārkāpēja vainas pakāpe nodarījumā, ziņas, kas raksturo personību un iepriekšējo darbu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (sal. sk., piemēram, Senāta 2016.gada 23.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-857/2016 12.punktu, 2016.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-399/2016 16.punktu un 2015.gada 14.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-741/2015 6.punktu).

Secināms, ka, pārbaudot Lēmuma, kas pieņemts pieteicēja disciplinārlietā, tiesiskumu, nav nozīmes citu zvērinātu advokātu pieļautiem (vai nepieļautiem) pārkāpumiem, jo šajā lietā tiek vērtēta pieteicēja profesionālā darbība un atbildība.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa noraida pieteicēja lūgumu par sūdzību (kas iesniegtas Padomē par citiem zvērinātiem advokātiem) izprasīšanu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām gadījumā, ja lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, kā arī procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja sniegt savus paskaidrojumus par lietas apstākļiem un procesa dalībnieku atkārtota uzklausīšana nav nepieciešama, apgabaltiesa lietu var izskatīt rakstveida procesā neatkarīgi no procesa dalībnieku vēlmēm (sk. sal. Senāta 2016.gada 13.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-989/2016 6.punktu un 2014.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.SKA 0034-14 6.punktu). Rakstveida procesā lietas dalībniekiem būtībā tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu procesā, tādēļ procesa veids nevar ietekmēt lietas dalībnieku procesuālās tiesības.

Tiesības uz taisnīgu tiesu veido vairāki savstarpēji saistīti elementi jeb garantijas un principi, kas katrs atsevišķi un visi kopā ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pilnvērtīgu tiesību aizsardzības mehānismu - taisnīgas tiesas procesu. T ostarp tiesības uz taisnīgu tiesu ietver tiesības uz mutvārdu procesu vismaz vienā tiesas instancē, kas lietu izskata pēc būtības (sk. sal. Eiropas Cilvēktiesību Tiesas 2002.gada 5.septembra lēmuma lietā Speilpret Austriju 2.punktu).

Analizējot tiesību uz mutvārdu procesu īstenošanu administratīvajās lietās, atzīts, ka Administratīvā procesa likums procesa dalībniekiem garantē tiesības uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vismaz vienā instancē, un šo tiesību izmantošana ir atstāta procesa dalībnieka ziņā (sk. sal. Senāta 2017.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA- 246/2017 9.punktu).

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējam tika nodrošinātas tiesības uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā Administratīvajā rajona tiesā. Lietā neatrodas pierādījumi tam, ka pirmās instances tiesas sēdē kādam no procesa dalībniekiem būtu liegtas vai ierobežotas tiesības paust savus argumentus par lietas apstākļiem vai iesniegt pierādījumus. Lietā arī nav iesniegti tādi jauni pierādījumi, kuru pārbaudei būtu nepieciešams rīkot tiesas sēdi.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka nav objektīvas nepieciešamības, lai noteiktu šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. No lietā esošajiem dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, nav nepieciešams iegūt lietā jaunus pierādījumus. Procesa dalībnieki ir īstenojuši savas procesuālās tiesības sniegt paskaidrojumus par lietas apstākļiem un iesniegt pierādījumus. Līdz ar to apgabaltiesa noraida lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, jo šīs lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav lietderīga.

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi visus apstākļus, kam ir nozīme lietas izspriešanā, kā arī ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus. Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūlija spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūlija sprieduma motivācijai.

[12] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[13] Pieteicējs argumentē, ka viedokli par saviem kolēģiem nav paudis kā zvērināts advokāts, bet gan kā deputāta amata kandidāts un kā likumpaklausīgs pilsonis, kuram ir pienākums informēt sabiedrību atklāti un publiski. Viedokļa paušana pati par sevi nevar aizskart nevienas personas godu un cieņu.

Pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 6.novembrī pieteicējs lūdzis apturēt advokāta darbību, un pieteicēja profesionālā darbība tika apturēta ar 2018.gada 20.novembra lēmumu (lietas 1.sējuma 10.lapa). Savukārt Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka mediji, atspoguļojot pieteicēja darbību, atsaucas uz pieteicēju kā uz zvērinātu advokātu (lietas 2.sējuma 171.lapa).

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka laika periodā līdz 2018.gada 20.novembrim, kad pieteicējs ir nesamērīgi aizskaroši un apsūdzoši izteicies par saviem kolēģiem, viņš bija zvērināts advokāts un viņam bija pienākums ievērot Ētikas kodeksā noteiktās prasības. Turklāt arī tad, ja tiek apturēta advokāta profesionālā darbība, šāds apstāklis nerada pamatu, lai nicinoši, apsūdzoši vai nesamērīgi aizskaroši izteiktos par kolēģiem, pārkāpjot Ētikas kodeksa prasības. Tāpat arī apstāklis, ka pieteicējs bija deputāta amata kandidāts, nevar tikt uzskatīts par attaisnojumu tik aizskarošiem un smagos noziegumos apsūdzošiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem. Jāņem vērā arī tas, ka zvērināta advokāta profesionālās darbības galvenie uzdevumi ir tiesiskuma ievērošana un stiprināšana, tādēļ jo īpaši būtu jāatturas no nepamatotiem un apsūdzošiem izteikumiem.

Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām advokatūras institūtam ir liela nozīme kvalificētas juridiskās pārstāvības nodrošināšanā, jo advokāts ir ne tikai pārstāvis, kura uzdevums ir atvietot pusi tiesā un sasniegt sava pilnvardevēja noteikto galamērķi, bet vienlaikus arī tiesībaizstāvis. Advokāts, nododot zvērestu, kļūst par tiesu sistēmai piederīgu personu un apņemas aizsargāt tiesā personu tiesības sabiedriskās labklājības interesēs un to vārdā (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-04-01 secinājumu daļas 4.1.apakšpunktu).

Apgabaltiesai nav šaubu par to, ka pieteicējs kā zvērināts advokāts ir pilnībā apzinājies, kādos gadījumos ir pieļaujams publiski izteikt apgalvojumus (kurus pats pieteicējs savos publiskajos izteikumos sauc par faktiem), ka konkrētas personas ir izdarījušas smagus noziedzīgus nodarījumus.

[14] Pieteicējs uzskata, ka viņam bija tiesības paust savu viedokli (vienalga cik aizskarošs tas būtu) par saviem kolēģiem, vēršot sabiedrības uzmanību uz viņu nelikumīgām, negodprātīgām un netaisnīgām darbībām. Pieteicējs argumentē, ka esot sniedzis vērtējumu aktuālām problēmām, kritika pausta nolūkā sniegt sabiedrībai informāciju un risināt problēmas.

Šiem pieteicēja argumentiem apgabaltiesa nevar piekrist, jo savos publiskajos izteikumos, apsūdzoši izsakoties par saviem kolēģiem, pats pieteicējs norāda uz jau it kā nodibinātiem faktiem. Turklāt pieteicējs kļūdaini uzskata, ka ir pieļaujams paust jebkādu viedokli (arī pilnīgi nepamatotu un nesamērīgi aizskarošu). Jāņem vērā, ka arī viedokļa paušana atsevišķos gadījumos var tikt ierobežota.

No juridiskajā literatūrā ietvertajām atziņām jāsecina, ka viedoklis var būt nesamērīgi aizskarošs, jo īpaši tad, ja tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes. Tāpat viedoklis principā nedrīkst tikt pausts rupjā vai nesamērīgi aizskarošā veidā (sk. Kučs A. Satversmes 100.panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 367.lpp.).

Tādējādi tiesības paust viedokli var tikt ierobežotas, ja viedoklis ir nesamērīgi aizskarošs, kā arī tad, ja nav nodibināti nekādi fakti vai apstākļi, kas attiecīgo viedokli apstiprinātu.

Lietā ir pierādīts, ka pieteicējs ir sevišķi nicinoši, smagos noziegumos apsūdzoši un nesamērīgi aizskaroši izteicies par saviem kolēģiem zvērinātiem advokātiem, lai gan normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nebija nodibināti ne attiecīgi fakti, ne arī apstākļi, kas pieteicēja publiskos izteikumus apstiprinātu.

Apgabaltiesai nav šaubu par to, ka pieteicējam kā zvērinātam advokātam bija zināms, kā ir jārīkojas, ja viņa rīcībā atrodas pierādījumi, kas liecina par noziedzīgu nodarījumu. Zvērinātam advokātam nevar nebūt saprotams, kas ir nevainīguma prezumpcija un kādā kārtībā var tikt pierādīta personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apgabaltiesa noraida kā nepamatotus pieteicēja apsvērumus par to, ka Ētikas kodeksa normas ierobežo viņa vārda brīvību.

Ētikas kodeksa normas noteic uzvedības standartus, kas pieteicējam kā zvērināta advokātam bija jāievēro attiecībās ar kolēģiem, proti, advokātam jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu, jāatturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma.

Apgabaltiesa uzskata, ka Ētikas kodeksā noteikto prasību ievērošana nekādā veidā nevar traucēt paust viedokli, taču tas darāms korekti, proti, tādā veidā, lai izteikumi nebūtu nesamērīgi aizskaroši. Ētikas kodeksa normas arī neliedz iespēju zvērinātam advokātam vērst sabiedrības uzmanību uz nelikumīgām, negodprātīgām vai netaisnīgām darbībām, ja vien tas tiek darīts atbilstošā veidā.

Apgabaltiesa kritiski vērtē pieteicēja argumentu, ka viņa izteikumi nav atzīti par godu un cieņu aizskarošiem vai nepatiesiem. Personai, pret kuru ir vērsti aizskaroši, apsūdzoši vai noniecinoši izteikumi, nav pienākuma pierādīt, ka izteikumi aizskar godu un cieņu vai ka tie ir nepatiesi. Viedokļa paudējam ir pienākums atturēties no pārmērīgi aizskarošiem izteicieniem, jo īpaši tad, ja tiem iztrūkst faktiskā bāze (nav nodibināti nekādi apstākļi, kas liecina par viedokļa patiesumu).

[15] Pieteicējs uzskata, ka ir pārkāptas Advokatūras likuma 35.pantā noteiktās prasības.

Advokatūras likuma 35.pantā ir noteikts, ka Padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka Padomes sēdē ir piedalījušies ne mazāk kā puse no visiem Padomes locekļiem (septiņi no deviņiem), tostarp Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir atstatījuši sevi no balsošanas (lietas 2.sējuma 186.lapa).

Secināms, ka Advokatūras likuma 35.pantā noteiktās prasības ir ievērotas.

[16] Pieteicējs vēlas, lai attiecībā uz viņu kā uz zvērinātu advokātu tiktu piemērota tiesību analoģija. Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 12.panta pirmo daļu disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods.

Tādējādi pieteicējs uzskata, ka tādam pašam regulējumam vajadzētu būt arī Advokatūras likumā, jo analoģiju piemēro, lai tiesību tālākveidošanas ceļā aizpildītu atklātu likuma robu, ja likumā attiecībā uz konkrēto situāciju nav ietverts tiesiskais regulējums, lai arī atbilstoši likuma mērķim un sistēmai šādam regulējumam vajadzētu būt.

Atbilstoši tiesu prakses atziņām secinājumu par likuma robu nevar izdarīt, ja apstākļi liek domāt, ka tā ir apzināta likumdevēja griba, nevis kļūda, kuras labošana būtu pieļaujama tiesā, izmantojot kādu no likuma roba aizpildīšanas metodēm (sk. Senāta 2012.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-899/12 8.punktu).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 74.pantā noteikto uzlikt disciplinārsodu - izslēgt no zvērinātu advokātu skaita - var:

1) par tīšu likuma pārkāpumu;

2) par Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;

3) ja disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti;

4) ja zvērināts advokāts nepilda ar disciplinārsodu uzlikto pienākumu.

Iztulkojot minēto tiesību normu, ir saprotams, ka pat tad, ja disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti, tas vēl nav pietiekams pamats, lai piemērotu disciplinārsodu - izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita, jo, izdarot lietderības apsvērumus, šāds sods var arī netikt piemērots. Respektīvi, disciplinārsoda atkārtota uzlikšana pati par sevi (bez lietderības apsvērumu izdarīšanas) vēl nav pamats disciplinārsoda - izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita - piemērošanai. Praksē var būt gadījumi, kad tiek konstatēts tik smags pārkāpums, ka, novērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, iestāde nonāk pie secinājuma, ka ir jāpiemēro smagākais sods - izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita, pat neraugoties uz to, ka pārkāpums izdarīts pirmo reizi.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka izskatāmajā gadījumā, ir izvērtēti pieteicēja pieļautie pārkāpumi un ir izdarīti lietderības apsvērumi. Konstatēts, ka arī iepriekš pieteicējs ir vairākas reizes izdarījis disciplināri sodāmus pārkāpumus, turklāt jau divas reizes pieteicējs iepriekš ticis disciplināri sodīts par līdzīga rakstura pārkāpumiem, taču pieļāvis tos atkārtoti (lietas 2.sējuma 183.-184.lapa).

Padome rakstveida paskaidrojumā (lietas 3.sējuma 82.lapa) ir norādījusi, ka tiesnešiem (laikā, kamēr disciplinārsods nav dzēsts) ir arī papildus finansiālas sekas, tāpēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likums paredz disciplinārsoda dzēšanu. Attiecībā uz advokātiem disciplinārsods līdzīgas sekas nerada, tāpat arī atkārtota disciplinārsoda gadījumā iestādei ir jāizdara lietderības apsvērumi.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu par likuma roba esību Advokatūras likumā, proti, ka tā patiešām ir kļūda, nevis likumdevēja apzināta izvēle. Līdz ar to apgabaltiesa nesaskata pamatu analoģijas piemērošanai.

[17] Pieteicējs argumentē, ka pirmās instances tiesa ārpus savas kompetences ir izskatījusi civiltiesisku strīdu.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja iebildums ir nepamatots, jo lieta ir ierosināta par Padomes pieņemtā Lēmuma atcelšanu, par šādu pieteikuma priekšmetu ir taisīts spriedums lietā, un šādu strīdu izskatīšana ir administratīvo tiesu kompetencē.

Izskatāmajā lietā netiek izšķirts strīds par to, vai pieteicēja publiski izplatītās ziņas (publiskie izteikumi, kurus pats pieteicējs ir nosaucis par faktiem) aizskar personas godu un cieņu. Šajā lietā tiek izšķirts strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis Lēmumā konstatēto pārkāpumu, kā arī par to, vai pieteicējam piemērotais disciplinārsods ir samērīgs.

Savukārt disciplinārsods pieteicējam uzlikts par to, ka pieteicējs ir pārkāpis Ētikas kodeksā noteiktās prasības, ka advokātam ir jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu, sarunās ar citu kolēģu klientiem, kā arī ar citām personām jāatturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma.

Nav pamatota pieteicēja vispārīgā norāde par citu advokātu paustiem agresīviem izteicieniem, kuri esot atstāti bez ievērības un kuri bijuši vērsti pret citām personām. Izskatāmajā gadījumā pieteicējam sods ir piemērots tieši par negatīvu un necienīgu attieksmi pret saviem kolēģiem, par nesamērīgi aizskarošiem publiskiem izteikumiem.

[18] Pieteicēja ieskatā Disciplinārlietu komisijas sastāvs nebija leģitīms, jo Disciplinārlietu komisijā bija iekļauta arī profesionālo darbību apturējusi persona. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka ir apšaubāms ikviens Disciplinārlietu komisijas lēmums.

Apgabaltiesa vērš pieteicēja uzmanību uz to, ka šīs administratīvās lietas ietvaros ir pamats izvērtēt tikai tā Disciplinārlietu komisijas lēmuma tiesiskumu, kas pieņemts pieteicēja disciplinārlietā. Disciplinārlietu komisijas lēmums ir Padomes pieņemtā Lēmuma pamatojuma daļa.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka /pers. AH/ nav piedalījies Disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanā (lietas 2.sējuma 161.-185.lapa). Tādējādi fakts, ka Disciplinārlietu komisijas lēmuma pieņemšanas brīdī /pers. AH/ profesionālā darbība bija apturēta, nevar atstāt ietekmi uz pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu.

[19] Pieteicējs atsaucas uz Satversmes 28.pantu, kas noteic, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Apgabaltiesai nav izprotams, kādēļ pieteicējs atsaucas uz šo tiesību normu, jo izskatāmajā gadījumā tā nav piemērojama, un arī Lēmuma pamatojumā nav apsvērumu par to, ka pieteicējs būtu sodīts kā Saeimas loceklis par balsošanu vai par domām, kas izteiktas, amata pienākumu pildīšanas laikā.

Kā jau iepriekš tika norādīts, pieteicējam ir piemērots disciplinārsods par Ētikas kodeksā noteikto prasību pārkāpumu.

[20] Apgabaltiesa nekonstatē tādus materiālo tiesību normu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas varētu būt par tiesisku pamatu Lēmuma atcelšanai, tādēļ pieteikums ir noraidāms.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2018.gada 28.novembra lēmuma Nr.186 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Novērtē šo rakstu:

26
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...