Iesaki rakstu: 
Mēdz teikt, ka slava ir kā atkarība – tas, kas reiz baudījis šo vilinošo biķeri, bieži nespēj vairs atteikties kārtējā slavas “malka”. Var droši apgalvot, ka šo “atkarīgo” vidū arī ir bēdīgi slavenais bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs, kādreizējais advokāts un margināls politiķis, “Maxima” traģēdijā cietušo “glābējs”, Covid-19 un vakcīnu noliedzējs. Droši vien jau spējāt iedomāties šī personāža vārdu. Pareizi, tas ir Aldis Gobzems.
Droši vien arī esat pamanījuši - kur izskan Gobzema vārds, tur ir skandāls. Nu ir izrādījies, ka Aldis Gobzems ir nolēmis piedalīties Eiroparlaenta vēlēšanās. Šajā sakarā interesanti apskatīt, kādus kandidātus vēlētājiem piedāvā viņa pārstāvētā politiskā apvienība “Jaunlatvieši”.
Skandālisti, meļi un putinisti
Jaunlatviešiem, kas 19. gadsimtā satricināja sabiedrību ar savu brīvdomību, ir maz kopīga ar tiem ļautiņiem mūsdienās, kas sevi arī nosaukuši tādā pašā vārdā.
Ko vien vērts jau ir viens no šīs politiskās partijas “lokomotīvēm”, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis, kurš jau ilgi ir centies kļūt slavens. Vispirms ar visnotaļ skandalozām attiecībām ar sievietēm, tad mēģinot trāpīt uz KPV.LV popularitātes viļņa, tāpat piedaloties dažādās akcijās pret Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekļiem.
Tomēr viņa “meistarstiķis” nenoliedzami ir Ārlietu ministrijas apkrāpšana. Proti, viņš apsūdzēts par to, ka kā amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, no 2013. līdz 2016.gadam izkrāpa un piesavinājās valsts līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā.
Runājot par Brēmani, nevar nepieminēt bēdīgi slaveno Gloriju Grevcovu, kas pieslējusies politiskajam spēkam un pašam Brēmanim. Grevcova savulaik kļuva slavena ar saviem klaji naidīgajiem izteikumiem par Latviju, bet par “ķirsīti” viņas politiskajā karjerā kļuva izraidīšana no Saeimas par melošanu. Nu viņa tēmē jau uz Eiropas Parlamentu.
Deputātu kandidātu vidū tika virzīts arī Aivis Vasiļevskis. Tiesa, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lika viņu svītrot, jo uz EP nevar kandidēt persona, kas bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta. Starp citu - Aivis Vasiļevskis no antivakseru karognesēja pārkvalificējās par Krievijas kara Ukrainā atbalstītāju.
Jaunlatviešu rindās netrūkst arī citu košu tēlu, piemēram, tur ir Jānis Straumītis un Šarlote Šulca, kuru performances un skandāli regulāri tiek publicēti sociālajos tīklos, un viņu vidū tad nu, lūk, ir ieslīdējis arī “patiesības” un “ētikas” cīnītājs Aldis Gobzems.
Ētikas pārkāpumi, Spānija un “Maxima” traģēdija
Pirms vairākiem gadiem Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) izslēdza Aldi Gobzemu no advokatūras. LZAP skaidroja, ka par iemeslu tam kalpojuši vairāki ētikas pārkāpumi. Proti, premjera amatam savulaik nominētais Aldis Gobzems izpaudis profesionālo noslēpumu, pārkāpis nevainīguma prezumpciju un vainojis mirušu kolēģi smagos noziegumos bez pierādījumiem.
Pēc skandālu apvītas “sabiedriskās” darbības un neveiksmes iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Aldis Gobzems “uzmeta lūpu”. pa(uz)meta savus partijas biedrus un devās emigrācijā uz Spāniju. Neveiksmi cieta arī Gobzema laulība, kas tika šķirta, bet taisnības cīnītājs attiesāja bērnus no savas bijušās sievas un ir izvedis viņus no Latvijas.
Līdz ar pārcelšanos uz Spāniju Gobzems arī pārdeva savu īpašumu Latvijā. Ir jāmin nekustamais īpašums "Ausekļi" Ādažu pagastā. Par to Gobzems saņēma 340 000 eiro lielu pirkuma maksu. Šis īpašums tika iegādāts 2020. gada 17. jūlijā, samaksājot par to 250 000 eiro. Interesanti, vai Aldis Gobzems deklarēja darījumu un nomaksāja nodokli no kapitāla pieauguma – un vai gadījumā neieguva fiktīvus dokumentus, kas it kā apliecināja, ka veikti ieguldījumi nekustamajā īpašumā, - gadījumā, ja par šo darījumu interesētos Valsts ieņēmumu dienests.
Turklāt, izmantojot savas juridiskās zināšanas, Aldis Gobzems, iespējams, pārcēlās dzīvot uz Spāniju, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, mainot nodokļu rezidenci, kas saskan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas otro stadiju - strukturēšanu jeb noslāņošanu...
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
