Ģirģena iecerētā shēma saļogās, neizdodas savu padomnieku iedabūt ierēdņa amatā Nodrošinājuma valsts aģentūrā
Pietiek lasītājs18.03.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ierēdne
20.03.2021. 11:35»
vispār
Pat pašā rakstā par to juristu teikts- "augsti kvalificētais" jurists izgāzās darba intervijā, jo uzskatīja, ka personāla vadība sākas un beidzas ar tiesāšanos ar darbiniekiem
Pēc raksta gan izskatās, ka izgāzās intervētāji, nevis kāds jurists, bīdot amatā Ģirģena nozīmēto kāzu ģenerāli
Krūklis
19.03.2021. 15:15Kad Šķēle runāja par lielākajiem kretīniem amatos, tad pat viņš nespētu tagad iedomāties, kādus "pārstāvjus" tagadējie ministri bīda par iestāžu vadītājiem. Kad visi smējās par par Šleseru un viņa šofera dēliem, tad viņi ir vienkārši Einšteini pret bordāniem, ģirģeniem un viņu padomniekiem.
Kāds
19.03.2021. 14:35Kāds vēl bezkompromisa tiesiskums rakstā pieminētais? Kotlešnieks takš bīda...
vispār
19.03.2021. 06:44»
Minka
Rakstā ir minēts, ka pirmajā konkursā uzvarēja pieredzējusi HR vadītāja, kuru izmeta jau pēc 2 nedēļām. Tad laika bija otrais konkurss, kur "galīgi nederīgs" izrādījās jurists. A ko tad tā aģenturka meklē - Kembridžas doktoru personāla vadībā, ar Oksfordas grādu jurisprudencē (par štuku mēnesī uz papīra...
Pat pašā rakstā par to juristu teikts- "augsti kvalificētais" jurists izgāzās darba intervijā, jo uzskatīja, ka personāla vadība sākas un beidzas ar tiesāšanos ar darbiniekiem
Minka
19.03.2021. 00:36Rakstā ir minēts, ka pirmajā konkursā uzvarēja pieredzējusi HR vadītāja, kuru izmeta jau pēc 2 nedēļām. Tad laika bija otrais konkurss, kur "galīgi nederīgs" izrādījās jurists. A ko tad tā aģenturka meklē - Kembridžas doktoru personāla vadībā, ar Oksfordas grādu jurisprudencē (par štuku mēnesī uz papīra). Vajag pamosties, kad sapņo.
Pēdējā rindkopa
19.03.2021. 00:25Raimim Dūcim no NVA labi sanācis samurgot raksta pēdējās rindkopas :-) :-)
Pēteris
18.03.2021. 20:13»
Helmuts
Kāda neraža... Bet tagad būs iespēja JKP iebīdīt savu cilvēku, vai ne Juri
Tu par to kartona deputātu?
Jēzups
18.03.2021. 19:18Nu traki Ģirģenam- ilgi ministrs vairs nebūs, savējo pie siles arī nesanāk piestumpt, būs jāiet atpakal uz Jēkabpili par advokātu palīgu vai kas tur viņš bija.
millers
18.03.2021. 18:33diez,kur tāds ģīmis redzēts? tik izteiksmīga grimase,tik patiess izbrīns,tā vien velk uz kaut kādu kaiti,kurai tik daudz paveidu ,bet,tas jau psihiatru kompetencē
slima lapsa
18.03.2021. 18:27Vai nav jauki, es vispirms izfantazēju savus slimos murgus un tad brēcu, ka tos kādam neizdodas īstenot, un nav svarīgi, ka neviens to pat nemēģina darīt.
Helmuts
18.03.2021. 17:28Kāda neraža... Bet tagad būs iespēja JKP iebīdīt savu cilvēku, vai ne Juri?
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
