Ģirģena iecerētā shēma saļogās, neizdodas savu padomnieku iedabūt ierēdņa amatā Nodrošinājuma valsts aģentūrā
Pietiek lasītājs18.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerētā shēma Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) „sakārtošanai”, tās direktora pienākumu pildītāja amatā bez konkursa iebīdot savu padomnieku, bijušo Delnas juristu Jāni Veidi, ir saļodzījusies, - nav izdevies viņu iedabūt ierēdņa vietā aģentūrā, no kuras tad tālāk varētu „atsperties” uz direktora vai vismaz pienākumu pildītāja posteni.
Pirmais konkurss uz NVA Personāla nodaļas (parasti publiski pieminēta kā HR) vadītāja amatu tika izsludināts jau 2020.gada rudenī. Pēdējā kārtā izgāja divi spēcīgi kandidāti - viens darba tiesību jurists ar lielu pieredzi arī personāla vadībā un bijusī Tiesu administrācijas un Labklājības ministrijas HR departamenta vadītāja.
Uzvarēja viņa, taču paspēja nostrādāt NVA tikai divas nedēļas un pārējiem NVA darbiniekiem nesaprotamu iemeslu dēļ tika atlaista pārbaudes laikā. Tad jau parādījās baumas par J. Veides iebīdīšanu vispirms NVA HR nodaļas vadītāja amatā un tad direktora amatā.
2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja. Bet, tā kā iekšlietu ministram amatā bija jāiestumj J. Veide, tad konkurss formāli beidzās bez rezultāta, jo J. Veide objektīvi bija vājāks par to juristu.
Tagad, kā jau publiski informēts, bija izsludināts trešais konkurss. Galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs NVA iekšienē ir Administratīvi juridiskā departamenta direktors, bijušais VDD un KNAB darbinieks Raimonds Dūcis, kuram bija uzdots "izēst" atbilstošākos pretendentus, lai amatā iebīdītu daudz mazāk pieredzējušo J. Veidi. Tāds, lūk, bezkompromisa tiesiskums valda Iekšlietu ministrijas sistēmā Sanda Ģirģena vadībā.
Taču iecerētā shēma vismaz pagaidām nav izdevusies, - konkursa komisiju nebija izdevies pietiekami apstrādāt, un tā precīzi pildot nosacījumus un konkursa noteikumus, J. Veidi nodaļas vadītāja amatā neapstiprināja. Līdz ar to skaidrs ir viens – ministram jādomā jauns veids, kā „sakārtot” aģentūru.
Red.piez. Savukārt no kāda cita lasītāja esam saņēmuši šādu informāciju:
„Man ir iebildumi pret šo rindkopu: "2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja."
Muļķības. Tas "augsti kvalificētais" jurists izgāzās darba intervijā, jo uzskatīja, ka personāla vadība sākas un beidzas ar tiesāšanos ar darbiniekiem. Šādu pieredzi viņš bija ieguvis kādā iestādē, kur personāla novērtēšana un attīstība neeksistē, jo darbiniekus uzskata par izmantojamu materiālu.
Iespējams, ka šis "jurists", kurš izmisīgi meklē darbu kādā valsts iestādē, arī ir "Pietiek lasītājs", kurš sarakstīja pēdējās ziņas par Nodrošinājuma valsts aģentūru. Viens gan ir taisnība - pēc L.Lapsas rakstiem Dienā un Pietiek.com J.Veides izredzes mahināciju veidā iekļūt iestādes vadītāja amatā ir kļuvušas krietni mazākas.
Mūsu valstī diemžēl ir dažādas kvalifik(ā)cijas juristu pārpilnība, kuri turklāt uzskata, ka jurista diploms ir kā filozofijas doktors - var vadīt 300 cilvēku kolektīvu bez iepriekšējas vadītāja pieredzes, var automātiski uzskatīt sevi par speciālistu personāla vadībā, būvniecībā, medicīnā, politikā un vēl visur citur. Baidos, ka drīz jau juristi gribēs vadīt kuģus un lidmašīnas. Tas nekas, ka par šīm lietām neko nav pat mācījies, galvenais ir prast pārliecinoši muldēt kā kapteinim Gudrimelim.
Pietiek muldēt!”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
