Ģimenes vardarbību jau esam likvidējuši, tagad tikpat veiksmīgi integrēsim notiesātos
Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre02.01.2024.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Jaunajā gadā katrs no mums atskatās uz līdz šim paveikto un pārdomā jaunā gada vai tuvākas vai tālākas nākotnes plānus. Ja skatās uz kriminālsodu izpildes jomu, tad gribas atskatīties uz ilgāku laika posmu, jo septiņu gadu laikā realizēti divi nozīmīgi Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansēti projekti notiesāto resocializācijas sistēmas pilnveidošanai, kā arī korekcijas dienestu darbinieku kvalifikācijas celšanai. Svarīgi iesākto turpināt, lai brīdī, kad notiesātais ir izcietis sodu, viņš spētu integrēties sabiedrībā un darba tirgū.
Valdības apstiprinātais notiesāto resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām un nodrošinot arī aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un nodarbinātībā.
Tas nozīmē, ka, mērķtiecīgi strādājot ar notiesāto brīvības atņemšanas iestādē vai Valsts probācijas dienestā, mazinot noziedzīgās uzvedības riskus, parādot ceļu uz labāku nākotni, iedodot trūkstošās prasmes likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā (tajā skaitā prasmes un iespējas strādāt pēc soda izpildes), mēs varam cilvēkam palīdzēt mainīties un savu dzīvi veidot veiksmīgāk. Vienlaikus jāuzsver, ka labu rezultātu sasniegšanā tikpat liela nozīme kā korekcijas iestāžu paveiktajam notiesātā resocializācijas procesā ir arī sabiedrības attieksmei un gatavībai pieņemt cilvēku pēc soda izciešanas.
Svarīgi apzināties, ka speciālistu rokās ir instrumenti, kas palīdz mazināt noziedzīgās uzvedības riskus notiesātajiem. Šobrīd ievērojami uzlabojusies situācija saistībā ar sodu piemērošanu, jo tie ir atbilstošāki nekā iepriekš, ievērojami uzlabojusies arī soda izpildes institūciju darba efektivitāte, arī sabiedrība kļuvusi atvērtāka pret bijušajiem notiesātajiem, radīta iespēja notiesātajam un viņa potenciālajam darba devējam satikties jau laikā, kad notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai gatavojas atbrīvošanai. Uzlabojusies arī sadarbība ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī tiek nodrošināts brīvprātīgo un līdzgaitnieku atbalsts, kas palīdz notiesātos integrēt sabiedrībā.
Notiesāto resocializācijas politika tiek attīstīta četros darbības virzienos, kurus ir paredzēts ieviest līdz 2027.gadam. Pirmkārt, turpināsim pilnveidot resocializācijas darbu ar notiesātajiem un probācijas klientiem, aizvien attīstot resocializācijas instrumentu piedāvājumu, lai būtu iespējams palīdzēt aizvien dažādākām mērķa grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, notiesātajām sievietēm vai vardarbības upuriem.
Otrkārt, tiek nodrošināta dinamiskajai attīstībai atbilstoša un kvalificēta personāla pieejamība korekcijas dienestos, tostarp brīvības atņemšanas iestādēs un Valsts probācijas dienestā, vienlaikus rūpējoties arī par neatņemamu soda izpildes elementu – brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem.
Treškārt, soda izpildes vajadzībām tiek veidota adekvāta infrastruktūra korekcijas dienestos, ieviešot modernus e-risinājumus un digitalizējot informāciju.
Ceturtkārt, tiek stiprināta sabiedrības izpratne par tās lomu un pienesumu kvalitatīvā notiesāto integrācijā pēc soda izciešanas, tajā skaitā pašvaldību un nevalstisko organizāciju loma, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus. Šis virziens būtisks ar to, ka mērķtiecīgas izpratnes pilnveidošanas rezultātā tiek veicināta sabiedrības gatavība uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicināt tās aktīvu iekļaušanos apkārt notiekošajos procesos.
Lai panāktu notiesātā veiksmīgu reintegrāciju, būtiski stiprināt tos resursus, kas notiesātajam var palīdzēt šajā nebūt ne vieglajā procesā. Būtiska loma ir notiesātā ģimenei un pozitīvai atbalsta personas esamībai sākuma periodā pēc atbrīvošanās. Pēc soda izciešanas notiesātajam ir svarīgi turpināt saņemt saviem specifiskajiem riskiem atbilstošu palīdzību, piemēram, psihiatra vai psihologa konsultācijas, atkarību mazināšanas pasākumus, pašvaldības atbalstu. Taču viens no svarīgākajiem aspektiem ir sabiedrības attieksme, kas mēdz būt negatīva un balstīta uz aizspriedumiem, tādējādi neļaujot cilvēkam iekļauties apkārtējā vidē, atrast darbu, kā arī saņemt nepieciešamo atbalstu.
Lai mainītu to, esam uzsākuši veiksmīgu sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai notiesātajam, vēl esot brīvības atņemšanas iestādē, varētu nodrošināt ne tikai profesionālas karjeras konsultācijas, bet arī darba intervijas ar potenciālajiem darba devējiem. Mūsu mērķis līdz 2027.gadam ir būtiski palielināt nodarbināto bijušo notiesāto skaitu.
Septiņu gadu laikā ieviestie uzlabojumi, kā arī valdības apstiprinātās resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022. – 2027.gadam ir viens no posmiem Tieslietu ministrijas un korekcijas dienestu attīstībā un ceļā uz drošāku Latviju.
Lai mums kopā izdodas!
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
