Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa
Ainis Dzalbs*14.08.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
H.
16.08.2019. 20:36Latvijā pazūd dzīvības sula - tās cilvēki. Un tie lohi braucot no savām dāčām ar auto uz Jēkaba ielu to nepamana, turpina domāt par sevi pieņemot likumus. Šodien viņam pagāja garām 40 cilvēki, rītdien 30. 1) Ir jāizlīdzinās darba algām, tādām kā R-eiropas valstīs, tā mēs apstādināsim visvarīgākos cilvēkus, darba spējīgos 2) Ir jāatražo pašiem sevi
B
16.08.2019. 15:50Kad es pirms 6 gadiem pec universitates gribeju staties rezidentura par gimenes arstu vai anesteziologu mani nenema ar visiem 10iekiem- bija tikai dazas vietas un jau aiznemtas. Ta ka nevaig te muldet ka arstu pietrukst jo rezidentura tapat nenem un vietu ir mazak ka beidzeju. Tagad es stradaju ne medicina un ir daudz labak
Jūlija
15.08.2019. 15:02»
hm
Padomju laikos pēc skolas beigšanas 3 gadus vajadzēja nostrādāt vietā, kur jauno speciālistu nosūtīja...
Tāpat kā ārsti arī citi Latvijas iedzīvotāji izmācās par budžeta naudu - tad jau visiem piespiest 3 gadus nostrādāt kur tos nosūta. Gan jau Latvija no tā uzplaukst...
hm
15.08.2019. 07:02Padomju laikos pēc skolas beigšanas 3 gadus vajadzēja nostrādāt vietā, kur jauno speciālistu nosūtīja.
Tagad tas jau aizmirsies. Tagad jaunie ārsti izmācās par budžeta naudu un sveiki! Strādā ārzemēs. Jo tur taču vairāk maksā!
Valsts naudas un smadzeņu izpumpēšana, Latvijas noplicināšana!
Secinājums
15.08.2019. 05:35»
Jānis
Domāju,ka finansiālais arguments varētu nostrādāt.Bet mūsu valstī iedomājušies ,ka jautājumus var atrisināt ar saukļiem ,frāzēm par reformām un moralizēšanu.Nu cik tad ārstu ir Veselības min. pie lēmumu pieņemšanas
Tur jau tā lieta,lēmumus pieņem biedri partijnieki,vadoties no savām interesēm,speciālisti stāv pie ratiem.Nu nevar deģenerāti un kriminālnoziedznieki pieņemt radošus lēmumus.
Jānis
15.08.2019. 05:26Domāju,ka finansiālais arguments varētu nostrādāt.Bet mūsu valstī iedomājušies ,ka jautājumus var atrisināt ar saukļiem ,frāzēm par reformām un moralizēšanu.Nu cik tad ārstu ir Veselības min. pie lēmumu pieņemšanas?
rajona ārsts
14.08.2019. 22:45»
Gimenes aarsts mazpilseetaa
Pilniigi piekriitu visam teiktajam .Papildinu ka pacientu iegribas reizeem ir neizpildaamas.jo saklausiijusies masu medijus tam nabaga lauku aarstam nu jaakalpo peec pilnas programmas neskatoties ka arii aarstam pienaakas atvaljinaajums.vai jaaizved maate vai beerns uz izmekleejumu Riigaa.Arii labu ...
Arpus Rīgas medmāsu trūums nav novērots , ne pirms 20 gadi un ne šobrīd . Kā tad Rīgā ar tiem māsu palīgiem ?
Teds
14.08.2019. 22:28Kādēļ tik īgni un negatīvi, labāk domāsim par pozitīvām lietām, ka tajā pašā laikā esam izglābuši žīdu bankas un metalurgu, ka internacionāli iesaistāmies pasaules glābšanā. Un lai gan pilnīgi bezjēdzīgā konkurencē, esam pārstāvēti jevropā. Tas nekas, ka tie pārstāvji sastāv no krievu okupantiem un latviešu nīdējiem, bet toties īsti internacionāla brigāde.
Mēs varam iztikt ar stipri mazākām pensijām, lai okupantu bērneļi turpinātu mācības savā valodiņā un varam maksāt lielākus nodokļus no algām, lai birokrātiskais aparāts nezaudētu kadrus un kļūtu ginesa rekorda cienīgs. Mēs paciestu nodokļu pārcelšanu uz nekustamo īpašumu, lai dominējošais ārvalstu kapitāls neciestu no mazas peļņas mūsu zemē un varētu vairot savus zelta uzkrājumus un varbūt pat nopirkt mūs optom par sviestmaizi, lai izmantotu kaut vai orgānu tirdzniecībai. Vismaz būsim ko labu devuši internacionālam cionismam, citādi sēžam kā savītušas piepes un pukojamies par sīkumiem.
Bijušais jaunais
14.08.2019. 21:19Kad beidzu augstskolu, un biju saņēmis norīkojumu strādāt laukos tur, kur bija manu vecāku dzīves vieta, man negaidot piedāvāja darbu pilsētā. Domāju nopietni, ko darīt? Pilsētā jāmeklē dzīvoklis, un citas lietas, kuras man jau laukos ir, taču visu izšķīra kāda mana paziņas vienkāršs jautājums:"Kas tu te, laukos, būsi pēc zināma laika? Un tu vēl domā, iet vai neiet uz pilsētu?
Pieņēmu šo piedāvājumu strādāt pilsētā, un nekad neesmu to nožēlojis. Jo tādas profesionālās izaugsmes iespējas, kādas man sagādāja darbs pilsētā, man laukos nebūtu bijušas nekad.
Tagad jaunieši tieši to apzinās, domā par savu karjeru, izaugsmi, un negrib riskēt nokļūt reģionā, no kura jau tagad bēg vietējie, arī importētie, tas paliek tukšs, un nav zināms, kas notiks vēl nākotnē.
Jo katram jau savs krekls tomēr ir vistuvākais, valsts jau ne par viena labklājību nedomā, par to tagad nākas domāt katram pašam.
Gimenes aarsts mazpilseetaa
14.08.2019. 20:11Pilniigi piekriitu visam teiktajam .Papildinu ka pacientu iegribas reizeem ir neizpildaamas.jo saklausiijusies masu medijus tam nabaga lauku aarstam nu jaakalpo peec pilnas programmas neskatoties ka arii aarstam pienaakas atvaljinaajums.vai jaaizved maate vai beerns uz izmekleejumu Riigaa.Arii labu aarsta paliigu atrast ljoti gruuti.Biezji ienaak doma mainiit profesiju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
