Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.

Veselības aprūpes sistēmas jucekļos, kvotās, gaidītāju rindās un pilnajos poliklīniku koridoros kaut kur ir apmaldījies arī pats pacients, kurš izmisīgi gaida valsts apmaksātu pakalpojumu un šajā nebeidzamajā jūklī ir pārvērties par burkšķošu, īgnu un neapmierinātu klientu.

Daudziem pacietība beigusies - kāds atmet ar roku gaidīšanai, kāds saņemas un izsauc „ātros” vai pats ierodas slimnīcas uzņemšanas nodaļās, lai meklētu glābiņu un saņemtu valsts pakalpojumu ātrāk. Taču lielākā daļa ar savu neveiksmju stāstu atgriežas atpakaļ pie ģimenes ārsta, paziņojot, ka tālāk nekur nav tikuši un risinājums jāmeklē tepat pie ģimenes ārsta. Vismaz laukos tā ir.

Bet arī laukos nu ir pienācis brīdis, kad laimīgs ir tas pacients, kuram tāds ģimenes ārsts vispār ir - ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, bet laukos situācija ir izvērsusies visnotaļ dramatiska. Ģimenes ārsti noveco, pensionējas, dodas uz „citiem medību laukiem” - prakses tiek apvienotas, jo mazinājies arī iedzīvotāju skaits vai prakse paliek tukša.

Pacienti meklē tuvāko ģimenes ārstu, kurš varētu būt desmitiem kilometru attālos ciemos, prakšu vietā izveido vismaz pagaidu feldšerpunktu. Un pacients atkal gaida - tikai vairs ne smalku izmeklējumu vai dārgu konsultāciju, bet izdzīvošanas minimumu - diabēta, asinsspiediena, astmas un sāpju medikamentu un šķietami vienmēr pieejamā ģimenes ārsta konsultāciju.

Šobrīd Latvijas laukos oficiāli brīvas ir 18 ģimenes ārstu prakses vietas. Vidēji ģimenes ārsta praksē ir aptuveni 1500 pacientu, tātad šobrīd primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas grūtības varētu būt aptuveni 27 tūkstošiem cilvēku!

Latvijas lauki daudzviet ir palikuši klusāki, ir samazinājies iedzīvotāju skaits, ir slēgtas skolas, un vēl pensionējies vai miris vienīgais ģimenes ārsts, un jauno nekādi nevar pievilināt - nākotnes perspektīva uz šāda reģiona attīstību šķiet visai drūma. Iztrūkstot ģimenes ārstam laukos dažus mēnešus, iezīmējas situācija, un raisās runas, cik daudz tomēr varēja izdarīt uz vietas - gan zāles izrakstīt, gan brūci pārsiet, gan vakcīnu vai šprici saņemt. Vidēji 70% no visām veselības problēmām, ar ko vēršas pacienti pie ģimenes ārsta, var atrisināt uz vietas praksē.

Jā, un kur tad paliek jaunie speciālisti ģimenes medicīnā, lai arī viņu nav pārlieku daudz, tomēr katru gadu kāds bariņš jauno tiek sertificēti? Latvijā vērojamas pasaules tendences - jaunie drūzmējas lielajās pilsētās un meklē savu laimi tur. Kā nu ne - tur kūsā īstā dzīve, karjeras, izglītības, darba un profesionālās pilnveidošanās iespējas un visi pārējie pilsētnieku dzīves iespējamie labumi. Un vai vispār maz jaunais speciālists (ģimenes medicīnā visticamāk - speciāliste), saņemot pirmo sertifikātu specialitātē, ir tik jauns? Viņai ir vismaz 27 gadi. Ja jau precējusies un bērnu radījusi, tad vismaz 29!

Atcerēsimies vai iedomāsimies sevi šajā vecumā - cik iespējams jums būtu bijis mainīt savu dzīvi kardināli un pārcelties potenciāli uz iedomātu „nekurieni”. Ko lai dara ar vīru? Kas lai pieskata bērnu? Un kā vienai pašai nodrošināt visu, ko iecerējusi valsts - pacientus izārstēt, profilaksi nodrošināt, mājas vizītes arī un prakses telpas jāizveido aprīkotas un invalīdiem pieejamas.

Vai tas maz ir reāli? Kāda ir jaunā speciālista motivācija pamest ierasto, paredzamo un, iespējams, jau nodrošināto dzīvi galvaspilsētā. Tad labāk gaidīt praksi Rīgā un līdz tam strādāt privātās medicīnas lauciņā.

Pēdējā laikā gan ir iespējams piesaistīt līdzekļus no Veselības ministrijas un Eiropas Savienības fondiem, lai pārceltos darbam uz laukiem, taču joprojām atsaucība ir visnotaļ zema.

Kas ģimenes ārstus attur no došanās uz darbu laukos? Zinātāji taču mēdz teikt, ka laukos ir savas priekšrocības - skaista daba, iespējams, mazāk prasīgi un pārlieku neizlutināti pacienti, lētākas prakses telpas. Jā, un arī daudzveidīgākas praktiskā darba iespējas.

Taču šiem dažiem labumiem pretī stājas izolācija, izolācija visticamāk it visā. Visvairāk jau profesionālā. Iedomājieties jaunu ārstu lauku teritorijā, kurš sastop smagus pacientus, kuri arī vēlas izdzīvot, taču ir ierobežoti finansiāli, dažādu iespēju dēļ nespēj nokļūt uz izmeklējumiem, slimnīcām. Pa kādam smagi slimam bērnam attālā lauku viensētā, pa kādam insultam, kur nav bijusi pieejama rehabilitācija, un vēl reizēm kāda mājas vizīte ar lūgumu izsniegt miršanas apliecību. Un tas viss tam vienam jaunietim pa neizbraucamiem lauku ceļiem, izmantojot e-veselību, kas nobrūk, izsniedzot nosūtījumus, kad pakalpojums pieejams pēc 5 mēnešiem un vēl un vēl.

Cik lielas motivācijas, baiļu, stresa un galu galā gandarījuma tas vērts? Mazliet apbružājoties medicīnā un pastrādājot laukos, varētu teikt - tas ir to vērts! Ģimenes ārsts laukos patiešām var daudz, ja laimējies ar palīgiem, var tiešām kalnus gāzt, var mainīt un uzlabot pat bezcerīgas situācijas. Taču tas viss ir entuziasmā balstīts - gadu desmitiem ilgā, kopš studiju, dežūru un rezidentūras laikiem, cerībā, ka būs labāk, vieglāk un mazāk. Bet tā īsti nenotiek, un cilvēki izdeg - norobežojas, atsakās un pamet.

Reizēm rodas sajūta, ka ģimenes medicīna laukos ir „vientuļa” - kā vienīgā palikusī iespēja cilvēkam vismaz kaut ko saņemt no valsts, un šo pakalpojumu sniedz pārgurusi un novecojusi primārās veselības aprūpes komanda, spītīgi uzturot vismaz šķietamu pieejamību valsts veselības aprūpei.

Kā minēts, šī nav tikai Latvijas problēma, tas skar lielāko daļu valstu. Kā viņi risina šos jautājumus? Kā motivē ģimenes ārstus darbam, piemēram, Zviedrijas ziemeļos? Līdz šim vienīgais uz pierādījumiem balstīts risinājums ir - papildus motivējošs finansiāls atbalsts, ko sauc par „lauku koeficientu”. Lai kā tiek laukos solīts svaigs gaiss, pat dzīves vieta un dažādi īstermiņa labumi, tomēr nekas nav izrādījies efektīvāks par papildu maksājumu ārstu praksēm par attālumu no galvaspilsētas un lielākajām valsts nozīmes pilsētām, lai veicinātu jauno speciālistu plūsumu uz attālākiem reģioniem.

Papildus finansiāla ilgtermiņa motivācija veicinātu jauniešus pārcelties uz laukiem, riskēt, veidot savas prakses un kardināli mainīt savu ierasto dzīves ritmu. Jau strādājošiem būtu iespēja mazināt izolāciju - pavērtos lielākas iespējas mācībām, motivācija prakses darbības uzlabošanai, un rastos iespēja izrauties no ikdienas, izmantot pelnītu pilnvērtīgu atvaļinājumu, mazinot izdegšanas iespēju, un motivētam veikt valsts pasūtījumu arī attālākos valsts nostūros, kur arī cilvēkam mēdz sāpēt, trūkt elpa un galu galā ir tādas pašas tiesības saņemt visaptverošu medicīnisko aprūpi.

* ar vēlējumiem valdībai un Saeimai rast efektīvus risinājumus lauku ārstu atbalstam - ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs

Novērtē šo rakstu:

41
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...