Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl pagaidām izskatās, ka sabiedrībai ir maz sapratnes par tiesiskajām attiecībām veselības aprūpes sistēmā. Tātad nevarētu pat īsti būt skaidrs, kā pacientiem veicināt, lai ārstu aktivitātes sasniegtu jebkādus visai sabiedrībai svarīgus praktiskus mērķus.

Protams, Veselības ministrija un valdība kopumā var nebūt ieinteresēta izglītot ļaudis detalizēti sociālo tiesību jautājumos; taču nav saprotams, kāpēc ģimenes ārstu abas asociācijas (kā organizācijas, nerunājot par atsevišķiem to biedriem) visai izvairīgi komunicē ar sabiedrību.

Būdams ārsts, tālāko izklāstu aicinu šobrīd nelasīt cilvēkiem, kuriem pašiem, tuviniekiem, kaimiņiem u.tml. radušās acīmredzami smagas, akūtas veselības problēmas. Tad jāvēršas tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai nekavējoties jānosūta izsaukums NMP dienestam!

Saskaņā ar Satversmi un likumu "Par sociālo drošību" valsts garantē ikvienai personai medicīniskās palīdzības minimumu. Objektīvi rodas neskaidrība par tiesisko attiecību niansēm, jo MK noteikumi, kas reglamentē veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību (pašlaik spēkā esoši - 17.12.13. noteikumi Nr.1529), izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto deleģējumu; tomēr minētā likuma mērķis ir reglamentēt ārstniecību, proti, pamatā privāttiesiskas attiecības starp tiesiski līdzvērtīgiem subjektiem, nevis noteikt principus, kā valsts publiski tiesisku attiecību ietvaros nodrošina personai kādas specifiskas sociālās tiesības.

Maza atkāpe: parasti autors pēc saviem rakstiem saņem kritiku, jo neesot saprotams, ko nozīmē jēdziens "konkrētas publiski tiesiskas attiecības starp valsti un privātpersonu"; vienkāršoti skaidrojot, tās nav attiecības starp vienlīdzīgiem subjektiem, bet gadījumi, kad valsts ir dominējoša pār personu. Tas savukārt nenozīmē, ka valsts a priori rada personai nepatikšanas, piemēram, nodokļu vai administratīvo sodu veidā; vēsturē tiešām mācīja, ka valsts ir tikai apspiešanas organizācija, bet mūsdienu demokrātija veido arī citu situāciju (kam liela daļa Latvijas sabiedrības joprojām nav gatava noticēt); proti, personai kā vājākajam subjektam ir tiesības sagaidīt un pat pieprasīt no stiprākā, kas ir valsts, atbalstu, piemēram, pamattiesību vai normatīvajos aktos paredzētu konkrētu sociālo tiesību nodrošināšanā.

Minētie MK noteikumi Nr.1529 nepārprotami reglamentē publiski tiesiskas attiecības. Konkrētā mērķa realizēšanai pat izveidota un darbojas īpaša valsts pārvaldes iestāde, proti, Nacionālais veselības dienests; tā pastāvēšanai jēga ir tikai un vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrībai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus administrējot šim mērķim iedalītos valsts budžeta līdzekļus. Tomēr nav saprotams, kāpēc visai ilgajā periodā, kopš 2002.gada, kad izveidota atsevišķa Veselības ministrija, tai nav izdevies vai nav bijusi interese panākt, lai valstī tiktu izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apjomu un kārtību, ietverot arī tiesisko attiecību starp sistēmā iesaistītajiem subjektiem skaidru definēšanu?

NVD slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ģimenes ārstu praksēm. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ilgāka perioda judikatūru šie līgumi uzskatāmi par publisko tiesību līgumiem; ārstniecības iestādes, pildot no līguma priekšmeta izrietošo publisko uzdevumu, proti, sniedzot iedzīvotājiem noteiktus sociālos pakalpojumus, tātad darbojas publisko tiesību sfērā. Nepārprotami, tiesiskās attiecībās, kādas starp sociālā pakalpojuma sniedzēju un privātpersonu veidojas saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību", traktējamas kā konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Jāpiezīmē, arī Satversmes tiesas judikatūrā atrodama atziņa, ka pastāv noteikts veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, ko nodrošina valsts, bet ārstniecības iestādes ir "starpnieki" starp valsti un privātpersonām šais gadījumos.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu par deleģētās funkcijas izpildi attiecībās ar privātpersonu atbild tieši deleģētājs; konkrētajos gadījumos par publiskajā jomā paredzēto veselības pakalpojumu pieejamību atbildīga tātad ir valsts. Protams, vēlāk iestāde, kas pārstāv valsti, var iesniegt regresa prasību pret pilnvaroto personu (analizējamajā situācijā, ārsta praksi), ja uzskata, ka privātpersonai kaitējums nodarīts pilnvarotās personas veiktu nekvalitatīvu vai citādi neatbilstīgu darbību dēļ.

Ielāgojot teorētisko daļu, atgriežamies pie sākumā izteiktā pieņēmuma, ka pacienti parasti nezina, kāds ir NVD un ārstu prakšu kā pilnvaroto personu noslēgto līgumu savstarpējais tiesiskais raksturs, proti, ka tie ir publisko tiesību līgumi (šī raksta tēma neparedz apspriest, ko zina, saprot vai nesaprot ministrijas, Veselības inspekcijas un NVD vidusmēra ierēdnis, kā arī citas amatpersonas vai Ārstu biedrības runasvīri).

Par valsts apmaksāto pakalpojumu esamību un pieejamību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu atbildēt pienākas Nacionālajam veselības dienestam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1529, kas reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, ģimenes ārstiem ir pienākums nodrošināt ikviena reģistrētā pacienta pieņemšanu 5 darba dienu laikā, bet akūta pacienta pieņemšanu - pat 1 dienas laikā.

Autora ieskatā ne Veselības ministrija, ne NVD kā kompetentās iestādes nav attiecībā pret sabiedrību pietiekami ievērojušas labas pārvaldības principu un, apzinoties, ka ģimenes ārstu streiks tiešām būs, nav saturīgi izklāstījušas tiesisko attiecību nianses, jo īpaši, no tām izrietošās katra subjekta atbildības jomas valsts nodrošinātās veselības aprūpes sistēmā.

Ko darīt pacientam, konstatējot, ka valsts it kā nodrošinātā primārā veselības aprūpe no 3.jūlija vairs ģimenes ārsta praksē nav pieejama? Faktiski Veselības ministrijai, gatavojoties streika sekām, bija pienākums sabiedrībai paskaidrot, ka konkrētajā situācijā, respektējot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu NVD, bet iestādei šie iesniegumi jāizskata un, respektējot labu pārvaldību, iespēja saņemt reāli pakalpojumu jānodrošina MK noteikumos paredzētajā termiņā, līdzvērtīgā kvalitātē kā pie ģimenes ārsta un saprātīgā attālumā no pacienta dzīvesvietas. Tomēr NVD kapacitāte, visticamāk, nav atbilstoša, lai izskatītu tamlīdzīgus iesniegumus, ja tie kļūtu par masveida parādību.

Vērtējot situāciju reāli, Veselības ministrijai, ievērojot arī procesuālās ekonomijas principu, bija pienākums aktīvi rīkoties, piemēram, izdot vispārīgo administratīvo aktu, kurā noteiktu, ka ikviena privātpersona, kamēr turpinās ārstu streiks, uzrādot čeku, būtu tiesīga saņemt no NVD atlīdzinājumu noteiktas summas (tā varētu būt ~20 EUR mazpilsētas apstākļos vai cita summa, kam jau pāris nedēļas vajadzēja būt noskaidrotai?!) apjomā par maksas vizīti pie ģimenes ārsta. Vērtējot lietderības aspektus, pakalpojumu sniegt varētu gan ārsts, pie kura pacients reģistrēts, gan arī cits ārsts, kuram tomēr ir noteikti jau pieredze valsts pārvaldes funkcijas realizēšanā, proti, līdz streikam bijušas līgumattiecības ar NVD.

Vispārīgajā administratīvajā aktā būtu arī jānosaka, ka maksas vizītēs pie ģimenes ārsta streika laikā izdotie nosūtījumi tālākizmeklēšanai būs pagaidām derīgi, lai ārstniecības iestādēs saņemtu valsts apmaksātos sekundārās aprūpes vai citus pakalpojumus. Protams, vispārīgā administratīvā akta sagatavošana ir laikietilpīgs process; nepieciešams tiesiski korekti pamatot, ka dokuments nepieciešams, lai nodrošinātu būtiskas personu pamattiesības; droši vien, nepieciešama arī saskaņošana Tieslietu ministrijā un, iespējams, vēl citas sarežģītas manipulācijas; lēmuma sagatavošanas detaļas sabiedrībai nebūtu jāzina.

Pašlaik tomēr izskatās, ka Veselības ministrija situāciju īsti neizprot vai paļaujas, ka to neizprot ne ģimenes ārsti, ne pacienti. Faktiski Veselības ministrijas kūtrā darbība var radīt nopietnus sarežģījumus Finanšu ministrijai.

Ja Nacionālais veselības dienests nespēj nodrošināt personai primārās veselības aprūpes pakalpojumu MK noteikumu Nr.1253 53.4 vai 53.6. punktos noteiktajos termiņos, tad ikvienai personai rodas tiesības (bet sabiedrību cienošai un sevi par inteliģentu uzskatošai personai - pat it kā pienākums...) vērsties pret valsti ar prasījumu par nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzinājuma likumā precizēts, kas varētu būt uzskatāms par morālo, personisko un mantisko kaitējumu, ja tas nodarīts ar pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu par faktisko rīcību uzskatāma arī iestādes bezdarbība, ja saskaņā ar normatīvo aktu tai bija pienākums nodrošināt, lai tiktu veikta kāda darbība privātpersonas labā.

Konkrētajā piemērā, kamēr Veselības ministrija minstinās un cer, ka sabiedrības a priori nezināšanas dēļ ģimenes ārstu streiks radīs valstij tikai formālas sekas, personai rakstisks iesniegums ar prasījumu par atlīdzinājumu un pielikumi, piemēram, ziņas no čekiem, kas atspoguļo samaksu par valsts nenodrošināto pakalpojumu, būtu jāiesniedz NVD. Iestādei saskaņā ar likumu būs pienākums iesniegumu pārsūtīt lēmējiestādei, kas šai situācijā ir Veselības ministrija kā augstāka iestāde. Ja Veselības ministrija atzīs, ka personas tiesības ir tiktāl aizskartas, ka viņai pienākas atlīdzinājums no valsts, tad lēmuma izpildi faktiski bezstrīdus kārtībā saskaņā ar likumu jānodrošina Finanšu ministrijai. Savukārt personai VM izdoto administratīvo aktu būs tiesības pārsūdzēt tiesā.

Pagaidām radies iespaids, ka veselības ministre un pārējā valdība gatava riskēt, cerot, ka Finanšu ministrijai tiešas sekas neradīsies, jo sabiedrība ierasti pati varbūt sakārtos attiecības ar ģimenes ārstiem, piemēram, nepieciešamības gadījumā bez ierunām apmaksās rēķinus kā pie privātārstiem vai, kas ticamāk, pie ārsta nemaz neies. Viedokļa autors publiski atvainosies valdībai, ja Latvijas Vēstnesī tomēr būs saturīgā veidolā publicēts dažas rindkopas iepriekš minētais vispārīgais administratīvais akts.

Tomēr, jāatzīst, Veselības ministrijai ir trumpis, kurš pagaidām, šķiet, nav "izspēlēts". Ja cienām izglītību un ekskluzīvu kvalifikāciju, paveras iespēja rast oriģinālus, produktīvus risinājumus problēmsituācijai. Jo... Gandrīz gadu ministrijas administratīvā vadītāja, valsts sekretāra, amatu ieņem ekonomikas doktors K.Ketners; viņa CV norādīts visai daudz agrāku publikāciju par sarežģītu problēmu izpratnes un risinājumu modeļiem; domājams, god. doktoram jau ir savs zinātniski pamatots, vienlaikus arī ekonomiski izsvērts risinājums ģimenes ārstu streika radīto sarežģījumu sakarā. Publiski tas diemžēl pagaidām netiek pausts.

Kā zināms, tieši valsts sekretāra amats katrā ministrijā ir pats svarīgākais; ja vērtējam reāli, tad visus nozīmīgākos lēmumus nozarē pieņem un atbildību par sekām uzņemas tieši iestādes galvenais ierēdnis, kurš arī koordinē darbu padotības iestādēs, nodrošina to uzraudzību (asociatīvi, prātā nāk tautas pasaku tēli; ikviens nozares ministrs kā Trešais tēvadēls, kurš savus darbus var paveikt, ja viņam palīdz trīs suņi - Kampējs, Lauzējs un Dzelzkodis; šai gradācijā ikviens valsts sekretārs, protams, ir kā Dzelzkodis...).

P.S. Viedokļa autors labākai raksta pārskatāmībai izvairījies minēt konkrētus likumu pantus vai tiesu nolēmumu numurus un punktus; interesenti var saņemt no autora minēto papildinformāciju. Vēstuli elektroniski informācijai autors nosūtīs LĢĀA, LLĢĀA, Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tiesībsarga birojam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...