Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
26.07.2017.
Komentāri (103)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.

Šķiet, mediķi, sākot konfliktēt ar valdību, pārāk paļāvās uz tautas pietāti pret savu arodu, pārāk sacerējās uz pacientu automātisku solidaritāti viņu prasībām – tāpat kā uz valdības nedrošību un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Šoreiz ministri nenorakt

Streikotājiem un viņu atbalstītājiem ir pilnīgi lieki izšķiest savus spēkus, nopūloties demonizēt (vai "blondīņot") veselības ministri Andu Čakšu. Ar viņu pret "buntavniekiem" solidarizējas zaļzemnieki, premjers un MK, par nozari atbildīgā Saeimas komisija. Nežēlīgs un precīzs atbildes trieciens – kā apliecina streikotāju izbīlis – bija valdības (pagaidām vēl tikai) iecere uzticēt pašvaldībām ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un, protams, arī viņu finansējuma dalīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas pārzina arī veselības aprūpi, ir savas nopietnas pretenzijas pret ģimenes ārstiem. Viņu entuziasma trūkums un tūļība tiek saukti par galveno cēloni, kāpēc netiek apgūta nauda, kas – uz budžeta deficīta rēķina! – tika atvēlēta "zaļajiem koridoriem" jeb onkoslimību atklāšanai un ārstēšanai to agrīnajās stadijās*.

Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) tāpēc piedraudēja "atvērt" likumu par ārstu praksēm un padarīt bargākas tajā noteiktās prasības ģimenes ārstu institūtam. Streiks noteikti spēcina viņas un citu komisijas deputātu apņēmību sarīkot šādu likumdošanas eksekūciju.

Pacientu un kolēģu pretenzijas

Latvijas sabiedrība uz mediķu cīkstēšanos ar politiķiem un viņu pieteiktām prasībām (pietiekami pamatotām) kopumā noraugās ar klaju vienaldzību. Jo tā sakņojas daudzu ilgi krātajās personiskajās pretenzijās pret ģimenes ārstiem. Tā ir vilšanās sistēmā, kurā pacienti jūtas kalpojam mediķiem, viņu vajadzībām un ērtībām. Tāpēc arī gluži pašsaprotami tiek uztverti skandalozi dažu "streikotāju» piepelnīšanās centieni (piemēram, šis).

Cilvēkus galvenokārt uztrauc ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas «akūtajās stundās» ir pārpildītas. Tā ir nepielūdzama norma.

Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem visticamāk pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļās vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka 65 procenti tās pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk bez nosūtījuma; 45% gadījumos pacienti nonāk slimnīcā tāpēc, jo šajā laikā nestrādā ģimenes ārsts.

Līdzīgi dati tika iekrāti Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pavasarī veiktā pacientu aptauja liecina: tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Darba (ne)kvalitāte

Sabiedrības faktiski nepamanīta, bet profesionāli sāpīga problēma ir ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju (ne)izpilde. Tāpēc streikotāju kritiķiem vienmēr pie rokas ir sāpīgi dzelošs pretarguments prasībām celt atalgojumu.

Oficiāli izpildīto kritēriju skaitam ir tendence pieaugt – tomēr, kā uzskata Valsts kontrole (VK), reāli ģimenes ārstu darba kopējais kvalitātes līmenis neuzlabojas, turklāt Veselības ministrija (VM) daļu kritēriju prasību ir žēlsirdīgi "nomīkstinājusi". Kvalitātes kritēriju izpilde vai neizpilde praktiski neietekmē ārsta atalgojumu, tātad nauda te nekalpo kā motivators.

Gada sākumā publiskotais VK ziņojums liek noprast, ka ģimenes ārstu institūtā ir daudz trūkumu, kas nozīmē arī nelietderīgus piešķirtā finansējuma tēriņus. Piemēram, aug ģimenes ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits pie speciālistiem, lai gan viņi paši var veikt daudzas "manipulācijas".

Eiropas Savienībā par primārās veselības aprūpes kvalitāti liecina sarūkošs nosūtījumu skaits: optimālais esot 184-363 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem. (Šāds skaitlis skaitlis/apgalvojums ir atrodams ģimenes ārstu praksēm veltītās Čakšas prezentācijas 10.lapā piesauktā publikācijā Kringos DS: "The strength of primary care in Europe", Utrecht University/NIVEL; 2012.) Savukārt Latvijā 2015.gadā – 676 nosūtījumi.

VK revīzijā secināts: vairāki kritēriji, kuriem VM ģimenes ārstu novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Vēža skrīninga  izmeklējumu  veicināšanas  uzdevumu  izpildīja  tikai  16  procenti  ģimenes  ārstu, pacientu  apmeklētības  kritēriju – 31 procents. Profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reģistrējušās pie ģimenes ārstiem, turklāt no VK revidentu izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem šo apskati nav veikuši vispār.

Uz kaimiņu fona

Par nelaimi mūsu ģimenes ārstiem (un, protams, visai veselības sistēmai) blakus mums ir Lietuva, kas, piemēram, augstāk minētajā nīderlandiešu pētnieces Dionnas Kringosas publikācijā tiek atzīta par vienu no ES valstīm ar spēcīgu veselības primārās aprūpes sistēmu. Protams, tieša mērīšanās ir nekorekta – kaimiņiem darbojas veselības obligātā apdrošināšana, un nozarei tiek atvēlēts 6,51 procents no IKP (2015, divas trešdaļas sedz valsts, vienu – privātās iemaksas).

Taču viņiem darbojas arī krietni "prozaiskākas" lietas – piemēram, mūsu eskulapiem netīkamā ģimenes ārsta pakalpojumu obligāta pieejamība 24/7 režīmā – protams, vairākām ārstu praksēm kooperējoties dežūrām. Tāpat jūtama daļa ģimenes ārsta ienākumu (tiem garantēto pamatu ~74 procentu apjomā veido kapitācijas maksājumi) ir bonusi par labiem rezultātiem – vērtējot viņa darbu ar 12 dažādu indikatoriem: aktivitāte vēža un sirds slimību profilaksē, efektīvs darbs ar hroniskiem slimniekiem un hospitalizācijas līmenis utt. (Paldies Lietuvas Nacionālajam veselības apdrošināšanas fondam – www.vlk.lt – par laipno atbildi!)

Sīkāki grēciņi

Ģimenes ārstu oponenti – brutāli, bet pietiekami pamatoti – izskaidro viņu dedzīgo pretestību informatīvās sistēmas "e-veselība" lietošanai savā ikdienā, piesaucot kā plaši izplatītu pretimnākšanu pacientiem, nepamatoti izrakstot viņiem darba nespējas lapas. Elektroniskā uzskaite sniegtu ministrijai precīzāku ainu par šādu apliecinājumu izsniegšanu un pamatotību, pieķerot ārstus - "mīkstsiržus".

Tāpat būtu iespējams skaidrāk ieraudzīt, vai ģimenes ārsta prakses pacientu vidū neatrodas "mirušās dvēseles" – cilvēki, kuri jau sen dzīvo ārzemēs, bet par kuriem tiek joprojām iekasēta kapitācijas nauda. Šādu "virtuālo" pacientu skaits, kā tiek rēķināts, var būt diezgan iespaidīgs.

Tāpēc nebrīnieties, ka Kučinskis un Čakša ar streikojošiem ģimenes eskulapiem kaulējās tik aukstasinīgi, pat vienaldzīgi. Viņi pārāk labi zina, kas "lācītim vēderā".

* "Kaut gan onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai un ārstēšanai valsts budžetā šogad ir atvēlēti ievērojami papildu līdzekļi - vairāk nekā 12 miljoni eiro, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas nepilnību dēļ pastāv risks, ka līdz gada beigām no šīs summas netiks iztērēti vairāki miljoni eiro. (..) Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka valsts budžeta izlietojums onkoloģisko slimnieku medikamentozai terapijai 2017.gada četros mēnešos attiecībā pret 2016.gada četriem mēnešiem ir pieaudzis tikai par 3% jeb 227 572 eiro. 2017.gadā onkoloģisko slimnieku medikamentiem papildus tika piešķirti 4 138 795 eiro. Ja pieņem, ka tikpat lēna naudas tērēšana saglabāsies arī turpmāk, paredzams, ka gadā medikamentiem tiks iztērēti tikai 682 716 eiro." (No SUSTENTO Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra 2017.gada 20.jūnija preses relīzes.)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...