Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Es šo konkursu vinnēju godīgi,” par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2,7 miljonus vērto tautas skaitīšanas konkursu saka GfK Custom Research Baltic valdes locekle Iluta Skrūzkalne (attēlā). Pirms astoņiem gadiem viņa bija nevienam nezināma socioloģisko pētījumu tirgus jaunpienācēja, tagad GfK ieguvis pasūtījumu, kas sasniedz teju pusi no visa tirgus gada apgrozījuma. Pasūtītājs CSP ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas licis uzdot jautājumu, vai veiksmes pamatā nav fakts, ka GfK bija iesaistīts Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā un vēl aizvien to apkalpo.

„Es uzskatu, ka esmu spējīga uzrakstīt labu projektu. Pie mums ir uzskats, ka godīgi tu nevari dabūt šādus pasūtījumus, bet, lūk, es dabūju godīgi! Ja pirms tam tas tā nav bijis iespējams, tad tā sistēma ir mainījusies,” Pietiek saka GfK valdes locekle un līdzīpašniece Iluta Skrūzkalne. Viņa nesaredz konfliktsituāciju faktā, ka vienlaikus apkalpo ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) pārstāvēto politisko spēku un uzvar šī paša ministra pārraudzībā esošas iestādes konkursā. „Es pilnīgi nesaredzu pamatu šādam jautājumam, jo tas nozīmē, ka es kā pētījumu firma vairs nevaru piedalīties nevienā valsts pasūtījumā, ja esmu veikusi kaut vienu partijai interesantu pētījumu. Tas nozīmē - es vienreiz Vienotībai esmu kaut ko uztaisījusi un viss: ej nost no skatuves, nepiedalies publiskos iepirkumos, uz mūžu esi sasiets ar Vienotību,” retoriski vaicā Skrūzkalne. Ne ar Kamparu, ne ar Vienotībā ietekmīgo Edgaru Jaunupu GfK vadītāja CSP konkursu neesot pārrunājusi.

Vienotības apkalpotājiem veicas valsts pasūtījumos

GfK priekšvēlēšanu kampaņas laikā veica aptauju, iedzīvotājiem lūdzot izvēlēties starp atbalstu vienam no diviem iespējamiem premjera kandidātiem – vai nu Valdim Dombrovskim (Vienotība) vai Jānim Urbanovičam (Saskaņas centrs). Šī aptauja bija viens no Vienotības kampaņas centrālajiem elementiem, ap ko tika veidota arī politiķu retorika. Skrūzkalne atzīst, ka līgums par šīs aptaujas veikšanu slēgts starp GfK un Jauno laiku, bet neatklāj, kādu summu politiskais spēks par to samaksājis. „Līgumā ir ierakstīts, ka tā ir konfidenciāla informācija, un mēs to atklājam tikai pēc valsts iestāžu pieprasījuma.” Fakts, ka kādu politisko spēku apkalpojusi firma pēc vēlēšanām ieguvusi ar šo partiju saistītas valsts iestādes pasūtījumu, liek uzdot jautājumu, vai par šo naudu daļēji netiek apmaksāti priekšvēlēšanu pakalpojumi, ja par tiem samaksāts mazāk par tirgus cenu. „Tā bija pietiekami liela summa,” šādas aizdomas noraida Skrūzkalne.

Šobrīd GfK vēl aizvien turpina veikt Vienotībai socioloģiskos pētījumus, tiesa, vairs ne pa tiešo slēdzot līgumu ar šo apvienību vai kādu no tajā ietilpstošajām partijām, bet caur Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājam Aināram Ščipčinskim piederošo reklāmas aģentūru McCann Erickson Riga, kurai ir līgums ar Vienotību.

GfK nav vienīgā firma, kurai priekšvēlēšanu kampaņas laikā bijis līgums ar ekonomikas ministra Arta Kampara pārstāvēto Jauno laiku un kas tagad ieguvusi Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vai uzņēmuma pasūtījumu. Pietek jau rakstīja, ka Ščipčinskim daļēji piederošā sabiedrisko attiecību firma Repute, kurai priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija līgums ar Jauno laiku, tagad veidojusi Latvenergo jauno elektroenerģijas tarifu reklāmu, kurā saskatāmas pazīmes, ka tā vienlaikus kalpo kā Kampara politiskais PR. Tāpat Repute kopā ar vēl vienu Ščipčinskim daļēji piederošu firmu Inspired Communications ieguvusi CSP pasūtījumu veikt tautas skaitīšanas mediju kampaņu. Līguma summa - 157 tūkstoši latu. Ščipcinskis to Pietiek raksturoja kā sakritību. Arī ekonomikas ministrs Kampars Pietiek noliedzis jebkādu politisko lobiju un konkursu rezultātu ietekmēšanu.

Tautas skaitīšanas misēkļos GfK vainas nav

Par pēdējo dienu neveiksmēm, kas saistās ar atklātajiem trūkumiem tautas skaitīšanas interneta fāzē, kad iedzīvotāji internetā paši varēja aizpildīt anketas, GfK nav atbildīga. Tautas skaitīšanas programmatūru CSP iepirkusi no cita uzņēmuma, ar ko ilgstoši sadarbojas, turklāt nav atrasta kļūda pašā programmā, bet trūkumi saskatīti pašas CSP izvēlētajā metodē, kā notiek iedzīvotāju autorizēšanās sistēmā. „GfK ar to nav nekāda sakara,” Pietiek uzsver CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns.

Uzdevums, kas saskaņā ar līgumu jāveic GfK, aprobežojas tikai ar tā dēvētajiem „lauka darbiem”, proti, to tautas skaitīšanas daļu, kas attiecas uz intervētāju veikto iedzīvotāju intervēšanu viņu mājvietās. Bez tam GfK saskaņā ar līgumu veikusi šo intervētāju atlasi un apmācību, pēdējo – kopā ar CSP. GfK atbildība ir arī šo intervētāju darba kontrole, viņu darba apmaksa un transporta izdevumu segšana nokļūšanai pie aptaujājamiem.

Bažas par kvalitāti

Konkurenti ir izteikuši šaubas par vairākām tautas skaitīšanas projekta pozīcijām. Pirmkārt, ikviena Latvijas socioloģisko pētījumu firma ikdienā sadarbojas ar ne vairāk kā 200 profesionāli apmācītiem intervētājiem, to nosaka Latvijas tirgus ierobežotie apmēri. Tautas skaitīšanas projektam izvirzīta prasība par 2000 intervētāju nodrošināšanu, kuri būtu apmācīti un prastu apieties ar portatīvajiem datoriem. Firmu pārstāvji atzīst, ka intervētāji ir šī biznesa vājais posms, jo atrast uzticamu intervētāju, kurš neviltos datus, bet reāli veiks aptaujas, neesot viegli – cilvēki krāpjoties un kontroles sistēma regulāri atklājot šādus gadījumus. Skrūzkalne uzsver, ka tautas skaitītāju atlasē izmantota daudzpakāpju sistēma un to veikušas divas profesionālas personālatlases kompānijas. Turklāt ar katru intervētāju tiekot slēgts individuāls konfidencialitātes līgums, plus – kā ikvienā pētījumā nodrošināta iekšējā kontroles sistēma iespējamu pārkāpumu atklāšanai.

Tāpat ir skepse par prasību nodrošināt, ka intervētāji, nesastapuši mājās iedzīvotājus, pilsētās minētajā adresē atgriežas vismaz trīs reizes un laukos vismaz divas reizes. Ir viedoklis, ka šāds skaits ir par mazu, lai nodrošinātu tautas skaitīšanā iegūto datu kvalitāti, tas ir, lai tiktu aptaujāts maksimāls iedzīvotāju daudzums. Tautas skaitīšanā dots minimālais uzdevums aptaujāt 80% Latvijas iedzīvotāju, kas, pēc atsevišķu socioloģisko pētījumu tirgus dalībnieku domām, prasa paredzēt lielāku skaitu reižu, kad intervētāji, nesastapuši aptaujājamos, atgriežas atkārtoti. Tas savukārt sadārdzinātu piedāvājuma cenu. Skrūzkalne saka – neviena Latvijas socioloģisko pētījumu firma tagad nenodrošina lielāku atkārtoto vizīšu skaitu. Viņasprāt, divas līdz trīs reizes ir pietiekami, lai nodrošinātu aptaujas kvalitāti.

Konkurentus biedē tirgus pārdale

Jautājums arī, kāpēc tautas skaitīšanu, ko līdzšinējos gados ir veikusi pati CSP, šoreiz nolemts uzticēt privātai firmai. Nevienai no Latvijas tirgū strādājošajām socioloģisko pētījumu firmām nav pieredzes tautas skaitīšanas veikšanā, tajā skaitā arī starptautisko kompāniju GfK un TNS Latvijas atzariem. Tas izraisīja viļņošanos nozarē. Socioloģisko pētījumu nozarē Latvijā gada tirgus apjoms mērāms dažos miljonos latu. Iemetot šajā tirgū tik lielu kumosu, kāds ir tautas skaitīšanas projekts (pēc dažādām aplēsēm, šie 2,7 miljoni ir puse vai tuvu tam no visa tirgus apjoma gadā), pārējos spēlētājos ir bažas par tirgus pārdali par labu GfK.

CSP priekšnieka vietnieks Kaspars Misāns atminas, ka līdz šādam risinājumam nonākts pēc diskusijām Finanšu ministrijā vēl Einara Repšes (Jaunais laiks) laikā, kad saskaņotas tautas skaitīšanas prognozētā budžeta tāmes. „Tajā laikā bija doma veicināt valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram, un šis ir viens no piemēriem, kā to lietu darīt. Pēc mūsu domām, tas ir normāls ārpakalpojums, ko var veikt socioloģisko pētījumu firmas,” uzskata Misāns.

Kurš palīdzēja ielauzties tirgū?

Tagadējās GfK Custom Research Baltic pirmsākumi, līdz tā iekļāvās GfK starptautiskajā tīklā, meklējami SIA InMind, kas nebija starp atzītiem socioloģisko pētījumu tirgus spēlētājiem. Šī nelielā uzņēmuma izrāviens tiek saistīts ar 2003. gada vasaru, kad SIA InMind negaidīti ieguva valsts pasūtījumu par telefonaptauju veikšanu pirms referenduma, lai nomērītu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par izrāvienu to var uzskatīt nevis pasūtījuma cenas dēļ – tā bijusi niecīga, dažos simtos latu mērāma, bet tādēļ, ka valsts pasūtījums ES referenduma kampaņā uzskatāms par būtisku ierakstu jebkura uzņēmuma CV.

Daži ES iestāšanās kampaņā līdzdarbojušies Pietiek atminējušies, ka tobrīd par mazzināmo SIA InMind atzinīgi atsaucies Ščipčinskis, kurš līdz ar citiem ekspertiem bijis iekļauts kampaņas konsultatīvajā padomē. Tagad Ščipčinskis Pietiek teic, ka neatceroties šādu momentu, bet apstiprina, ka no studiju gadiem pazinis un profesionāli augstu vērtējis SIA InMind dibinātājus – Ilutu Skrūzkalni un viņas vīru. 2006. gadā SIA InMind kontrolpaketi iegādājās starptautiskā kompānija GfK, kas ir viens no lielākajiem šīs nišas spēlētājiem pasaulē. „Protams, klāt neesmu sēdējis, bet zinu, ka tas tika kārtots caur Ščipčinski,” ir pārliecināts viens no Latvijas socioloģisko pētījumu tirgus dalībniekiem. Ščipčinskis un Skrūzkalne šādus minējumus noliedz.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...