Getliņu priekšnieks Stirāns taisnojas, labvēlību „Ekodoktrīnas” interesēm neatzīst
PIETIEK15.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmuma atkritumu poligona apsaimniekotāja Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns konkrētas atbildes par miljonus vērto, iespējams, ar „vecajiem” oligarhiem saistītā uzņēmuma Ekodoktrīna interesēs sarīkoto atkritumu šķirošanas konkursu atturas sniegt. Sarunā ar Pietiek Stirāns taisnojas par Getliņu izvēli, kas kritusi par labu vienai firmai. Viņš šonedēļ neilgi pirms konkursa noslēguma devies atvaļinājumā un sola, ka precīzākas atbildes sniegs pirmdien, kad būs atgriezies no atpūtas.
Pietiek rakstīja, ka Getliņi Eko izsludinājis jaunu konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai un ka, ņemot vērā konkursā izvirzītās prasības, par tā vienīgo uzvarētāju varētu kļūt Ekodoktrīna. Šī firmas intereses pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas lobē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, bet pats uzņēmums tiek saistīts ar ekspremjera Andri Šķēles un eksministra Ainara Šlesera interesēm.
No konkursa nolikuma izriet, ka vienīgais pretendents, kuram ir pa spēkam piedāvāt lētāko cenu, ir tieši Ekodoktrīna. Tas tā ir, jo iepirkuma dokumentācijā minēts, ka atkritumi jāved uz Getliņiem, tad tur jāsver un tad jāved uz šķirošanas vietu, savukārt no turienes biodegradablie atkritumi jāved atpakaļ uz Getliņiem. Vislielākās izredzes uzvarēt šajā iepirkumā ir uzņēmumam, kurš atrodas Getliņu teritorijā, jo tad transportēšanas izmaksas būs tuvas nullei, kamēr pārējiem pretendentiem pārvadāšana prasītu papildu izmaksas.
Savukārt vienīgais uzņēmums, kas reāli spējīgs darboties Getliņu teritorijā, ir Ekodoktrīna, jo, kā Pietiek ziņoja, Getliņi Eko pērnā gada novembrī klusi un nemanāmi 1,7 hektārus zemes izgāztuves teritorijā par „sviestmaizes cenu” – 1000 latiem gadā - iznomājis tieši uzņēmumam Ekodoktrīna.
Ar sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par jauno Getliņu konkursu vērsušies uzņēmumi SIA „L&T” un AS „Kredo Tonika”. IUB lēmumu par abu firmu sūdzību plānojis pieņemt 27.martā.
Getliņi eko vadītāja Imanta Stirāna atbildes uz Pietiek jautājumiem:
Kādēļ atkritumu šķirošanas konkursa nolikums paredz, ka atkritumi vispirms jāsavāc no Getliņu poligona, tur jānosver, tad jāaizved uz šķirošanas vietu sašķirot un tad biodegradablie jāatved atpakaļ? Šāda kārtība dod ievērojamas priekšrocības vienam pretendentam – Ekodoktrīna, kas tieši poligona teritorijā cels rūpnīcu, turklāt tieši pie pašiem vārtiem, kur notiek atkritumu svēršana. Kādēļ nevar atkritumus uzreiz vest uz šķirošanas vietu un tur svērt?
Bet kā mēs kontrolēsim, cik atkritumu atved? Tad mēs nevarēsim pateikt, cik liels daudzums atkritumu ir savākts no iedzīvotājiem un cik ir jāiekasē. Šī ir vienīgā iespēja precīzi kontrolēt atvesto atkritumu svaru un pēc tam atšķiroto atkritumu svaru. Tādēļ arī tāda kārtība.
Kādēļ liedzat iespēju citiem interesentiem būvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu Getliņu teritorijā?
Mums vairs nav vietas. Vienīgo vietu, kura bija, iznomājām.
Kādēļ citi nozares interesenti šo nomas izsoli nepamanīja? Kur bija publicēts sludinājums un cik ilgi? Kad publicēja sludinājumu un kad notika izsole?
Izsoles sludinājums tāpat kā visi mūsu iepirkumi tika sludināts Getliņu mājas lapā internetā. Mēs esam pārliecinājušies, ka tā ir efektīva vieta sludinājumu izvietošanai. Un normatīvie akti arī neprasa sludinājuma publicēšanu vēl kaut kur. Par precīziem datumiem es nemācēšu pateikt, jo esmu atvaļinājumā, bet pirmdien, kad atgriezīšos, varēšu precīzi pateikt.
Vai pašvaldības uzņēmumam nepienāktos sludinājumu izvietot vēl citos medijos, lai jūs tādējādi būtu droši, ka nozares uzņēmumi to pamanījuši, lai tiktu nodrošināta lielāka konkurence un lai pašvaldību uzņēmums varētu izvēlēties iedzīvotājiem maksimāli labāko piedāvājumu?
Līdz šim visi ir pamanījuši. Mēs nesen sludinājām konkursu par darbinieku veselības apdrošināšanu, pieteicās visi veselības apdrošinātāji. Tā ka šī vieta ir pilnīgi piemērota sludinājumu izvietošanai.
Vai izsolē bija vairāki pretendenti?
Jā, trīs.
Kādēļ tad izsoles cena bija tik zema? Vai tā nav tiešā Ekodoktrīnas interešu lobēšana, vai bija uzstādījums no Rīgas domes?
Manuprāt, tas ir ļoti labs rezultāts. Mums pārmet, ka mēs neesam veikuši zemes vērtības izpēti, neesam paprasījuši ekspertu vērtējumu. Bet, manuprāt, vislabāk zemes cenu nosaka nevis kaut kādi pētījumi, bet gan izsole, kurā cīnās reāli pretendenti.
Kādēļ Getliņi paši neceļ atkritumu šķirošanas rūpnīcu?
Tādēļ, ka tas ir pārāk liels risks. Atkritumu apjomi Getliņos mainās. Vēl pirms gadiem pieciem bija gandrīz 500 tūkstoši tonnu, tad nokrita līdz 260 tūkstošiem, bet tagad stabili turas 300 tūkstoši tonnu. Ja mēs uzcelsim rūpnīcu pašreizējam daudzumam, pastāv risks, ka tā būs spiesta stāvēt dīkstāvē, bet kredīts būs jāmaksā. Mums pašiem savas naudas nav, un tarifā rūpnīcas būvniecība nav ierēķināta. Lai riskē uzņēmēji. Mēs noslēgsim līgumu par fiksētu tarifu, un mums galva nesāpēs, ja atkritumu būs mazāk.
Bet šķirotājs jau var tarifā ierēķināt arī dīkstāves...
Mēs analizēsim piedāvājumu, un tam ir jābūt ekonomiski pamatotam. Nevar uzlikt vienkārši riska peļņu.
Kāpēc konkursa nolikums paredz, ka šķirotājam paliks visi Getliņiem nevajadzīgie atkritumi, no kuriem viņš varēs gūt papildu peļņu? Kāpēc Getliņi atsakās no šiem ienākumiem?
Mums interesē tikai biodegradablie atkritumi, no kuriem var ražot biogāzi un tālāk elektrību. 80% no mūsu ienākumiem veido elektrība. Tas ir mūsu biznesa galvenais uzsvars. Un pie viena atbrīvot teritoriju no nevajadzīgajiem atkritumiem, tādējādi par gadiem 10-15 pagarinot Getliņu mūžu.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
