Gerharda slēptais Vecrīgas dzīvoklis izrādās pirkts par smieklīgu naudu
PIETIEK19.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards neparko nevēlas atklāt - no kāda Vecrīgas dzīvokļa viņam bija tā jāsteidzas, ka svētdienas dienā nācās ar dienesta automašīnu uzbraukt dievkalpojuma dalībniecei? Pietiek noskaidrotie fakti rāda: iespējams, tas saistīts ar ministra bažām, ka tad atklātos, par kādām oficiāli smieklīgām summām šo dzīvokli iegādājusies viņa dzīvesbiedre Vita Gerharde - šī mājokļa oficiālā īpašniece.
Gerharda amatpersonas deklarācijā dzīvokli Vecrīgā meklēt velti, jo oficiāli tāds viņam arī nemaz nepieder, - kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija, dzīvoklis Vecrīgā, Klostera ielā 9/11 oficiāli pieder viņa sievai Vitai Gerhardei.
Patiesībā tas ir nevis viens, bet veseli divi dzīvokļi, kas apvienoti vienā mājoklī ar kopējo platību - aptuveni 116 kvadrātmetru, kura pašreizējā tirgus cena Pietiek aptaujāto ekspertu skatījumā varētu būt vismaz 300 tūkstoši eiro.
Taču, ja ticēt oficiālajiem datiem, ministra kundze abus šos īpašumus - dzīvokli un mākslinieka darbnīcu - 2002.-2004. gadā, kad īpašumu cenu burbulis vēl nebija pilnbriedā, taču cenas jau bija diezgan augstā līmenī, spējusi iegādāties par ārkārtīgi smieklīgām summām.
2001. gadā 50 kvadrātmetru neremontētu dzīvokli netālu no VEF tilta bija iespējams iegādāties par 10 tūkstošiem latu. Taču Vitai Gerhardei, ja ticēt zemesgrāmatā oficiāli ierakstītajām summām, 66,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Vecrīgā, Klostera ielā gadu vēlāk izdevies iegādāties par divarpus reizes mazāku summu - 4068 latiem (divreiz mazāk par dzīvokļa kadastrālo vērtību).
Taču ar to Vitas Gerhardes veiksme nekustamo īpašumu darījumu jomā nav beigusies: zemesgrāmatas dati rāda, ka vēl divus gadus vēlāk, 2004. gada aprīlī viņa spējusi šajā pašā ēkā esošo 50,6 kvadrātmetrus lielo mākslinieka darbnīcu mansardā iegādāties, oficiāli samaksājot 5759 latus, kas precīzi atbildis īpašuma kadastrālajai vērtībai.
"Nav šaubu, ka te ir ļoti primitīvā veidā apieta nepieciešamība dalīties ar valsti nodokļu jomā. Tajā laikā kvadrātmetrs ekskluzīva īpašuma Vecrīgā nevarēja maksāt un nemaksāja 115 latus kvadrātmetrā. Pat dzīvokli Pļavniekos par šādu cenu nevarēja nopirkt. Nav ne mazāko šaubu, ka politiķa ģimene ir piedalījusies valsts apkrāpšanā," Pietiek šo darījumu komentēja kāds nekustamo īpašumu tirgus eksperts.
2004. gadā, kad notika otrs darījums, Gerhards bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Īstās darījuma cenas uzrādīšana Gerhardu ģimeni noteikti nebūtu izputinājusi, jo dažādos valsts darbos viņš gadā kopā nopelnīja vairāk nekā 26 tūkstošus latu (37 tūkstošus eiro).
Kā jau ziņots, pats Gerhards jau vairāk nekā mēnesi negrib atbildēt uz jautājumu, kam pieder dzīvoklis Vecrīgā, uz kuru un no kura ministrs devies negadījuma dienā, jo, lai gan iepriekš ministra paziņojumā bija apgalvots, ka viņš dzīvojot Vecrīgā, viņa amatpersonas deklarācijā šāds vecpilsētas dzīvoklis nav norādīts.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
