Gerharda brauciens uz Peru izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstošus eiro
PIETIEK18.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 10 tūkstoši eiro - šādu summu no nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda brauciens uz klimata maiņas konferenci Peru galvaspilsētā Limā, apliecina Pietiek avoti ministrijā, kamēr Gerharda birojs oficiāli joprojām klusē. Kā Pietiek jau informējis, ja ne vēlme noteikti lidot tieši biznesa klasē, ministra brauciens būtu izmaksājis par aptuveni 3000 eiro lētāk.
Pietiek jau informēja, ka pirmdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību nopietni satrauca Pietiek informācijas pieprasījums par jaunā ministra Gerharda komandējuma izmaksām, dodoties apspriest klimata pārmaiņas konferencē Peru galvaspilsētā.
Sākotnēji uz Pietiek informācijas pieprasījumu ministrijas preses pārstāve Kristīne Kļaveniece operatīvi atbildēja: "Sveiki! Paldies, jautājumus saņēmām. Esmu lūgusi jau kolēģiem sagatavot informāciju."
Taču dažas stundas vēlāk, kad jautājumam tika "pieslēgts" jaunā ministra birojs, izrādījās, ka ir pieprasīta ļoti sarežģīta un grūti iegūstama informācija - tā vismaz to pasniedza Gerharda padomnieks Arnis Zacmanis.
"Šodien diemžēl atbildēt nesanāks. Sagatavosim precīzu atbildi ātrākais uz šo piektdienu, 19.decembri, vēlākais uz nākamo pirmdienu," - šādi iespējamo atbilžu sniegšanas termiņu bez plašākiem skaidrojumiem iezīmēja Gerharda padomnieks.
Pietiek ir uzdevis jautājumus par to, kādas tieši bija Gerharda brauciena izmaksas, kādā klasē - ekonomiskajā vai biznesa - lidoja ministrs, kāda bija aviobiļetes cenas starpība ekonomiskajai un biznesa klasei, kā viņš argumentēja savu vēlmi lidot tieši biznesa klasē, kad tieši tika iegādāta biļete ministra braucienam, u.c.
Šie jautājumi ir balstīti uz Pietiek rīcībā esošo informāciju par to, kā tieši ticis organizēts Gerharda brauciens uz klimata konferenci, kāda tieši biļete sākotnēji bijusi izvēlēta ministram (kā zināms, piemēram, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis eksotiskajā braucienā uz Centrālāfriku lidoja ekonomiskajā klasē), kāda bijusi ministra loma, kategoriski pieprasot biļeti tieši biznesa klasē, un kā saistībā ar to mainījies lidojuma ilgums un cena.
Otrdien Gerharda padomnieks Zacmanis ministra vārdā ne noliedza, ne apstiprināja to, ka Gerhards pats personiski ir pieprasījis lidojumu tieši biznesa klasē un ka šī lūguma izpilde biļetes cenu sadārdzinājusi par aptuveni 3000 eiro. Arī nākamajās dienās ministra birojs ir turpinājis klusēt par brauciena izmaksām.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem ministrijā Pietiek droši zināms, ka Gerharda brauciens uz Peru kopumā no valsts līdzekļiem izmaksājis nepilnus 10,5 tūkstošus eiro. Arī pats Gerhards, pārtraucot klusēšanu, ceturtdien aģentūrai LETA ir atzinis, ka brauciens izmaksājis 10 496 eiro, no kuriem lidmašīnas biļetes izmaksājušas 7462 eiro.
Ministrs savu vēlēšanos lidot tieši biznesa klasē ir paskaidrojis ar to, ka šādu greznību taču pieļaujot Ministru kabineta noteikumi.
Pietiek jau ir nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai arī oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot publiskot arī ministra svarīgā komandējuma atskaiti. Kā zināms, Vējoņa gadījumā šāda atskaite tika pasludināta par ierobežotas pieejamības informāciju.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
