Gerharda brauciens uz Peru izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstošus eiro
PIETIEK18.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 10 tūkstoši eiro - šādu summu no nodokļu maksātāju kabatas izmaksājis jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda brauciens uz klimata maiņas konferenci Peru galvaspilsētā Limā, apliecina Pietiek avoti ministrijā, kamēr Gerharda birojs oficiāli joprojām klusē. Kā Pietiek jau informējis, ja ne vēlme noteikti lidot tieši biznesa klasē, ministra brauciens būtu izmaksājis par aptuveni 3000 eiro lētāk.
Pietiek jau informēja, ka pirmdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību nopietni satrauca Pietiek informācijas pieprasījums par jaunā ministra Gerharda komandējuma izmaksām, dodoties apspriest klimata pārmaiņas konferencē Peru galvaspilsētā.
Sākotnēji uz Pietiek informācijas pieprasījumu ministrijas preses pārstāve Kristīne Kļaveniece operatīvi atbildēja: "Sveiki! Paldies, jautājumus saņēmām. Esmu lūgusi jau kolēģiem sagatavot informāciju."
Taču dažas stundas vēlāk, kad jautājumam tika "pieslēgts" jaunā ministra birojs, izrādījās, ka ir pieprasīta ļoti sarežģīta un grūti iegūstama informācija - tā vismaz to pasniedza Gerharda padomnieks Arnis Zacmanis.
"Šodien diemžēl atbildēt nesanāks. Sagatavosim precīzu atbildi ātrākais uz šo piektdienu, 19.decembri, vēlākais uz nākamo pirmdienu," - šādi iespējamo atbilžu sniegšanas termiņu bez plašākiem skaidrojumiem iezīmēja Gerharda padomnieks.
Pietiek ir uzdevis jautājumus par to, kādas tieši bija Gerharda brauciena izmaksas, kādā klasē - ekonomiskajā vai biznesa - lidoja ministrs, kāda bija aviobiļetes cenas starpība ekonomiskajai un biznesa klasei, kā viņš argumentēja savu vēlmi lidot tieši biznesa klasē, kad tieši tika iegādāta biļete ministra braucienam, u.c.
Šie jautājumi ir balstīti uz Pietiek rīcībā esošo informāciju par to, kā tieši ticis organizēts Gerharda brauciens uz klimata konferenci, kāda tieši biļete sākotnēji bijusi izvēlēta ministram (kā zināms, piemēram, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis eksotiskajā braucienā uz Centrālāfriku lidoja ekonomiskajā klasē), kāda bijusi ministra loma, kategoriski pieprasot biļeti tieši biznesa klasē, un kā saistībā ar to mainījies lidojuma ilgums un cena.
Otrdien Gerharda padomnieks Zacmanis ministra vārdā ne noliedza, ne apstiprināja to, ka Gerhards pats personiski ir pieprasījis lidojumu tieši biznesa klasē un ka šī lūguma izpilde biļetes cenu sadārdzinājusi par aptuveni 3000 eiro. Arī nākamajās dienās ministra birojs ir turpinājis klusēt par brauciena izmaksām.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem ministrijā Pietiek droši zināms, ka Gerharda brauciens uz Peru kopumā no valsts līdzekļiem izmaksājis nepilnus 10,5 tūkstošus eiro. Arī pats Gerhards, pārtraucot klusēšanu, ceturtdien aģentūrai LETA ir atzinis, ka brauciens izmaksājis 10 496 eiro, no kuriem lidmašīnas biļetes izmaksājušas 7462 eiro.
Ministrs savu vēlēšanos lidot tieši biznesa klasē ir paskaidrojis ar to, ka šādu greznību taču pieļaujot Ministru kabineta noteikumi.
Pietiek jau ir nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai arī oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot publiskot arī ministra svarīgā komandējuma atskaiti. Kā zināms, Vējoņa gadījumā šāda atskaite tika pasludināta par ierobežotas pieejamības informāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
