Ģenerālprokurors neiesaka nelielāku zādzību gadījumos "apgrūtināt" policiju
PIETIEK30.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neiesaka zādzību - it īpaši sīku sadzīvisku zādzību - gadījumos cietušajiem ar iesniegumiem par tām apgrūtināt policiju vai prokuratūru, jo "kurš tad strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem"?
Oficiāli Kalnmeiers vada prokuratūras sistēmu, kuras galvenais uzdevums saskaņā ar Prokuratūras likumu ir patstāvīgi veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu, reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Taču šie ir tikai formālie uzdevumi, savukārt reālajā dzīvē LR ģenerālprokurors aizvadītajā nedēļā publiski paziņoja, ka - citējot burtiski - viņa kā amatpersonas skatījumā saistībā ar noziedzību Latvijas Republikā "slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās".
Līdz šim plašāk nepamanītā Latvijas Radio 4 intervijā, kas notika 26. novembrī, Kalnmeiers paziņoja, ka tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki esot pietiekami noslogoti ar nopietnu darbu, kam, piemēram, nelielu zādzību - tādu kā maks vai velosipēds - bezjēdzīgā izmeklēšana tikai traucējot.
Saskaņā ar ģenerālprokurora skaidrojumu Valsts policija vispār neesot spējīga notvert, piemēram, kabatzagļus citādi kā tikai pie rokas. "Cilvēks atnāk uz policiju un stāsta, ka viņam trolejbusā no kabatas izvilkts maks. Viņš zina, kas bija makā, piemēram, 400 eiro.
Ierosina kriminālprocesu, nu, un kas tālāk? Var noskaidrot trolejbusa maršrutu, cikos brauca, kas bija vadītājs. Un tālāk? Noskaidrot, kas īsti šajā laikā brauca, izkārt sludinājumu? Tas ir, principā, nu, noķert kabatzagli var tikai pie rokas," savu skatījumu uz policijas darbu un jēgu vērsties policijā ar iesniegumu skaidroja Kalnmeiers.
Līdzīgi bezjēdzīgi ģenerālprokurora skatījumā ir arī ar, piemēram, velosipēdu zādzībām, - no Kalnmeiera teiktā izrietēja, ka ģenerālprokurors nesaskata nekā slikta tajā, ka šādus cietušos policija "triec ratā":
"Vai, piemēram, cilvēkam nozaguši velosipēdu. Viņš ziņo policijai, bet viņam saka - liec mieru, vienalga neko nemeklēsim. Uz viņa iesniegumu raksta atteikumu - pats pazaudēji, tipa - un, ja viņš nesūdzas, mēs nepārbaudīsim."
Kopumā valsts augstākās likumības ievērošanas amatpersonas viedoklis par vēršanos tiesībsargāšanas iestādēs bija šāds: "Ja mēs tērēsim visu policijas resursu sīku noziegumu vai kriminālu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai, kurš strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem?"
Pilnu Kalnmeiera interviju var noklausīties šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
