Ģenerālprokurors Juris Stukāns palīdz zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam reiderēt kārtējo uzņēmumu
Pietiek lasītājs09.05.2023.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Uzskatu, ka Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) pārstāvja-komjaunieša, Rīgas pilsētas komitejas sekretāra, Rīgas pilsētas komitejas otrā sekretāra, kredītiestādes ”Slāvu (Saules) banka” līdzdibinātāja Borisa Baibakova dēls – 1983.gadā dzimušais zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs gadiem ilgi nodarbojas ar uzņēmumu reiderēšanu, naudas izspiešanu, naudas izkrāpšanu tiesas ceļā, izkrāpjamo naudas līdzekļu legalizēšanu caur tiesu spriedumiem civillietās, izmantojot saņemto “zaļo gaismu” no Valsts policijas un LR prokuratūras puses, un mērķa sasniegšanas paātrināšanai Jurijs Baibakovs organizē pasūtījuma kriminālprocesus Valsts policijā pret reiderējamo uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām.
Ir vērts pievērst uzmanību vienai šobrīd no Jurija Baibakova puses īstenojamai epizodei Valmieras uzņēmuma, kas dibināts 2000.gadā, reiderēšanā. Uzņēmuma reiderēšanā kārtējo reizi piedalās Valsts policija un šoreiz arī LR ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Īsi
2014.gada 01.jūnijā starp Valmieras uzņēmumu un Rīgas uzņēmumu Smart TV tika noslēgts sadarbības līgums, kura ietvaros SIA Smart TV piegādā pakalpojumus Valmieras uzņēmumam.
2019.gada 20.jūnijā SIA Smart TV tika pievienota pie Rīgas SIA Netvision. 2018.gada 01.novembrī SIA Smart TV paziņoja Valmieras uzņēmumam par pakalpojuma cenas paaugstināšanu līdz 3900 euro mēnesī.
Valmieras uzņēmums cenas paaugstinājumam nav devis piekrišanu, kā rezultātā 2020.gada 07.aprīlī SIA Netvision iesniedza Vidzemes tiesā prasības pieteikumu civillietā par pirmsšķietamā parāda 67 856.41 euro apmērā piedziņu no Valmieras uzņēmuma par labu prasītājai SIA Netvision.
Prasītāju SIA Netvision pārstāv bēdīgi slavens zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs. Prasība par parāda piedziņu tika apmierināta, spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
Meklējot risinājumus, Valmieras uzņēmums iesniedza tiesā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kuru tiesa apmierināja. Zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs, reaģējot uz šādu notikumu attīstību, iesniedza iesniegumu LR ģenerālprokuratūrā, lūdzot ģenerālprokuroru Juri Stukānu iesniegt prokuratūras protestu.
Ģenerālrokuratūra apmierināja zvērināta advokāta Jurija Baibakova iesniegumu, kā rezultātā ģenerālprokurors Juris Stukāns LR Augstākajā tiesā iesniedza prokurora protestu. 2022.gada 21.decembrī, izskatot ģenerālprokurora Jura Stukāna iesniegto protestu, LR Augstākā tiesa nolēma atcelt Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 28.marta lēmumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzīubas lietā C71175622.
Tā rezultātā 2023.gada 19.janvārī Vidzemes rajona tiesa Cēsīs noraidīja Valmieras uzņēmuma pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu 2022.gada 28. marta redakcijā un izbeidza tiesvedību lietā.
Kopā ar īstenotajām aktivitātēm Jurijs Baibakovs Rīgā uzsācis kriminālprocesu Nr.15170000823 pēc Krimināllikuma 215.1 panta (Tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana) 1. daļas (Par tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes).
Konkrēti
2020.gada 7.aprīlī Vidzemes rajona tiesa Alūksnē saņēma Jurija Baibakova Rīgas klienta SIA Netvision uzdevumā uzrakstīto prasības pieteikumu civillietā C71202120. Lietas būtība – pirmsšķietami neeksistējošā parāda 67 856.41 euro apmērā piedziņa (Jurija Baibakova specializācija).
Iztiesājamā civillietā ir notikušas vairākas tiesas sēdes, tika iesniegtas vairākas blakus sūdzības, apelācijas sūdzība, kasācijas sūdzība. 2022.gada 14.septembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma nolēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Kā rezultātā celtā prasība tika apmierināta, tiesas lēmums 2022.gada 14.septembrī ir stājies likumīgā spēkā.
Parādniece, reaģējot uz faktu, ka tai ir iestājies pienākums samaksāt piespriesto naudas summu 82 037.68 euro apmērā (2021.gada 03.septembra spriedums civillietā C71202120), konstatējot nespēju izpildīt spriedumu, 2022.gada 8.martā iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu (C71175622) par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. 2022.gada 29.martā tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
2023.gada 19.janvāra Vidzemes rajona tiesas spriedumā lietā C71175622 (noraidīt pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu 2022. gada 28. marta redakcijā un izbeigt tiesvedību lietā) konstatējams, ka kreditora pārstāvis Jurijs Baibakovs panācis:
1. Kriminālprocesa uzsākšanu pret reiderējamā uzņēmuma amatpersonām. Kriminālprocess Nr. 15170000823 ir uzsākts pēc Krimināllikuma 215.1 panta 1. daļas. Procesa virzītājs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļa.
2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmumā civillietā C71175622 konstatējams, ka kreditora pārstāvis Jurijs Baibakovs panācis:
2. Ģenerālprokurora protesta iesniegšanu LR Augstākā tiesā par Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 28.marta lēmumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietā C71175622.
Tā nav pirmā epizode, kad uzņēmumu reidērēšanā Jurija Baibakova komandā piedalās Valsts policijas, LR prokuratūras, LR Tieslietu ministrijas amatpersonas (tiesneši).
Iespējams tā ir pirmā epizode, kad uzņēmuma reiderēšanā organizētās noziedzības pusē personīgi iesaistījies ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Kopējās ainas saprašanai ir vērts iepazīties ar dokumentiem:
1. 2021.gada 03.septembra Vidzems rajona tiesas Alūksnē spriedums civillietā C71202120 par celtā prasības apmierināšanu.
2. 2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622.
3. 2023.gada 19.janvāra Vidzemes rajona tiesas Cēsīs lēmums civillietā C71175622.
Piezīmes
Pielikumā Nr.2 (2022.gada 21.decembra LR Senāta lēmums civillietā C71175622) atrodama informācija (01.lpp, [5]), ka reiderējamā uzņēmuma īpašnieki pieņēma Jurija Baibakova priekšlikumu ievadīt reiderējamā Valmieras uzņēmumā dalībniekos Jurija Baibakova pārstāvēto uzņēmumu SIA Netvision, palielinot pamatkapitālu, ar 14 kapitāla daļām aizstājot SIA Netvision tiesā apmierināto prasības summu.
Konstatējams, ka iztiesājamā civillieta C71202120 vairs nav civillieta par parāda piedziņu, bet lietformāta reiderisks uzbrukums Valmieras uzņēmumam ar mērķi to pārņemt.
Kā var saprast no tiesvedību dokumentiem – Valmieras uzņēmuma īpašumā ir plašs kabeļu tīkls, kas izvietots daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās Valmierā un Valmieras novadā. Pa kabeļu tīkliem tiek piegādāti televīzijas un interneta pakalpojumi.
Rīgas uzņēmuma SIA Netvision pakalpojumu sniegšanai Valmiera un Valmieras novadā ir nepieciešams iepriekš izbūvēts un šobrīd ekspluatēts datu pārraides kabeļu tīkls ar klientu portfeli – tātad Jurija Baibakova un SIA Netvision amatpersonu un dalībnieku rīcībā konstatējamas visas četras obligātas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes Valmieras uzņēmuma reiderēšanā, bet... kriminālprocess ir uzsākts Rīgā tieši pret Valmieras reiderējamā uzņēmuma amatpersonām un īpašniekiem.
Par Jurija Baibakova pārstāvēto SIA Netvision zināms, ka tā dalībnieki un amatpersonas ir 1980.gadā dzimušie Konstantīns Getmans un Romans Šatilovs. 2021.gadā SIA Netvision apgrozīja 2 507 219 euro, nopelnot 965 516 euro – tātad Jurija Baibakova un tā piedāvāto “pasūtījumu galdu” pakalpojumu apmaksai uzņēmumam nauda ir.
Parasti visi bez izņēmuma iesniegumi Valsts policijā par Jurija Baibakova konstatējamiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek novīzēti izskatīšanai Valsts policijas lokālos iecirkņos pēc iespējamo Jurija Baibakova noziedzīgo nodarījumu īstenošanas vietas. Iesniegumus izskata Valsts policijas vietējo iecirkņu kārtības nodaļas, automātiski rakstot atteikumus, neizskatot iesniegumus Kriminālprocesa likuma paredzētajā kārtībā. Sūdzības par Valsts policijas atteikumiem izskata vietējo prokuratūru prokurori, automātiski atrakstoties. Shēma ir atstrādāta un gadiem ilgi perfekti darbojas.
Aprakstītajā gadījumā kriminālprocess uz Jurija Baibakova iesnieguma pamata pret reiderējamā uzņēmuma amatpersonām ir uzsākts Rīgā, ignorējot Kriminālprocesa likuma noteikto par teritoriālo piekritību (Valmiera) un potenciālo apsūdzēto (reiderējamā uzņēmuma amatpersonas) dzīves vietu (Valmiera).
Ņemot vērā aprakstīto, konstatējams, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes (priekšnieks Raimonds Kronbergs) 3. biroja 3. nodaļa zvērinātam advokātam Jurijam Baibakovam sniedz “pasūtījumu galda” pakalpojumus.
Pievēršama uzmanība apstāklim, ka kriminālprocess ir uzsākts par tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu apstākļos, kad reiderējamajam Valmieras uzņēmumam nav aktuāla tiesiskās aizsardzības procesa. Konstatējams Krimināllikuma (KL) 15.panta 6.daļas pārkāpums no “pasūtījumu galda” pakalpojuma sniedzēja - Valsts policijas puses. Konkrēti KL 15.panta sestā daļa nosaka: (6) Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.
Jurijs Baibakovs jau iepriekš ir darījis līdzīgi – panācis kriminālprocesu sākšanu pret personām, pēc kriminālprocesu uzsākšanas pilnībā pārtraucot stimulēt procesa virzītāju, kā rezultātā uzsāktie kriminālprocesi stāv bez virzības. Izskatās, ka arī aprakstāmajā epizodē nav mērķa celt apsūdzību – tikai izspiest naudu un pārņemt uzņēmuma aktīvus apmaiņā pret kriminālprocesa izbeigšanu – līdzīgi Jurijs Baibakovs ir darījis iepriekš.
Apstāklis, ka zvērināts advokāts Jurijs Baibakovs aktīvi pretojies ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanai, pierāda, ka galvenais mērķis nav parāda piedziņa par labu SIA Netvision, bet reiderējamā uzņēmuma pārņemšana.
Likumsakarīgi sagaidāms nākamais parasti primitīvi domājošā zvērināta advokāta Jurija Baibakova solis prettiesiskā mērķa sasniegšanā – maksātnespējas procesa pasludināšanas pieteikuma iesniegšana tiesā ar mērķi iegādāties reiderējamā Valmieras uzņēmuma aktīvus – televīzijas un interneta kabeļu tīklu kā mantas kopību izsolē par minimālo cenu, jo interneta un televīzijas pakalpojumu kabeļu tīkls Valmierā un Valmieras rajonā nevienam, izņemot SIA Netvision un reiderējamo Valmieras uzņēmumu, nav vajadzīgs.
Uz iesniegumiem par prokurora protesta iesniegšanu ģenerālprokuratūras prokurori parasti atrakstās. Konkrētajā gadījumā apbrīnojamā kārtā uz Jurija Baibakova iesniegumu reaģējis ģenerālprokuratūras ģenerālprokurors.
Ģenerālprokurora Jura Stukāna aktīva iesaistīšanās Valmieras uzņēmuma reiderēšanā vienotā komandā ar organizētās noziedzības pārstāvjiem liecina, ka LR prokuratūras pārņemšana savā kontrolē no organizētās noziedzības, kura atvasinājās no 1991.gadā aizliegtās komunistiskās partijas puses, ir noslēguma stadijā.
Jautājumi
Kā valmierietis, bijušais Valmieras domes priekšsēdētājs – šobrīd iekšlietu ministrs Māris Kučinskis reaģēs uz signālu, ka Armanda Ruka vadītā Valsts policija sniedz “pasūtījumu galda” pakalpojumus organizētās noziedzības pārstāvim – advokāta izstrādājumam Jurijam Baibakovam, sniedzot tam vispusīgu atbalstu kārtējā epizodē - prettiesiskā mērķa (Valmieras uzņēmuma pārņemšana) sasniegšanā?
Kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs konstatēs pamatu lemt par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanu?
Secinājumi
Valmieras uzņēmums (līdzīgi ka daudzi citi) tika attīstīts divdesmit trīs gadu garumā, kamēr nonāca organizētās noziedzības uzmanības lokā. Šādi izskatās Kariņa-Levita režīma veiksmes stāsts – ļaut Latvijas tautai izveidot, attīstīt uzņēmumus līdz brīdim, kamēr tiks izlemts, konkrēti kāds organizētās noziedzības dalībnieks sāks uzņēmuma pārņemšanu reideriskā uzbrukuma ceļā ar Valsts policijas, LR prokuratūras, Tieslietu ministrijas atbalstu.
Likumsakarīgi ir secināt, ka pamuļķu, kas Latvijā izveido un attīsta reāli strādājošus uzņēmumus, skaits samazinās un turpinās samazināties – Latvijas uzņēmēju rīcībā ir attīstītas Rietumeiropas valstis, kurās īpašuma tiesību ievērošana saskaņā ar Satversmi nav tukša skaņa.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
