Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izvairās no skaidras atbildes uz prokurora Edvīna Piliksera pārmetumiem un izliekas nesaprotam, ka prokurors, kurš rudenī gatavojas doties pensijā, faktiski pārmetis viņam melus un Prokuratūras likuma ignorēšanu.
Pietiek šonedēļ publiskoja Piliksera Kalnmeieram adresēto vēstuli saistībā ar ģenerālprokurora izteikumiem televīzijā. Kalnmeiers bija paziņojis, ka Pilikseram, dodoties pensijā, nav ko cerēt uz paldies pateikšanu naudas balvas veidā, jo ģenerālprokuroram "iekšējais normatīvs aizliedz piešķirt naudas balvu personām, kuras ir disciplināri sodītas". Kalnmeiers vēl atkārtoti paziņoja, ka piešķirt naudas balvu "iekšējais normatīvs neatļauj, jo viņam [Pilikseram] ir uzlikts disciplinārsods".
Savā vēstulē Piliksers, kurš ticis administratīvi sodīts par auto novietošanu, bet pēc tam sodu pārsūdzējis, norādīja, ka disciplinārsods (prokurora mēneša algas samazināšana) viņam ticis piemērots 2011. gada 17. jūnijā. Savukārt Prokuratūras likums noteic: ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts. Tātad atbilstoši Prokuratūras likumam Piliksers neskaitās disciplināri sodīts no 2012. gada 17. jūnija.
"Latvijas Republikas Prokuratūrā nav neviena „iekšējā normatīva", kur neatbilstoši Prokuratūras likumam būtu noteikts, ka darbības (ne)veikšana vai nolēmuma attiecībā uz prokuroru (nepieņemšana, t. sk. par naudas balvas piešķiršanu, būtu atkarīga no prokurora disciplinārās sodīšanas fakta, neņemot vērā laiku, kāds pagājis no disciplinārsoda uzlikšanas. Tādējādi ziņas par aizliegumu pateikt man „paldies" un/vai piešķirt naudas balvu tā iemesla dēļ. ka esmu disciplināri sodīts, sniegšana Latvijas sabiedrībai 2014. gada 4. februārī bija neatbilstoša tiesību normām, tas ir, prettiesiska," vēstulē norādīja Piliksers.
Kalnmeiers ar Ģenerālprokuratūras preses pārstāves starpniecību šonedēļ nevēlējās sniegt skaidru atbildi uz jautājumu - kas tad tieši tas ir par prokuratūras "iekšējo normatīvu", kas ir pretrunā ar Prokuratūras likumu. Tā vietā Kalnmeiers varot teikt tikai to, ka "patreizējā brīdi nav nekāda pamata lemt jautājumu par naudas balvas piešķiršanu prokuroram Pilikseram".
Skaidrojums par to, vai pastāv šķēršļi piešķirt naudas balvu prokuroram Pilikseram saskaņā ar Kalnmeiera versiju "šajā gadījumā varētu tikt iztulkots kā apelācijas instances tiesas nolēmuma ietekmēšana. Katrā ziņā tiesiskā situācija par prokuroram Pilikseram piemēroto disciplinārsodu tiks izvērtēta tiesas procesā".
Savukārt savus izteikumus televīzijā ģenerālprokurors atsaukt netaisoties, jo "ģenerālprokurora rīcībā nav informācijas par nepatiesu ziņu publicēšanu, kuras būtu atsaucamas".
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
