Ģenerālprokuratūru brīdina par "Latvijas naftas tranzīta" miljonu piesavināšanos
PIETIEK04.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien, 4. martā, kad sasaukta a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) padomes sapulce, izskan aizdomas, ka tās laikā varētu notikt mēģinājums piesavināties šī Ventspils tranzītbiznesa uzņēmuma (kontrolē 37,98% a/s Ventspils nafta) brīvos naudas līdzekļus vairāku miljonu apmērā, piešķirot aizdevumu miljonāra Oļega Stepanova uzņēmumam Topmar. Šāda shēma jau pērn tikusi īstenota, tā apejot Lemberga lietā uzliktos arestus, kas notiesājoša sprieduma gadījumā dotu valstij tiesības uz vismaz daļu šo līdzekļu.
Stepanova vajadzība pēc LNT brīvo naudas līdzekļu pārdales Ventspils tranzītbiznesa aprindās tiek skaidrota gan ar vajadzību nodrošināt miljonāra dārgo dzīvesveidu, gan ar valdības maiņas gaidās saasinājušamies politiskajām ambīcijām, kuru realizēšanai Ventspils tranzītbiznesa spēlētāji tradicionāli izmantojuši uzņēmumu līdzekļus. Šai kontekstā pēdējā pusgada laikā vērojamas pazīmes, ka Stepanovs izveidojis aliansi ar oligarhu Aivaru Lembergu, kura vārdā risinājis sarunas par plašu izlīgumu tā dēvētajā Ventspils tranzīta karā.
Tiek lēsts, ka Lemberga interese attiecībā uz LNT un Ventbunkera naudu nav zudusi un tagad tiek realizēta ar Stepanova palīdzību. Tāpat vairāki avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās pēdējās nedēļās vēstījuši, ka aptuveni pirms mēneša Anrijs Lembergs uzrunājis ar Olafu Berķi saistītus cilvēkus, piedāvājot sadalīt LNT piederošos līdzekļus – 29 miljonus ASV dolāru –, kas noguldīti Valartis bankā Lihtenšteinā.
LNT padomes sapulces priekšvakarā divi LNT vairākuma akcionāri – a/s Ventbunkers un SIA Ventrans Rīga, kas kopā kontrolē 62,49% no balsstiesīgā LNT pamatkapitāla, nosūtījuši brīdinājumu gan padomes locekļiem, gan Ģenerālprokuratūrai, paužot aizdomas par iespējamām kriminālām darbībām, pārdalot LNT naudas līdzekļus tai skaitā dividenžu, aizņēmumu un citā formā. "Šāda līdzekļu piešķiršana Oļega [Stepanova] kompānijai Topmar būtu vērtējama kā krimināls noziegums," atklātā vēstulē iesaistītajām personām norādījis Ģenerālprokuratūras ieceltais Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldnieks, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Vēstules kopija nosūtīta arī Ģenerālprokuratūrai, kura seko līdzi notiekošajam.
Aizdomas ir ne tikai par LNT padomes iespējamiem pretlikumīgiem lēmumiem, bet pašas padomes un uzņēmuma vienīgā valdes locekļa, Stepanova audžudēla Aleksandra Kuļikova pilnvaru likumību. Pēc tam, kad 18. februārī no LNT padomes locekļa amata atkāpās Sergejs Odincovs, visa LNT padome faktiski uzskatāma par neleģitīmu, jo saskaņā ar Komerclikuma 296. panta 9. daļas noteikumiem situācijā, kad atkāpies kāds no padomes locekļiem, ir jānotiek jaunām padomes vēlēšanām, kurās jāpārvēlē viss padomes sastāvs.
LNT vairākuma akcionāri Ventbunkers un Ventrans jau iesnieguši pieprasījumu par LNT ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, kas pagaidām ticis ignorēts. Odincova atkāpšanās no amata interpretēta kā piesardzības solis, lai izvairītos no līdzatbildības par iespējamiem pretlikumīgiem finanšu lēmumiem, kurus varētu pieņemt valdes un padomes vairākums. LNT padomes locekļi Ivars Bērziņš, Aleksejs Ovods un Hardija Vaivade, kā arī valdes loceklis Alensandrs Kuļikovs un pats Oļegs Stepanovs svētdien izsūtītā vēstulē brīdināti, ka šādām darbībām var būt krimināls raksturs.
Tāpat Ģenerālprokuratūra vērtē iesniegumus, kuros apšaubīts, cik tiesiski amatā apstiprināts LNT šobrīd vienīgais valdes loceklis Kuļikovs. Viņš amatā iecelts, pamatojoties uz izrakstu no 2013. gada 18. janvāra LNT akcionāru sapulces, bet tās likumība apšaubīta, jo ne visi akcionāri tajā piedalījās un tā netika legāli sasaukta. Attiecīgie iesniegumi nosūtīti arī Uzņēmumu reģistram un Tieslietu ministrijai.
"Ir jāuzsver, ka nav tāda protokola, kuru būtu parakstījuši LNT akcionāri un kurš apstiprinātu falsificēto izrakstu. Šo falsifikāciju veica Aleksejs Ovods un viņa asistente Tatjana Poškurlata. Nenoliedzami, tā ir krimināli sodāma dokumenta falsifikācija, un šī lieta šobrīd tiek izskatīta attiecīgajās instancēs. Līdz ar to es aicinu Jūs rīkoties saskaņā ar likumu un nopietni apsvērt, vai patiesi vēlaties būt dalībnieki šajā nekaunīgajā, krimināli sodāmajā mēģinājumā piesavināties LNT naudas līdzekļus,” teikts Meroni vēstulē.
Šādas darbības var kalpot par veidu, kā apiet Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestēto mantu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā. Ja Ventspils mērs tiktu notiesāts saskaņā ar apsūdzībām koruptīvās darbībās un atrašanos interešu konfliktā, valstij būtu tiesības uz arestēto mantu, ja vien tā līdz notiesājošam spriedumam netiktu izsaimniekota. Tas attiecas arī uz LNT brīvo līdzekļu daļu, ko kontrolē tā 62,49% akciju īpašnieki a/s Ventbunkers un SIA Ventrans Rīga.
Arests Lemberga leitā uzlikts patiesā labuma guvēja tiesībām, nevis uzņēmumu kapitāldaļām vai akcijām, kas neapdraudēja par labu valstij arestēto mantu līdz brīdim, kamēr citi šo uzņēmumu akcionāri, tā dēvētie Lemberga opozicionāri, bija kara stāvoklī ar Ventspils mēru.
Stepanova vajadzība pēc LNT brīvo naudas līdzekļu pārdales Ventspils tranzītbiznesa aprindās tiek skaidrota gan ar vajadzību nodrošināt miljonāra dārgo dzīvesveidu, gan ar politiskām ambīcijām, kuru realizēšanai Ventspils tranzītbiznesa spēlētāji tradicionāli izmantojuši uzņēmumu līdzekļus. Stepanova dārgo dzīvesveidu raksturo gan nesenā luksusauto Aston Martin iegāde, gan īpašās prasības sadzīvei, piemēram, pārlidojumiem pat Eiropas robežās izmantot privāto lidmšīnu, kas pēc informētu avotu aplēsēm izmaksā vairākus desmitus tūkstošus latu par reizi.
Stepanovs tiek uzskatīts arī par vienu no tā dēvētā Olšteina "sešinieka" kontrolētājiem Saeimā. Februāra vidū, kad "olšteiniešu" sponsori nespēja vienoties par satiksmes ministra kandidātu, Klāvam Olšteinam bija tikšanās ar Stepanovu, kuru politiķis Pietiek nekomentēja. Arī pirms 11. Saeimas vēlēšanām, kad Pietiek devās uz interviju pie Klāva Olšteina, viņam līdzās sēdēja Stepanova preses sekretārs Aleksandrs Niklass, kurš centās panākt jaunajam politiķim kritiskas publikācijas neparādīšanos pirms vēlēšanām. Līdzīgu lūgumu Pietiek pirms vēlēšanām pauda Stepanova drošībnieks, apsardzes firmas TM Security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs, atzīstot, ka viņam rūp "olšteiniešu" iespējami plašāka pārstāvība 11. Saeimā. Šo sešu deputātu balsīm būs izšķiroša loma varas pārdalē tuvāko mēnšu laikā gaidāmajās pārbīdēs valdībā, tādēļ pēdējās nedēļās saasinājusies vairāku sponsoru konkurence par to, kurš kontrolēs šo deputātu grupu.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
