Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek rīcībā nonākuši Ērika Kalnmeiera vadītās LR Ģenerālprokuratūras anonimizēti paskaidrojumi kādā civillietā, kuras ietvaros persona A. iesūdzējusi tiesā Latvijas valsti par kaitējumu, kas šai personai nodarīts, pret to safabricējot kriminālprocesu, kas pēc ilgstošas "izmeklēšanas" izbeigts nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Publicējam šo dokumentu, no kura izriet LR Ģenerālprokuratūras principiālā nostāja - kriminālprocess personai, pret kuru tas safabricēts, vispār nerada nekādu kaitējumu:

"Ģenerālprokuratūra, izpildot Civilprocesa likuma 147.panta otrās daļas nosacījumus, sniedz paskaidrojumus sakarā ar A. iesniegto prasības pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Prasītājs prasības pieteikumu pamato ar Civillikuma 1635.pantu, likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (turpmāk Zaudējumu atlīdzības likums) 2.panta 2.punktu, 5.panta trešo daļu, 7.panta pirmās daļas 2.punktu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka A. kriminālprocesā ... un kriminālprocesā ...:

- ar kriminālprocesuālo statusu iesaistīts 5 gadus un 94 dienas;

- bijis spiests ievērot piemērotajam statusam Kriminālprocesa likumā noteiktos ierobežojumus un pildīt statusam atbilstošos pienākumus kriminālprocesa ietvaros, kas būtiski ietekmējis dzīvi un iespējas to dzīvot pēc saviem ieskatiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka minētais prasītājam radījis dziļus garīgus un emocionālus pārdzīvojumus.

Iepazīstoties ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, uzskatu, ka A. prasības pieteikums nav pamatots šādu apsvērumu dēļ.

Kriminālprocesa ietvaros 2013. gadā A. pratināts kā persona, pret kuru uzsākts process.

2014. gadā pieņemts lēmums par prasītāja atzīšanu par aizdomās turēto kriminālprocesā.

Ar 2015.gada prokurora lēmumu kriminālprocess izbeigts, jo A. izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

A. prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1635.pantu, kas nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

No minētās tiesību normas izriet, ka ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība. Tiesu praksē atzīts, ka visos gadījumos morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikums ir tas, ka tiesību aizskārums ir būtisks (jāņem vērā morālā kaitējuma smagums un sekas).

Tāpat nepieciešams konstatēt neatļautu darbību un ar šo neatļauto darbību aizskartu cietušās personas nemantisko tiesību vai nemantisko labumu.

Satversmes tiesa savā judikatūrā vairākkārt atzinusi, ka, lai tiesību ierobežojumus atzītu par attaisnojošiem, ir jākonstatē trīs elementi - ierobežojumam jābūt noteiktam likumā, tam jākalpo leģitīmam mērķim un jābūt samērīgam (Satversmes tiesas 2002.gada 20. maija spriedums lietā Nr.2002-01-03, 2009.gada 4.februāra spriedums lietā Nr.2008-12-01, 2011.gada 12.oktobra spriedums lietā Nr.2010-74-03).

Kriminālprocesa likuma 6.pants nosaka kriminālprocesa obligātuma principu, proti - amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 371.panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu.

Tādējādi kriminālprocesa uzsākšana pati par sevi nevar tikt uzskatīta par neatļautu darbību un prasītāja tiesību aizskārumu. Tas, ka procesa virzītāja darbības nav realizējušās kriminālvajāšanas uzsākšanā vai citās procesuālās konsekvencēs, pašas par sevi neliecina par procesa virzītāja vainojamību civiltiesiskā nozīmē.

Civillikuma astotās nodaļas (zaudējumi un atlīdzība) normu piemērošana attiecībā pret procesa virzītājiem varētu paralizēt pirmstiesas kriminālprocesa sekmīgu virzību un apdraudēt valsts cīņu pret noziedzību kopumā (SKC- 0081-14).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61.panta ceturto daļu un 67.panta pirmo daļu personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, un personai, kas atzīta par aizdomās turēto, neuzliek citus pienākumus kā vien noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi, ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus, atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošai izpētei vai ļaut, ka tie tiek iegūti, ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā un norādīt uz alibi vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Tādējādi likumā noteiktie pienākumi nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmē vai apgrūtina personas ierasto dzīvesveidu un ierobežo līdzšinējās tiesības. Turklāt kriminālprocesā prasītājam nebija piemērots kāds drošības līdzeklis un nebija uzlikti nekādi tiesību ierobežojumi attiecībā uz darbību un mantu.

Tāpat lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu par to, ka kriminālprocesa virzītājs savas darbības būtu nepamatoti vilcinājis.

A., kā to nosaka Civillikuma 1635.panta trešā daļa, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka pēc kriminālprocesu uzsākšanas, tajos piemērotā statusa, veiktajām procesuālajām darbībām saistībā ar piemēroto statusu ir būtiski mainījusies viņa dzīve un iespējas to dzīvot pēc saviem ieskatiem.

Judikatūrā atzīts, ka viens no atlīdzības apmēra noteikšanas kritērijiem ir arī paša prasītāja rīcība (SKC-0106-14). Savukārt Zaudējumu atlīdzības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka persona nav tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību, ja ir pierādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tā ar apzinātām darbībām izraisījusi tai nodarīto zaudējumu rašanos.

Ievērojot minēto, A. prasības pieteikums ir noraidāms.

Ilze Znotiņa, Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...