Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Kaspars Podiņš aizvadītās nedēļas beigās televīzijai primitīvi meloja, apgalvojot, ka neko neesot zinājis par skandalozo kukuļa izspiešanas lietu, kuras ietvaros aizturēti viņa „komandas” cilvēki Intars Štālbergs un Inita Lūre. Šie meli liek domāt, ka agri vai vēlu vajadzētu atklāties arī paša ģenerāļa lomai šajā un citās netīrās lietās viņa vadītajā VID struktūrā.

Atgādināsim – ģenerālis K. Podiņš, kurš VID zināms ar iesauku „Viskija ģīmis”, jau pēc skandāla nākšanas gaismā paziņoja, ka neko neesot zinājis ne par visu šo lietu, ne par „viņa cilvēku” ierosināto kriminālprocesu un tam sekojošo prokuratūras lēmumu izbeigt kriminālprocesu. Patiesība, visticamākais, ir pilnīgi cita – VID vadlīniju dokuments, kuru pievienoju šim rakstam, un visa iekšējā kārtība skaidri norāda, ka K. Podiņam par visu šo procesu vajadzēja zināt.

Visticamākais, viņš arī zināja un, kā tas parasti notiek šajā „pasūtījumu galda” grupā, piesedza notiekošo, bet tagad cer izsprukt ar sveiku ādu. Atklāts ir jautājums, cik dziļi „iekšā” patiesībā ir finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš nav atstādinājis vai uzdevis atstādināt personas, kuras acīmredzami ir saistītas ar šo lietu – ne K. Podiņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani, ne augsta ranga darbinieci Ievu Kļavu.

Interesanti, ka, lai sāktu „atmazgāties”, K.Podiņš izvēlējās nevis sen zem Valsts drošības dienesta „jumta” strādājošo raidījumu „Nekā Personīga”, kas pēc portāla pietiek.com turpināja šo tēmu, bet gan „sabiedriskās TV” raidījumu „De Facto”. Iespējams, tas notika tāpēc, ka LTV „žurnālistiem”, kurus ne velti saukā politprostitūtām, ir daudz vienkāršāk iestāstīt visnepamatotākās blēņas.

Jebkurš zinošs cilvēks svētdien klausījās „De Facto” un smējās par apgalvojumiem, ka K. Podiņš vai viņa vietniece, vai nākamā līmeņa vadītājs varējuši neko nezināt par to, ka kriminālprocess ir uzsākts. Jo ir absolūti skaidri un struktūrā visiem zināmi nosacījumi, kādā veidā vispār kriminālprocesam tiek piešķirts numurs.

Tātad tiek sagatavots lēmuma projekts, kurš savukārt tiek sūtīts pilnīgi uz citu nodaļu, un cita nodaļa to reģistrē speciālā datu bāzē, un tikai tad ģenerējas šis te numurs, kas tiek piešķirts konkrētam kriminālprocesam. Tātad kriminālprocesam numuru piešķīra cita nodaļa, un vismaz ziņas par to, ka šāds process ir uzsākts, parādījās nedēļas atskaitē, ko paraksta visi vadītāji, vismaz četri, pieci, līdz tas nonāk līdz tagad tāpat atstādinātajai VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei. Nedēļas atskaitē tiek ielikti visi tajā nedēļā uzsāktie materiāli – kriminālprocesi, viss, kas ir aizsūtīts uz prokuratūru, saņemts atpakaļ utt. Ja K. Podiņš apgalvo, ka viņš to nezināja, viņš melo LTV žurnālistiem, kuri ir nekompetenti vai primitīvi nopirkti.

Un tad ir tas brīdis, par kuru „Nekā Personīga” intervijā virsprokurors Arvīds Kalniņš teica, ka prokuratūra pieņēma lēmumu atcelt lēmumu par procesa uzsākšanu. Tanī brīdī prokuratūra sūta atpakaļ uz iestādi šo lēmumu par atcelšanu ar kaut kādiem komentāriem, ka jāturpina resoriskā pārbaude  vai kaut kā citādāk. Un to jau nu nevar nekādā veidā ietekmēt ne Intars Štālbergs, ne kāds cits. Nepalaist to caur kanceleju, nepalaist caur visa līmeņa vadītājiem, kas ar rezolūciju un vīzu attiecīgi arī mēģina noskaidrot, - tas fiziski nav iespējams.

Šādā situācijā obligāti tiek sasaukta vesela sapulce ar jautājumu – kā atcēla, kāpēc atcēla, kas tas tāds ir, jo tā nav ikdienišķa situācija, ka prokuratūra pēkšņi lēmumu atceļ. Un tas jau bija vasaras sākumā. Tāpēc, ja tagad ģenerālis K. Podiņš saka, ka viņš kaut ko nezina, - te ir vienkārši klaji melots televīzijā visiem skatītājiem.

Vadlīnijas par kārtību, kādā tiek veikta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā esošo kriminālprocesu kontrole

Vadlīniju mērķis ir noteikt vienotu mehānismu par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (turpmāk – NMPP) lietvedībā esošo kriminālprocesu kontroli, sniedzot izmeklētājiem norādījumus, nosakot kriminālprocesu pārbaudes atlasi un biežumu.

NMPP Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas, Izmeklēšanas reģionālās daļas un Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājiem 2 reizes gadā (janvārī un septembrī)*** jāveic daļas lietvedībā esošo kriminālprocesu inventarizācija ar mērķi:

2.1. noskaidrot, vai tiek ievēroti Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) noteiktie procesuālie termiņi;

2.2. sagrupēt kriminālprocesus pēc kritērijiem:

2.2.1. perspektīvie (skaidri terminēta kriminālprocesa virzība kriminālvajāšanas uzsākšanai);

2.2.2. kriminālprocesi, kuri apturami vai apturēti pēc KPL 400.panta un pēc KPL 378.panta nosacījumiem;

2.2.3. potenciālie (kriminālprocesi, kuros vēl ir veicamas izmeklēšanas darbības tālākās kriminālprocesa virzības noteikšanai);

2.2.4. izbeidzamie (kriminālprocesi, kuros konstatēti kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi - noilgums, nav sastāva, u.c., un kuros konstatēta pierādījumu nepietiekamība kriminālprocesa virzībai – “tumšie”).

3. Inventarizācijas rezultātā tiek identificēti tie kriminālprocesi, kuros daļu vadītājiem jāveic pārbaude un jādod norādījumi.

4. Veicot kontroli par lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, īpaša uzmanība Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas, Izmeklēšanas reģionālās daļas un Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājiem jāpievērš kriminālprocesiem, kuros:

4.1. personas ir atzītas par aizdomās turētajām;

4.2. ir arestētās personas;

4.3. ir apturēti/arestēti naudas līdzekļi, kustamā vai nekustamā manta;

4.4. izņemta skaidra nauda, ieroči, narkotikas, u.c., veicot regulāru kontroli, lai nodrošinātu KPL normu ievērošanu, t.sk. procesuālo termiņu ievērošanu;

4.5. personām, kurām piemēroti drošības līdzekļi, pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu.

5. Tiešajam priekšniekam KPL izpratnē ir jānodrošina, lai viena mēneša laikā no kriminālprocesa uzsākšanas brīža tiek sastādīts detalizēts izmeklēšanas plāns. Izmeklēšanas plānā jāietver kriminālprocesā esošās informācijas analīzi un novērtējumu, no tā izrietošo versiju izvirzīšanu un to pārbaudei nepieciešamo izmeklēšanas un procesuālo darbību veidu, laiku un secības izvēli līdz izmeklēšanas pabeigšanai KPL 401.panta noteiktajā kārtībā vai līdz procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālā apjoma izpildei, kāds nepieciešams kriminālprocesa apturēšanai KPL 400.panta noteiktajā kārtībā. Izmeklēšanas plāns jānosūta uzraugošajam prokuroram.

6. Ja tiešais priekšnieks konstatē, ka procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu, pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē, vilcināšanos, ka netiek pildīti norādījumi, kriminālprocesā nav izmeklēšanas plāna, tiešajam priekšniekam ir pienākums dot norādījumus procesa virzītājam par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

7. Tiešais priekšnieks dod procesa virzītājam detalizētus rakstiskus norādījumus, nosakot to izpildes termiņus, lai tiktu noteikta tāda kriminālprocesa kārtība, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

8. Tiešajam priekšniekam ir pienākums regulāri kontrolēt, kā kriminālprocesos tiek izpildīti ne tikai viņa dotie norādījumi, bet arī prokurora norādījumi, kā tiek ievēroti norādījumu izpildes termiņi.

9. Pēc inventarizācijas pabeigšanas Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas, Izmeklēšanas reģionālās daļas un Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājiem nekavējoties jāsniedz rakstisks ziņojums NMPP direktora vietniekam (izmeklēšanas jomā) par inventarizācijas rezultātiem uzziņas veidā (sk. pielikumā pievienoto tabulas formu) par daļas lietvedībā esošā katra kriminālprocesa veikto kontroli.

10. NMPP direktora vietnieks (izmeklēšanas jomā) kopā ar Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas, Izmeklēšanas reģionālās daļas un Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājiem var veikt regulāru, kā arī ārkārtas kriminālprocesu pārbaudi par izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti. Pēc pārbaudes tiek sastādīts akts (brīvā formā) par pārbaudes rezultātiem.

*** 2018.gadā inventarizācija veicama februārī un septembrī

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors K.Podiņš

Rīgā 2018.gada 31.janvārī

Novērtē šo rakstu:

102
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi