Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.

Jā, jā, bieži ir dzirdēta skeptiska ņaudēšana, ka no parlamentārajām komisijām nav nekādas jēgas, taču to parasti propagandē valdošie spēki un tiem tuvie politikas vērotāji. Tā gluži nav, ka nav nekādas jēgas. Ja ne vairāk, tad parlamentāro komisiju galaziņojumos tiek nosaukti šādi tādi uzvārdi, lai tauta zina savus varoņus. Tiesa gan, likumdošanas priekšlikumi bieži tiek nobēdzināti tālā atvilktnē. Bet nu tāda ir Saeimas opozīcijas maize un garoza.

Iespējams, jau drīz taps atkal jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par dažādām tēmām. Viena no šādām tēmām, kas iepriekš nav cilāta, bet tagad sāk nobriest, ir problēma ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Iespējams, ka šo lietu pacels 14. Saeimas “Latvija pirmajā vietā” frakcija vai kāda plašāka deputātu grupa, kura vēlēsies izmeklēt, kas īsti ar nacionālo aviokompāniju notiek. Jo neskaidru jautājumu ir gana daudz.

Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem televīzijas izklaides šova un pētnieciska raidījuma sponsoriem. Bet sponsorēšana ir atļauta tikai no peļņas. Kā uzņēmums var kaut ko sponsorēt, ja tam ir zaudējumi?

Ir, protams, arī objektīvi apstākļi, kāpēc radās zaudējumi - kovids un karš Ukrainā. 2020. gadā zaudējumi bija 264,8 miljoni, 2021. gadā - 135,7 miljoni, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 6,251 miljons eiro. “airBaltic” atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, nesen iegādātās jaunās lidmašīnas iznomāja citām aviokompānijām, bet “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar lidošanu vecās “grabažās”.

Ja runa būtu par privātas kompānijas ķibelēm, tad tas būtu mazliet cits stāsts, taču aviokompānija ir ēdusi nodokļu maksātāju naudu. Apbrīnojams paradokss, bet tieši kompānijā, kas cietusi vislielākos zaudējumus, augstākais menedžments saņem vislielākās algas. Runa nav tikai par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš pērn saņēmis 828 tūkstošus eiro. Ir vēl daži valdes locekļi, kas saņēmuši vairāk nekā 250 tūkstošus eiro.

Iespējams, parlamenta deputāti pievērsīs uzmanību tādai dīvainībai, ka Martins Gauss darbojas un saņem algu par diviem amatiem - kā valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Kovida spelgonī viņš atteicās no mazākās algas saņemšanas, bet pēc tam ir atsācis saņemt atkal abas algas. Tikmēr ir virkne tagad jau bijušo amatpersonu uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”, pret kurām ir skarbi krimināltiesiski vajāšanas darbi tieši par to pašu - ka tās esot savienojušas divus darbus savā uzņēmumā un par to saņēmušas divas algas. Vienā gadījumā viss ir jauki un pareizi, bet otrā cilvēkiem draud teju vai ieslodzīšana drūmajā cietumā.

Martins Gauss un “airBaltic” ļoti moži komunicē ar sabiedrību - publicē intervijas, pašslavinošus materiālus plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. Un ir pamanīts arī, ka paralēli publisko attiecību kampaņai uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis, kā arī citi uzņēmuma lobiji ir sākuši “apstrādāt” pārvēlētās 14. Saeimas partijas. “airBaltic” vajadzība ir vienkārša - vajag vēl naudu.

Ar to naudu, kas savulaik jau no valsts kabatas ir iedota, nepietiek. Šajā brīdī nevajag daudz - nu kādus 60 miljonus eiro. Ar to tad aviokompānija varēs uz kādu laiku izglābties līdz nākamajai reizei. Uzņēmuma subsidēšanu var noformēt, nosaucot to kādā citā vārdā - piemēram, par “pamatkapitāla palielināšanu” vai kaut kā uz to pusi.

Te gan jāteic, ka topošās koalīcijas partijām diezin vai tā viegli var atrasties 60 miljoni, kurus iegrūst negausīgajā aviokompānijas rīklē. Izskatās, ka nākamais budžets būs izspiests kā citrons, saspiests kā beļģu vafele un fiskālā telpa nebūs lielāka par vieninieka kameru cietumā. Bet nu, ja aviokompānija prasmīgi palobēs (pasponsorēs) pareizos politiķus... palīdzība no valsts maka atkal var atnākt tāpat kā visu laiku jau ir nākusi.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

133
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi