Gatavojoties Rinkēviča apmeklējumam, Centrālcietumā tiek krāsota zāle, varbūt ieslodzīto ēdienam pat tiks pievienota gaļa
Pietiek lasītāja19.11.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Kad tiek gaidīts augstākā līmeņa viesis, piemēram, prezidents, sagatavošanās ir kā liels teātris, kur iekšējās kulises slēpj ne vien svarīgas politiskas darbības, bet arī daudzus aizraujošus un pat kuriozus notikumus.
Vizītes sagatavošanas procesā tiek veikti dažādi pasākumi, piemēram, ceļu remonti, apgaismojuma uzstādīšana, apsardzes un drošības pasākumi, kā arī ēku un apkārtējās vides sakārtošana.
Rodas kaut kāda neaprakstāma enerģija. Viss kļūst svarīgs, un sīkumi var pārvērsties par lielām lietām. Sava veida burvība pārņem amatpersonas.
Latvijas amatpersonas neizceļas ar lielu izdomu, tomēr aizņemties idejas prot. Pēc dažām dienām valsts prezidents apmeklēs Rīgas Centrālcietumu. Cietuma vadība ir apņēmusies radīt prezidenta kungam laba sociālā aprūpes nama apmeklējuma iespaidu.
Ieslodzītajiem tika uzdots nokrāsot sienas, labot žogus, mazgāt sienas un pastaigu laukumus, nozāģēt kokus, kuri varētu aizēnot saules starus prezidenta kunga maršrutā, tiek krāsota pat zāle!
Būtu jāpievērš arī dzīvnieku aizstāvju uzmanība, jo žurkām, kuras cietumā ilgstoši ir dzīvojušas, tostarp pie cietuma virtuves, tiek aizmūrētas ejas!
Jācer, ka smagi slimie ieslodzītie netiks likvidēti un aprakti blakus esošajos kapos, bet tiks kaut kur paslēpti uz prezidenta vizītes laiku. Iespējams, ka tiem ieslodzītiem, kuriem iztrūkst zobi (veselīgās un vitamīniem pilnās pārtikas dēļ) tiks iedalīti vismaz ieliekamie zobi no plastmasas vai plastilīna.
Tiek darīts viss, lai prezidenta kungam nerastos šaubas, ka ieslodzītie jau tā pārāk labi dzīvo un nav ko viņus apžēlot. Kaut gan no naudas piesaistes viedokļa ar šādu pieeju papildu naudas līdzekļus diez vai var izlūgties. Būtu tieši otrādi - jāizravē zāle, jāizsit caurumi sienās un jāklonē žurkas.
Tiesa, iespējams, ka nauda jau ir tikusi sen iedalīta un ir “lietderīgi” ieguldīta Mēness apzaļumošanas programmā, tādēļ tiek atrādīts naudas izlietojums.
Nebūs brīnums, ja prezidenta apmeklējuma laikā cietuma virtuvē, kā izrādīsies, ieslodzītajiem ēdienu jau kuro gadu pagatavo kāds slavens Latvijas šefpavārs. Pēc tradīcijām vismaz ēdiens pārbaužu vai citu svarīgu ciemiņu apmeklējumu laikā Rīgas Centrālcietumā tiek pasniegts labāks nekā ikdienā. Iespējams, ēdienam pat tiks pievienota gaļa.
Jāsaka paldies prezidenta kungam. Daudz kas tiek sakārtots un uzlabots, kaut arī uz neilgu laiku. Bet prezidenta kungs varētu biežāk apmeklēt ieslodzījuma vietas. Varbūt pēc pāris šādām vizītēm atkristu vajadzība pēc jaunā cietuma izbūves Liepājā, jo vecie cietumi tiktu salaboti un izrādītos pietiekami labā stāvoklī.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
