Gatavo kārtējās izmaiņas Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību valdēs
PIETIEK19.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiek gatavotas kārtējās izmaiņas Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošas valsts lielās kapitālsabiedrības un tās meitasuzņēmuma valdēs, kurās amati nolūkoti ar politiskajiem spēkiem saistītajiem eksministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība) un tā dēvēto "olšteiniešu" savulaik virzītajam Kasparam Ozoliņam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kādreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam nolūkots valdes locekļa amats valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmumā SIA LDz Cargo, bet bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa padomniekam Kasparam Ozoliņam, kurš ministra birojā nonāca, pateicoties sešu tā dēvētās Klāva Olšteina deputātu grupas politiskajai ietekmei, nolūkots valdes locekļa amats LDz. SM struktūrās iespējamās izmaiņas tiek skaidrotas ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un partiju sponsoru interesi par dažādiem dzelzceļa infrastruktūras iepirkumiem.
Iespējamais lēmums par izmaiņām LDz valdē jāpieņem SM kā šī uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētājai, bet par izmaiņām LDz Cargo lemj tās mātesuzņēmums. LDz valde pašlaik darbojas četru cilvēku sastāvā Uģa Magoņa vadībā, un plānots, ka tā tiks palielināta par vienu amatpersonu, neatbrīvojot nevienu esošo valdes locekli. Līdzīgi iecerēts rīkoties arī ar LDz Cargo valdi, kura tāpat strādā četru cilvēku sastāvā Gunta Mača vadībā.
Gerhards Pietiek trešdien nenoliedza, ka viņam plānotas sarunas, bet neapstiprināja, ka kādi lēmumi jau pieņemti, sakot: "Izskatās, ka kāds ir informētāks par mani." Savukārt Ozoliņš nekādus komentārus nesniedza. SM valsts sekretārs Anrijs Matīss atteicās apstiprināt Pietiek rīcībā esošo informāciju par plānotajām pārbīdēm attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem un personālijām, bet atzina, ka "izmaiņas nav izslēgtas". "SM nepārtraukti analizē uzņēmumu pārvaldi un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus, lai uzlabotu valsts kapitālsabiedrībupārvaldību un darbības efektivitāti," skaidroja Matīss.
Abi jau šobrīd ieņem valdes locekļu amatus citās valsts kapitālsabiedrībās, tādēļ, ja lēmums par viņu iecelšanu LDz amatos tiks pieņemti, Gerhardam un Ozoliņam būs jāsaņem atļauja par amatu savienošanu vai līdzšinējie posteņi jāpamet. Gerhards šobrīd jau ir valdes priekšsēdētājs valsts akciju sabiedrībā Elektroniskie sakari, kurā valsts kapitāldaļu turētāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jau vasarā Pietiek rakstīja, ka Gerhards bija viens no reālākajiem pretendentiem uz starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, jo jau tobrīd tika gatavota Arņa Luhses nomaiņa.
Savukārt Ozoliņš, kurš padomnieka darbu Satiksmes ministrijā savieno arī ar Valmieras domes jurista amata pienākumiem, savulaik tika iecelts starptautiskās lidostas Rīga valdē. Līdzīgi kā lidostas valdē, arī LDz valdē viņa atbildības joma būs iepirkumi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tiek uzskatīts, ka tā dēvēto "olšteiniešu" nostiprināšanās SM kapitālsabiedrībās daļēji saistīta ar faktu, ka pēc nepārvēlēšanas Vienotības valdē, kas liecināja par ietekmes mazināšanos partijā, samazinājusies Dzintara Zaķa autoritāte SM. Gan Vienotība, gan "olšteinieši" saskaņā ar Valda Dombrovska trešās valdības koalīcijas līgumu nes politisko atbildību par bezpartejiskā satiksmes ministra darbību.
Neoficiāla informācija, ka SM parlamentārā sekretāra Olšteina ambīcijas pieaugušas un viņš "pa tiešo", ne vairs caur SM vadību runā ar kapitālsabiedrību vadību par konkrētiem amatiem un saimnieciskiem lēmumiem, bija dzirdama jau senāk. Konkrēti tika minēts, ka Olšteins apmeklējis LDz šefu Uģi Magoni, cenšoties panākt LDz Cargo šefa Mača nomaiņu ar kādu savu kandidātu. Magonis trešdien nesniedza komentāru ne uz Pietiek jautājumu par plānotajām izmaiņām LDz un LDz Cargo valdēs, ne par sarunām ar Olšteinu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
