Garkalnes dome pinas skaidrojumos par ieceri iegādāties pussagruvušu viesnīcu kompleksu
PIETIEK15.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Garkalnes novada dome skaidrojumos par plāniem iegādāties pussagruvušu viesnīcas kompleksu Siguldas šosejas malā pie iebraukšanas Rīgā sniedz visai pretrunīgu informāciju: sākotnēji domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš noliedza, ka dome piedalītos šī īpašuma izsolē, ne ar vārdu neminot, ka šāda iecere tiek izskatīta, bet pēc tam atsūtīja interneta saiti uz videoziņu, kurā viņa tēvs, domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (attēlā) atzīst, ka šāda iespēja tiek izvērtēta.
Pietiek jau ziņoja, ka Garkalnes novada iedzīvotāji ir nobažījušies par domes plāniem izsolē pirkt šo ēku kompleksu, lai uz turieni pārceltu Berģu mākslas un mūzikas skolu. Uz jautājumu, vai dome piedalījās šī īpašuma izsolē, sabiedrisko attiecību daļas vadītājs vispirms lakoniski paziņoja, ka dome izsolē nav piedalījusies.
“Garkalnes novada dome šajā sakarā neko nav solījusi,” paziņoja Bauze-Krastiņš juniors. Taču vēlāk viņš atsūtīja papildinājumu savai atbildei – interneta saiti uz videoziņu, kurā Garkalnes mērs, atspēkojot opozīcijas izplatītās baumas, atzīst, ka tiek izvērtēta iespēja viesnīcu kompleksu pirkt.
Mērs stāsta, ka ir izstrādāts projekts Berģu skolas būvniecībai un iesniegts pieprasījums valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai. Tomēr līdztekus tiek pētīta arī iespēja iegādāties viesnīcu kompleksu, kuru mērs dēvē par Berģu autoservisu. Par to pieņemts lēmums Garkalnes domes finanšu komitejā, kur visi deputāti esot balsojuši “par”.
Tomēr domes lēmuma projekts vēl neesot sagatavots, jo izrādījies, ka šim īpašumam ir divi īpašnieki. “Līdz ar to darījums kā tāds nevar notikt,” videoziņā uzsver Garkalnes mērs, piebilstot, ka tas arī nebūtu tas galvenais, un turpinot pamatot, kādēļ nolemts šo īpašumu iegādāties.
Garkalnes mērs sēdē esot izteicis priekšlikumu, ka gadījumā, ja no valsts budžeta netiks piešķirti līdzekļi Berģu skolas būvniecībai, kādas autoservisa telpas teorētiski varot izmantot skolas vajadzībām. “Kaut kādas atsevišķas klases tur ievietot, bet tikai tīri teorētiski,” uzsver domes priekšsēdētājs.
Otra versija, kas apspriesta finanšu komitejā, esot domes darbiniekus pārcelt uz Berģu autoservisu, bet uz pašreizējām domes telpām pārcelt skolu. “Bet tā arī ir tikai versija,” uzsvēra mērs, piebilstot, ka nekāds lēmums netika pieņemts, jo darījums nevar notikt.
Vienlaikus viņš norāda, ka Berģu autoserviss ir vizuāli nepievilcīgā izskatā un gadījumā, ja dome to nopirktu, būtu iespēja iegūt jaunas domes telpas, uz turieni varētu pārcelt visus pašvaldības dienestus, kā arī izveidot komercplatības, un tādējādi dome varētu sekmēt uzņēmējdarbību.
“Es vēlreiz uzsveru, ka attiecīgie portāli un deputāti, kas tos lieto, nav pārāk erudīti un bieži vien nesaprot to, kas ir pieļaujams, ar to, kas faktiski notiek,” Garkalnes iedzīvotāju satraukumu par plāniem skolu pārcelt šosejas malā un tam iztērēt vairākus simtus tūkstošus eiro budžeta naudas atspēko Garkalnes mērs, uzsverot, ka faktiski notiekošais ir tas, ka Upesciema skolas būvniecības projekts virzās uz priekšu un Berģu autoserviss esot viena no versijām, kas tīri teorētiski esot nepieciešama gadījumam, ja neizdodas realizēt iesākto.
Viesnīcas kompleksu jau divās izsolēs mēģinājis pārdot Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms, taču nevienā no tām nav pieteikušies pircēji. Pēdējā izsolē īpašuma sākuma cena bija noteikta 900 tūkstošu eiro. Pagaidām jauns šī īpašuma izsoles datums nav noteikts.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
