Garkalnes deputāts divu gadu laikā apmeklē piecas domes sēdes, bet algu čakli saņem katru mēnesi
PIETIEK14.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Garkalnes pašvaldības vadītāja vietnieks, tagad Garkalnes novada domes deputāts Kārlis Bružuks (LZP) pēdējos divos gados apmeklējis vien piecas domes sēdes, taču ik mēnesi saņēmis algu. Ieraksti deputāta un viņa dzīvesbiedres Anitas Bružukas (attēlā pirmā no kreisās, bet deputāts - pirmais no labās) Facebook kontos liecina, ka viņi lielāko daļu dzīves pavada Spānijā.
Savu politisko karjeru Bružuks sāka 2005.gadā, kandidējot Rīgas domes vēlēšanās no Jaunā laika saraksta, taču pašvaldībā netika ievēlēts. Pēc četriem gadiem viņš no tā paša saraksta kandidēja Garkalnes novada domē un čakli ķērās pie esošās varas kritizēšanas. Viņš pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ziņoja par domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa sievas īpašumā rīkoto festivālu Bauzlande, kam dome piešķīra piecus tūkstošus latu (7114 eiro). 2013.gadā viņš Garkalnes domes vēlēšanās startēja jau no Latvijas Zaļās partijas saraksta, un arī tika ievēlēts, kā arī ieguva mēra vietnieka amatu.
Taču nu jau pāris gadu viņš vairs nav novada vicemērs, turklāt arī domes darbā īsti nepiedalās. Kā liecina Garkalnes domes sēžu protokoli, šogad viņš nav piedalījies nevienā domes sēdē. Pērn viņš apmeklējis tikai četras domes sēdes – 27.janvārī, 21.aprīlī, 28.jūlijā un 27.oktobrī jeb pašvaldības lēmējinstitūcijas darbā piedalījies ik pēc trim mēnešiem. Šogad deputāts vispār nav piedalījies nevienā no domes sēdēm.
Taču fragmentārā parādīšanās domes sēdēs nav traucējusi viņam saņemt darba algu domē. Ka liecina Garkalnes pašvaldības mājas lapā publicētais algu saraksts, atalgojums 300-375 eiro robežās izmaksāts katru mēnesi. Saskaņā ar Bružuka valsts amatpersonas deklarāciju, pērn viņš no Garkalnes domes kā algu saņēmis 6240 eiro. Tie ir arī bijuši viņa lielākie ienākumi pagājušajā gadā, jo no saimnieciskās darbības veikšanas maksātnespējas administratora amatā viņš saņēmis vien 4435 eiro.
Deputāta un viņa dzīvesbiedres ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka viņi abi dzīvo Spānijā jau vismaz divus gadus, kas sakrīt ar periodu, kad viņš pārtraucis regulāros domes sēžu apmeklējumus un sācis uz tām ierasties ik pēc trim mēnešiem.
Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš Pietiek lakoniski paskaidroja, ka domes sēde nav izšķirošais faktors, lai deputāts saņemtu algu.
Foto no garkalne.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
