Garkalnes deputāts divu gadu laikā apmeklē piecas domes sēdes, bet algu čakli saņem katru mēnesi
PIETIEK14.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Garkalnes pašvaldības vadītāja vietnieks, tagad Garkalnes novada domes deputāts Kārlis Bružuks (LZP) pēdējos divos gados apmeklējis vien piecas domes sēdes, taču ik mēnesi saņēmis algu. Ieraksti deputāta un viņa dzīvesbiedres Anitas Bružukas (attēlā pirmā no kreisās, bet deputāts - pirmais no labās) Facebook kontos liecina, ka viņi lielāko daļu dzīves pavada Spānijā.
Savu politisko karjeru Bružuks sāka 2005.gadā, kandidējot Rīgas domes vēlēšanās no Jaunā laika saraksta, taču pašvaldībā netika ievēlēts. Pēc četriem gadiem viņš no tā paša saraksta kandidēja Garkalnes novada domē un čakli ķērās pie esošās varas kritizēšanas. Viņš pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ziņoja par domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa sievas īpašumā rīkoto festivālu Bauzlande, kam dome piešķīra piecus tūkstošus latu (7114 eiro). 2013.gadā viņš Garkalnes domes vēlēšanās startēja jau no Latvijas Zaļās partijas saraksta, un arī tika ievēlēts, kā arī ieguva mēra vietnieka amatu.
Taču nu jau pāris gadu viņš vairs nav novada vicemērs, turklāt arī domes darbā īsti nepiedalās. Kā liecina Garkalnes domes sēžu protokoli, šogad viņš nav piedalījies nevienā domes sēdē. Pērn viņš apmeklējis tikai četras domes sēdes – 27.janvārī, 21.aprīlī, 28.jūlijā un 27.oktobrī jeb pašvaldības lēmējinstitūcijas darbā piedalījies ik pēc trim mēnešiem. Šogad deputāts vispār nav piedalījies nevienā no domes sēdēm.
Taču fragmentārā parādīšanās domes sēdēs nav traucējusi viņam saņemt darba algu domē. Ka liecina Garkalnes pašvaldības mājas lapā publicētais algu saraksts, atalgojums 300-375 eiro robežās izmaksāts katru mēnesi. Saskaņā ar Bružuka valsts amatpersonas deklarāciju, pērn viņš no Garkalnes domes kā algu saņēmis 6240 eiro. Tie ir arī bijuši viņa lielākie ienākumi pagājušajā gadā, jo no saimnieciskās darbības veikšanas maksātnespējas administratora amatā viņš saņēmis vien 4435 eiro.
Deputāta un viņa dzīvesbiedres ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka viņi abi dzīvo Spānijā jau vismaz divus gadus, kas sakrīt ar periodu, kad viņš pārtraucis regulāros domes sēžu apmeklējumus un sācis uz tām ierasties ik pēc trim mēnešiem.
Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš Pietiek lakoniski paskaidroja, ka domes sēde nav izšķirošais faktors, lai deputāts saņemtu algu.
Foto no garkalne.lv
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
