Iesaki rakstu: 
Komandītsabiedrību Expo 2015, kam Ekonomikas ministrija (EM) jau samaksājusi gandrīz miljonu jeb 963 349 eiro par Latvijas dalības šajā izstādē projektēšanu un producēšanu, kopā ar arhitektiem un modes māksliniekiem izveidojuši arī vairāki reklāmas darboņi un pasākumu rīkotāji, kas sasaistījušies ar partiju Latvijas Attīstībai. Tās dibināšanā dažas dienas, pirms EM parakstīja, iespējams, neizdevīgu 2,7 miljonu eiro vērtu līgumu ar komandītsabiedrību Expo 2015, piedalījās arī Juris Pūce (attēlā), kuram trīs nedēļas agrāk nācās pamest EM valsts sekretāra amatu.
Problēmas ar Latvijas Expo 2015 paviljona būvniecību bijušas gandrīz neizbēgamas, jo, jau slēdzot līgumu par pasākuma projektēšanu un producēšanu, noteikts, ka dokumentāciju un tehnisko specifikāciju vēlākā būvniecības iepirkuma izsludināšanai izstrādā nevis Ekonomikas ministrija (EM), bet privātpersonu grupas izveidotā komandītsabiedrība, kurai pēc sarunu procedūras 2013. gada nogalē uzticēja Expo 2015 sagatavošanas darbus. Tādējādi vislielākā iespēja ietekmēt būvniecības iepirkuma izmaksas un iepirkuma uzvarētāju bija uzņēmēju grupai, kurai EM ar projektēšanas līgumu bija nodevusi plašas pilnvaras, - tā var secināt no EM informatīvā ziņojuma, kas decembrī valdības sēdē tika skatīts aiz slēgtām durvīm, bet vēlāk atslepenots un ir Pietiek rīcībā.
Par projektēšanu un producēšanu EM komandītsabiedrībai Expo 2015 jau samaksājusi kopumā jau gandrīz miljonu (attiecīgi 154 618 eiro un 808 731 eiro), bet nesavlaicīgi un nekvalitatīvi sagatavotās dokumentācijas dēļ būvniecības iepirkums tika iekavēts, bet vēlāk izrādījās sadārdzināts līdz 6 miljoniem eiro - šādu cenu prasīja uzvarējusi SIA RBSSKALS Būvvadība.
Komandītsabiedrība Expo2015 reģistrēta 2013. gada 16. decembrī, trīs dienas pirms līgumu parakstīšanas ar EM. Tajā ietilpst trīs juridiskas personas un viena fiziska persona - arhitektam Miķelim Putrāmam piederošā SIA MADE arhitekti, vienam no partijas Latvijas Attīstībai dibinātājiem Aināram Ščipčinskim pastarpināti piederošā SIA McCann Rīga, pasākumu rīkotājam Ģirtam Majoram un reklāmistam Andim Zustam (abi iesaistījušies Latvijas Attīstībai pasākumos) pastarpināti piederošā SIA Positivus Event, kā arī scenogrāfa statusā - vairāk kā modes dizaineris pazīstamais Rolands Pēterkops.
Projektēšanas līguma ietvaros jau izmaksāta teju visa līgumsumma, kas bija 159 300 eiro, bet producēšanas līguma ietvaros tikai aptuveni trešā daļa no 2 541 249 eiro lielās līgumcenas. Lai gan ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauž gatavību līgumus ar komandītsabiedrību Expo 2015 lauzt, EM atzīst, ka jau pašlaik ar šo uzņēmēju grupu notiek strīds par tālākām rēķinu apmaksām. Jau šobrīd komandītsabiedrība Expo 2015 no EM prasa vēl 300 līdz 400 tūkstošus eiro. Pašlaik ar komandītsabiedrību Expo 2015 risinoties sarakste par konsultāciju pakalpojuma pieņemšanu un apmaksu, kurus EM neuzskata par savlaicīgi un labā kvalitātē veiktiem un līdz ar to neuzskata par pilnā apmērā apmaksājamiem.
"Komandītsabiedrības sniegtā pakalpojuma izpildes termiņi ievērojami atpalika no iepriekš plānotā, bet kvalitāte, kādā tika iesniegti iepirkuma dokumentācijas projekti, bija neapmierinoša. Ekonomikas ministrija nevarēja izsludināt iepirkuma procedūru, pamatojoties uz komandītsabiedrības sagatavoto iepirkuma dokumentācijas projektu, jo tas neatbilda Publisko iepirkumu likuma prasībām un Ekonomikas ministrijas kā pasūtītāja definētajām vajadzībām," ziņojumā valdībai decembrī atskaitījās EM.
Tā dēvētais “projektēšanas līgums” starp Ekonomikas ministriju un komandītsabiedrību Expo 2015 paredz par 159 300 eiro veikt Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī autoruzraudzību. Konkrētāk projektēšanas līgums uzlicis par pienākumu izstrādāt iepirkumu dokumentācijas projektu, tai skaitā tehnisko specifikāciju projektu. Tāpat bijis jākonsultē Ekonomikas ministrija, lai tā varētu organizēt publisko iepirkumu un noslēgt līgumu par Expo paviljona būvniecību, ekspluatāciju un nojaukšanu.
Lai gan darbs pie Expo 2015 projektēšanas un producēšanas līgumiem tika sākts jau 2013. gada vasarā, formāli tiek tika parakstīti 19. decembrī – trīs nedēļas pēc tam, kad no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata bija spiests atkāpties Juris Pūce. Jau divas nedēļas pēc EM valsts sekretāra amata atstāšanas Pūce piedalījās partijas Latvijas Attīstībai dibināšanā un drīz kļuva par tās algotu ģenerālsekretāru. Starp partijas dibinātājiem bija arī reklāmas un sabiedrisko attiecību milža McCann Rīga īpašnieks Ainārs Ščipčinskis, kura firma bija starp tobrīd jau faktiski izraudzītā Expo projektētāja un producētāja dibinātājiem.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
