Iesaki rakstu: 
Ar dāvanām piekrautām kamanām dodos pie Jums sveikt visus ziemas saulgriežos. Ja ar dāvanām domājam kodolkaru. Lai arī mediji jau paspēja nodemonstrēt savu kompetenci, pilnvērtīgi iedziļinoties tēmā, tomēr izlēmu parakņāties dziļāk, pašos atslepenotajos diapozitīvos. Kā jau varēja uzminēt, ja vien neesi četrgadnieks ar garīgās attīstības problēmām vai Apollo žurnālists, Baltijas vienīgais mērķis nebija Tartu.
Lai aiztaupītu Jums, dārgie draugi, urķēšanos oriģinālmateriālos, bezkaunīgi ekspluatējot internetā atrodamus rīcekļus, esmu uzģenerējis vizuāli visnotaļ informatīvu karti.
Tāpēc uztraukumam nav pamata – igauņi netaisījās uzņemt visas mūsu godam nopelnītās kodolbumbas. Urā, urā, urā!
Precīzāk: no pieejamajiem dokumentiem mērķu saraksts Latvijā bija:
1) Bauskas lidlauks
2) Cīravas lidlauks
3) Daugavpils lidlauks
4) Dundagas lidlauks
5) Ezeres lidlauks
6) Glūdas lidlauks
7) Gulbenes lidlauks
8) Liepājas lidlauks
9) Liepājas Karostas ZR aviācijas objekts
10) Liepājas Karostas industriālais parks
11) Jelgavas lidlauks
12) Jēkabpils lidlauks
13) Jēkabpils ZA aviācijas objekts
14) Rīga - Rumbulas lidlauks
15) Rīga - Spilves lidlauks
16) Rīga - tagadējās RIX teritorija
17) Rīga - aviācijas objekts Salaspilī
18) Tukuma lidlauks
19) Vaiņodes lidlauks
20) Ventspils lidlauks
21) Ventspils tuvumā esošais miests Tārgale — aviācijas objekts
Turklāt Latviju skartu arī Palangas un Valgas lidlaukam domātās bumbas, izcepot vairākus pagastus kā Lietuvas, tā Igaunijas tuvumā.
Šeit jāmin, ka visi faili nav atslepenoti, tostarp pagaidām nav pieejama informācija par Rīgas interesantākajiem punktiem kā sekundārajiem mērķiem (kam – kā Karostas industrijai – paredzētas mazākjaudīgas kodolbumbas). Perspektīvai – Liepājā šādi mērķi, kas lielākoties atšifrējami kā dažādas ražotnes, bija aptuveni divdesmit.
Tomēr plāns neaprobežojās tikai ar infrastruktūru, kodoltriecienu mērķis bija arī maksimāla iedzīvotāju atbrīvošana no boļševisma – kam gan nepatīk kodolgenocīds? Arī Tallinā mērķu skaits sasniedza vairākus desmitus. Savukārt Rīga kā Baltijas Kara apgabala sirds nepaliktu bez mazākas ievērības.
Karte modelēta, balstoties uz vidējo pret aviācijas bāzēm izmantojamo tonnāžu – 5 megatonnas (diapazons – 1,7 līdz 9 megatonnas), detonējot uz zemes (ar mērķi nahrenizēt arī pazemes instalācijas). Liepājā simulēju arī vienu gaisā detonētu 160 kilotonnu industrijai domāto sprādzekli, kas gan nav pamanāms zem lidlauku iznīcināšanas radītā kodolmākoņa.
Sprādziena rimbuļos centra uz ārpusi iet zonas [ugunsmūris]-[500 rentgenu radiācija]-[viss tiek noslaucīts]-[gandrīz viss sabrūk]-[visiem trešās pakāpes apdegumi]. Nav attēlots: radioaktīvie lietusmākoņi, kas piebeidz visus atlikušos – jo visa karte būtu oranža.
Attiecīgi – ar atbilstošu vēja virzienu 5 megatonnu sprādziens bez problēmām samaitā dzīvi ceturtdaļai valsts teritorijas. No centra uz ārpusi nokrišņu zonas iet pēc tā, cik ātri puse iedzīvotāju saņem letālu devu: [pusstundas laikā]-[četru stundu laikā]-[divu dienu laikā]-[radioaktīvie nokrišņi nav lielākā problēma]
Kas notiek tālāk? Laiks savilkt kopā sekas (izvairoties no „un tad visi nomira”, rēķināsim tikai pašu detonāciju rezultātu).
Pēc 1959. gada PSRS tautskaites mums zināms iedzīvotāju šašliku skaits tieši skartajās pilsētās:
Rīga - 580423
Jūrmala - 37954
Baloži - 1516
Daugavpils - 64259
Liepāja - 71464
Grobiņa - 4327
Ventspils - 27420
Jelgava - 36359
Bauska - 6897
Jēkabpils - 7401
Krustpils - 9374
Valka - 4872
Dundaga - 3188
Gulbene - 7178
Kopā: 862632
Tātad LPSR momentāni zaudē 41,4% iedzīvotāju. Lielākā pilsēta nu ir Rēzekne ar nedaudz vairāk kā 20 000 iedzīvotāju – to varam uzskatīt par jauno galvaspilsētu. Faktiski PSRS militāro objektu uz rietumiem orientētā izvietojuma dēļ Austrumlatvija cieš relatīvi maz – taču neredzu pamatu cerēt, ka pat tas varētu izbeigt kurzemnieku iedomību.
Ir arī citi pozitīvie aspekti – Glūdas lidlauka sprādziens diezgan droši parauj līdzi Pikšas. Pie reizes tiekam vaļā no suitiem un ventiņiem. Turklāt - Latvija šajā brīdī top vēl mononacionālāka nekā jebkad iepriekš. Loģiski domājot, latvietis ar trīs galvām ir trīstik latvisks, tādēļ varbūt šo risinājumu ir vērts apsvērt. Arī Ziemassvētki bez sniega mums kodolziemā vairs nedraud.
Protams, karte ir lielā mērā spekulatīva – nav iespējams zināt reāli izmantoto bumbu tonnāžu (diapazons samērā plašs), taču lidlauku izvietojums visu apdzīvoto vietu centru tiešā tuvumā liek domāt, ka to iznīcība arī minimālās 1,7 megatonnu kodolieroču programmas ietvaros būtu totāla.
Noslēgumā: kodolkarš, mani mazie draugi, ir viena jestra padarīšana.
Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
