Iesaki rakstu: 
Šodien aprit gads, kopš zinātniekiem pirmo reizi izdevās izolēt un izpētīt vīrusu, kas izraisa COVID-19 saslimšanu. Kādus secinājumus uz nākamo gadu varam izdarīt no tā, kas piedzīvots līdz šim, un kā vērtēt situācijas pasliktināšanos?
Vispirms jāatskatās uz pašu vīrusa izcelsmi Vuhaņas pilsētā Ķīnas vidienē, jo — neraugoties uz milzīgo pasaulei nodarīto postu — joprojām nav ne tuvu skaidrs, kas tieši vainojams pie vīrusa izplatības iedzīvotāju vidū.
Lai izvairītos no mežonīgiem minējumiem un "kapeņu stāstiņiem", pieturēsimies pie vissausākā informācijas koncentrāta, kas ievietots Wikipēdijā, jo attiecīgie šķirkļi (par pandēmiju, par pašu vīrusu, vakcīnu izstrādi utt.) tiek papildināti un laboti katru dienu — ņemot vērā visādas dezinformācijas izplatīšanos, tos rūpīgi uzmana.
No filmas sižeta nākušais sikspārnis kā "infekcijas avots"
Ir skaidrs, ka vīruss parādījās 2019. gada beigās Vuhaņā, kā to ārsti ziņo žurnālos Nature un Science (paši prominentākie zinātnes žurnāli pasaulē). Pirmie masveidā saslimušie esot bijuši starp svaigu zivju un jēlas gaļas vairumtirgus darbiniekiem. Koronavīruss ir līdzīgs smagā akūtā respiratorā sindroma (SARS) vīrusam, tālab tā oficiālais nosaukums ir SARS-CoV-2.
COVID-19 izplatība noveda pie jauniem steidzamiem pētījumiem par vietējo sikspārņu pārnēsātajām slimībām — tādi bija notikuši jau pēc SARS uzliesmojuma šī gadsimta sākumā, un tagad atklājās, ka vietējie mazie sikspārnīši tiešām pārnēsā vēl vairāk dažādus koronavīrusa paveidus, nekā bija domāts pirms tam.
Taču vienlaikus atklājās, ka cilvēkus inficējošā SARS-CoV-2 genoms jūtami atšķiras no sikspārņu vīrusiem, tāpēc tika spekulēts, ka dažādi cilvēkus nomocījušā koronavīrusa vistuvākie "radinieki" esot izplatīti pangolīnu vidū (tie ir no
Noskaidrot, kā īsti vīruss nokļuvis pie cilvēkiem, pa ceļam izdarot mutācijas, joprojām pēc gada nav izdevies: mazie sikspārnīši, kuri pārnēsā dažādus koronavīrusus, ir tik sīciņi, ka tie ēšanai lietoti īsti netiek (ja nu vienīgi to līķi tiek izmantoti kaut kur Āzijas tautu medicīnā), turklāt sikspārņu vīrusu DNS un RNS atšķiras no SARS-CoV-19. Pangolīnu koronavīrusi esot tuvāki, bet šeit atkal neskaidrība: nav izdevies atrast gadījumu, kad šāds vīruss būtu pārlēcis no pangolīna uz cilvēku (līdzīgi tam, kā to savulaik Āfrikā izdarīja HIV vīruss, pārceļoties no pērtiķiem uz cilvēkiem).
No kurienes tad runas par sikspārni, kas inficējis pārtikas izejvielas? Patiesībā šī versija nāk no Stīvena Soderberga filmas "Contagion" (2011.), kas ir reālistisks zinātnes trilleris par globālu epidēmiju, kura sākas no... neticēsiet: no Ķīnas sikspārņu vīrusa. Tas inficē jēlu gaļu, no kā vīruss nonāk pie kāda nejauša pavāra, tālāk inficē citus cilvēkus, izplatās pa visu pasauli utt.
Jāpiebilst, ka šī filma ir izcili nofilmēta un ar lieliskiem aktieriem (Laurenss Fišbērns, Mets Deimons, Gvineta Paltrova, Keita Vinsleta, Braiens Krenstons u.c.), turklāt šī filma saņēma uzslavas no zinātniekiem: filmā parādīts, cik sarežģīta lieta ir cīņa pret epidēmiju un cik nopietns ir process, lai izstrādātu vakcīnu pret iepriekš vispār nezināmu slimību. Iesakām ikvienam atrast šo filmu un noskatīties: tas nebūs zemē nomests laiks!
"Nulles pacients" nav bijis nelaimīgajā tirgū
Tātad ir diezgan droši noskaidrots, ka pats pirmais pacients Vuhaņā ar jauno vīrusu parādījies 2019. gada 1. decembrī. Bet slimnīcas vecākais ārsts vēlāk ziņoja: "nulles pacients" nemaz nav pabijis attiecīgajā tirgū, uz kuru viņam būtu jābrauc, pārsēžoties ar vairākiem autobusu maršrutiem, lai inficētos — taču vecumā no 70 līdz 80 gadiem ar Alcheimera slimību ilgstoši sirgstošais sirmgalvis neesot atstājis māju! Līdz ar to viņam nav bijusi ne iespēja inficēties no jebkāda infekcijas avota, ne arī aplipināt nākamos, ja neskaita ģimenes locekļus.
Citi pacienti tikuši konstatēti decembra vidū, kad aizdomīgi šķidruma paraugi no plaušām tikuši nosūtīti uz specializētu privātu laboratoriju, kas spēj sekvencēt DNS lielos apjomos un ātrumos. Nākamie slimnieki laimīgā kārtā nokļuva pie Dr. Žangas Džisjanas, Elpošanas slimības un kritiskās aprūpes nodaļas vadītājas Hubejas provinces Integrētās Ķīnas un Rietumu medicīnas slimnīcā, kas bija kā eksperte strādājusi pie SARS izplatības apturēšanas 2003. gadā un saprata, ka lieta ir nopietnāka, nekā izskatās. Tikai 27. decembrī Ķīnas slimnīcā ieradās pirmais pacients, kas ikdienā strādāja minētajā tirgū, bet jau tajā pašā dienā Parīzē slimnīcā nonāca pacients, kam vēlāk izrādījās saslimstība ar Ķīnas vīrusu — un šis pacients pusgadu nebija bijis ārpus Francijas; kas notika patiesībā, nav pilnībā skaidrs. Arī dažās citās valstīs koronavīrusu paliekas atrastas vecos notekūdeņu paraugos, kas paņemti vēl pirms vīrusa izplatības Vuhaņā. Diez vai var uzskatīt, ka te "gali iet kopā" ar Ķīnas valdības publicēto versiju.
Līdz decembra beigām tika konstatēti vēl vairāki saslimšanas gadījumi, taču joprojām nebija zināms gadījums, kad vīruss no viena cilvēka inficējis citu. Gada divās pēdējās dienās par jauno vīrusu uzzināja Eiropas un Amerikas zinātnieki, tāpēc tam tika dots nosaukums COVID-19 kā koronavīrusam, kas identificēts 2019. gadā. Tālāk vīruss ar aviosatiksmi izplatījies pa visu pasauli, sākot nogalināt simttūkstošus.
Izrādās: tieši Vuhaņā ir tieši šādu vīrusu institūts
Jau drīz vien izrādījās, ka Ķīnā ir senas un ietekmīgas laboratorijas, kas nodarbojas ar vīrusiem, tajā skaitā tādiem, kas dzīvo sikspārņos. Mao Dzeduna totalitārisma apstākļos 1956. gadā nodibinātais Vuhaņas Viroloģijas institūts, kam ir piecas dažādas apakšstruktūras ar daudzām laboratorijām, vairākkārt ticis uzskatīts ne vien par vietu, kurā vīrusi tiek pētīti, bet arī kur ar tiem tiek veikti eksperimenti, kas ļoti izskatās pēc mēģinājuma tos pārveidot par bioloģiskajiem ieročiem.
Lūk, tiešs citāts no Wikipēdijas: "2015. gadā starptautiska komanda, ieskaitot divus Vuhaņas Viroloģijas institūta zinātniekus, publicēja pētījumu par to, vai sikspārņu koronavīruss var inficēt cilvēka audus. Komanda mākslīgi radīja hibrīdvīrusu, kas satur sikspārņa koronavīrusa un [cilvēku] SARS vīrusa gēnus, kas tika mākslīgi pārveidoti, lai tie augtu peles šūnās, atdarinot slimības gaitu cilvēkiem. Hibrīdvīruss spēja inficēt arī cilvēku šūnas." Nesaistītā gadījumā pusgadu pirms COVID-19 parādīšanās Vuhaņas virusologu pāris ar apsardzes palīdzību pēkšņi tika izmests no laboratorijas Kanādā, kur strādāja apmaiņas programmā — kanādieši pēc tam bez komentāriem sarāva saiknes ar Vuhaņu, utt.
Kur ir patiesība par to, kas notika? Kā radās Ķīnas vīruss, kurš visā pasaulē aiznesis jau pāri pusotram miljonam dzīvību un inficējis vēl 75 miljonus, no kuriem izdzīvos ne visi? Joprojām patiesība nav zināma, bet versijas svārstās amplitūdā no sikspārņu koronavīrusa, kas caur nezināmu starpniekorganismu pārmeties uz cilvēkiem, līdz nejauši (vai pat tīšuprāt) no laboratorijas izkļuvuša vīrusa nonākšanu cilvēkos, kur tas sācis nekontrolēti vairoties. Tikai jāatceras, ka pirmā versija nāk no Stīvena Soderberga filmas, kas izlaista astoņus gadus pirms faktiskajiem notikumiem, savukārt šajos laikos versiju par "infekcijas pārnešanu no sikspārņa uz cilvēkiem" citu starpā popularizē tas pats Vuhaņas institūts, kas ilgus gadus veic manipulācijas tieši ar sikspārņu koronavīrusiem un no kura tikpat labi infekcija varētu būt nejauši iznesta!
Turklāt nav noslēpums, ka dažādi nedemokrātiski vai totalitāri režīmi drīzāk melos līdz nāvei un slēps patiesību līdz smieklīgumam (sk. kaut vai Krievijas noliegumus pēc Novičoka pielietošanas) nekā atzīs, ka pašiem kaut kas nogājis greizi. Dati par to, ka it kā iepriekšējos gados bijuši konstatēti sikspārņu koronavīrusu nonākšanas gadījumi cilvēku vidū (piemēram, laucinieku asinīs it kā esot atrastas antivielas pret sikspārņu vīrusiem), izrādās publicēti tā paša Vuhaņas institūta pētījumos!
Šonedēļ četri gadi aiz restēm piespriesti žurnālistei Žengai Žanai, pēc izglītības juristei, kas kopš marta sēž cietumā par informācijas publicēšanu no pandēmijas epicentra Vuhaņā, kā arī interviju sniegšanu Rietumu medijiem, stāstot par katastrofas patiesajiem apmēriem. Viņa tagad notiesāta par "strīdu izraisīšanu un nekārtību provocēšanu": standarta apsūdzība trauksmes cēlājiem un aktīvistiem komunistiskajā Ķīnā. Viņa ir jau astotā trauksmes cēlāja, kas Ķīnā notiesāta par patiesības publicēšanu vīrusa sakarā. Viņa pieteikusi badastreiku.
Vīrusa konstatēšanas dienā — tieši pirms gada — inficējās Dr. Lī Veņlans, kurš sāka brīdināt pacientus un publiku par jaunā vīrusa bīstamību; policija pret viņu ierosināja lietu. Kad Lī pēc sešām nedēļām nomira, varasiestādes tikai tad viņam formāli atvainojās.
Sakritības ir tik uzkrītošas, ka tās visā pasaulē apspriež ne tikai speciālisti, bet arī jebkuri publiskie intelektuāļi. Piemēram, kādā video diskusijā ar gleznotāju Arturu Bērziņu režisors Dž. Dž. Džilindžers rezumē: “Ķīnā ir nez cik pilsētas, bet vīruss parādās tieši tajā vienīgajā pilsētā, kurā ir slepena laboratorija tieši šādiem vīrusiem.”
Tātad par pandēmijas izcelšanos joprojām ir zināms, kurā pilsētā tā izcēlās un kādā veidā izplatījās, taču arvien nav zināms, kāpēc. Vēsturniekiem izdevies precīzi rekonstruēt mēra epidēmiju izplatību pirms 500 gadiem, taču šajā gadījumā saglabājas lielāka neskaidrība.
Izmanto krīzi, lai cenzētu kritiku
Tikmēr visā pasaulē dažādas valdības izmanto pandēmiju, lai attaisnotu iedzīvotāju plašu izsekošanu un slāpētu kritiku tīmeklī, un šādu nepārejošu procesu rezultātā jau desmito gadu pēc kārtas konstatēts vārda brīvības sarukums internetā, ziņo Vašingtonā bāzētā starptautiskā organizācija Brīvības Nams (Freedom House). Varasiestādes desmitiem valstīs aizbildinās ar COVID-19 uzliesmojumu, "lai paplašinātu iedzīvotāju izsekošanas pilnvaras un izmantotu tehnoloģijas, kas citkārt tiktu uzskatītas par pārāk agresīvām", teikts ziņojumā. Tas ir novedis pie cenzūras uzplaukuma un sociālās kontroles tehnoloģiju sistēmu paplašināšanas.
"Pandēmija ir paātrinājusi sabiedrības paļaušanos uz digitālajām tehnoloģijām, bet tīmekļa brīvība sarūk," saka organizācijas vadītājs Maikls Abramovics. "Bez adekvātām likuma varas garantijām šīs tehnoloģijas var viegli tikt pielāgotas politiskām represijām." Sesto gadu pēc kārtas vissliktākais rezultāts ir Ķīnā, kur varasiestādes cenšas atturēt tīmekļa lietotājus no neatkarīgas informācijas ne tikai par vīrusu, bet jebkuru citu komunistiem nevēlamu tematu.
New York Times un ProPublica kopīgā pētījumā raksta: Ķīnas varasiestādes 2020. gada sākumā izmantoja interneta troļļus, lai mazinātu sabiedrības bažas par COVID-19 nopietnību un radītu iespaidu, ka situācija tiek pilnībā kontrolēta. Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai tieši pakļautā Kibertelpas administrācija šos rīkojumus sākusi izdot jau janvāra sākumā. Sākotnēji ziņu vietnēm noteikts, ka drīkst publicēt tikai valdības sniegto informāciju. Februāra sākumā Kibertelpas administrācija saņēmusi partijas uzdevumu ietekmēt pasaules sabiedrības viedokli par COVID-19. Direktīvās, kas kļuvušas arvien konkrētākas, noteikts: nedrīkst izplatīt jebkādas negatīvas ziņas par vīrusu, lai "nesaceltu paniku". Izdots rīkojums vīrusa kontekstā neizmantot apzīmējumu "nāvējošais", kā arī nelietot terminu "izolācija", runājot par karantīnas pasākumiem. Medijiem dots rīkojums likt uzsvaru uz ārstu varonīgo darbu un izcelt Komunistiskās partijas lomu vīrusa apkarošanā.
Grūtības Ķīnas cenzoriem radījusi ārsta Lī nāve 6. februārī. Lai slāpētu sabiedrības neapmierinātības vilni, varasiestādes aizliegušas medijiem sūtīt paziņojumus par ārsta nāvi. Tāpat tīmeklī dzēsti tēmturi ar mediķa vārdu. Vienlaikus tūkstošiem troļļu tīmekļa vidē izplatījuši citus apspriežamos tematus, bet sociālo tīklu moderatori pastiprinājuši kontroli.
Pētnieki lēš, ka par tīmekļa troļļiem Ķīnā strādā simti tūkstoši cilvēku, no kuriem vairums ir valsts darbinieki un zemākā ranga partijas darboņi, kā arī augstskolu studenti un pasniedzēji. Pēc valdības pasūtījuma tiek izstrādātas programmas, ar kuru palīdzību var ātri likt emociju atzīmes un rakstīt komentārus pie vajadzīgajiem ierakstiem, bet viņu vadītāji dot uzdevumus un sekot izdarītajam. Par oriģinālu soctīklu ierakstu virs 400 simbolu garumā troļļi var saņemt līdz 25 ASV dolāriem. Par negatīva ieraksta atzīmēšanu dzēšanai tiek 40 centi, bet par vēlamā ieraksta pārpublicēšanu — tikai 1 cents.
Globāli ir novērojama tendence virzīties uz Ķīnas parauga "digitālo autoritārismu", kas sāk parādīties pat samērā demokrātiskās valstīs. Tādas iezīmes mēs varam novērot arī Latvijā: dažādas pašpasludinātas "autoritātes" (bez medicīniskās vai biologu izglītības) ņemas viena otru apvainot dezinformācijas izplatīšanā interneta vidē, ar sektantisku cītību apkarojot sev netīkamus izteikumus, kamēr Krišjāņa Kariņa valdība veic arvien haotiskākas kustības ierobežojumu ieviešanā un atcelšanā — slimnīcas jau ir pilnas, bet saslimšanas ātrums uz leju neiet. Vakcinācija masveidā mūs aizsniegšot tikai vasarā, tā kā līdz tam varēsim paļauties galvenokārt paši uz sevi, nevis valdību, lai izsargātos no saslimšanas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
