Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa uz katru no uzņēmuma lielajiem akcionāriem. 10,04 miljonu eiro lielas dividendes, kas izmaksātas katram no lielākajiem akcionāriem. 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunākajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.

Biznesa žurnāls Kapitāls jau otro gadu septembra numurā vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību. Atšķirībā no pagājušā gada, pirmoreiz gan peļņas daļa, gan zaudējumu apjoms, gan izņemtās dividendes ir izteikti ne vairs latos, bet eiro.

Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Nav gan pārspēts iepriekšējais dividenžu rekords, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši 21,28 miljonus latu (vairāk nekā 30 miljonu eiro). Taču arī pērn lielākās vienas personas pērn izņemtās dividendes pārsniedz 10 miljonu eiro, un pirmais desmits kopā dividendēs izņēmis vairāk nekā 30 miljonu eiro.

Toties abi pārējie TOP 100 - tāpat kā pirms gada - rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. "Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē, kuri nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, kuri zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, - jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos," atzīmē viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Pagājušā gada peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordi

Trīs lielākie pelnītāji:

1. (2. - vieta pirms gada) Oļegs Fiļs - 18 795 370 eiro

2. (5.) Ernests Bernis - 18 791 000 eiro

3. (4.) Leonīds Esterkins - 17 719 200 eiro

Trīs lielākie zaudētāji:

1. (73. - vieta pirms gada) Larisa Sviridova - 38 272 728 eiro

2. (-) Sergejs Degiļs - 9 776 107 eiro

3. (59.) Mārtiņš Vašuks - 6 396 236 eiro

Trīs lielāko dividenžu saņēmēji

1. (-) Ernests Bernis - 10 047 136 eiro

2. (-) Oļegs Fiļs - 10 044 800 eiro

2. (-) Leonīds Esterkins - 2 403 786 eiro

Lursoft IT valdes locekles Daigas Kiopas secinājumi par jaunajiem TOP 100:

- Kaut gan kādam var šķist, ka ceļš uz lielāko pelnītāju sarakstu uzņēmējiem ir ātrs un gluds, pēdējos gados ātrās peļņas guvējus topā faktiski vairs neatrodam.

- Daudziem sarakstā šobrīd iekļuvušajiem uzņēmējiem iepriekšējās darbības rezultātā bijuši arī vairāki likvidēti vai maksātnespējīgi uzņēmumi. Piemēram, Valda Grimzes, kurš zināms arī kā SIA BCO kapitāldaļu turētājs, un Arnolda Laksas vārdi ir saistīti ar astoņiem nu jau likvidētiem uzņēmumiem. Tas liecina, ka arī neveiksmes un zaudējumi ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un spēja tās pārvarēt, mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām tikai stiprina un dod pieredzi, lai nākotnē, diversificējot riskus, atrodot ienesīgākās darbības sfēras un veidojot uzņēmumā prasmīgu vadības komandu, gūtu labākus rezultātus.

- Analizējot lielāko pelnītāju TOP 100 vecuma struktūru, redzams, ka uzņēmēja ilggadēja pieredze ir viens no nosacījumiem, kas palīdz radīt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu. Lursoft apkopotās statistikas dati parāda, ka no visiem dalībniekiem 33 % ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem (pērn – 50 %), vēl 41 % – vecumā no 50 līdz 59 gadiem (2012. gadā – 22 %). Tas savukārt liecina, ka miljonāru sarakstā paaudžu maiņa nenotiek strauji un jauno uzņēmēju ienākšana šajā sarakstā notiek pamazām. Dati parāda, ka 2013. gadā no lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvušajām personām 3 % ir bijuši vecumā līdz 30 gadiem.

- Jau tradicionāli arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējos gados, sarakstā galvenokārt ir iekļuvuši stiprā dzimuma pārstāvji, to apliecina statistika – no visiem miljonāriem tikai 12 % ir sievietes. Valsts kopējos uzņēmēju rādītājos, kuros ir analizēts Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sadalījums pēc to dzimuma, sieviešu līdzdalība uzņēmumos 2013. gadā bija gandrīz 33 %.

- Sievietes lielākoties cenšas radīt vienu, taču pelnošu un stabilu uzņēmumu, turpretī vīriešiem ir tendence diversificēt savus riskus, biznesā vienlaikus liekot likmes uz vairākiem, dažkārt pat dažādu nozaru uzņēmumiem: pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katram stiprā dzimuma pārstāvim, kurš iekļuvis miljonāru sarakstā, pieder trīs uzņēmumi, bet sievietēm – tikai viens divi.

- No visiem uzņēmumiem, kas ir iekļuvuši lielāko pelnītāju sarakstā, vairāk nekā ceturtā daļa ir saistīta ar nekustamā īpašuma jomu. Tiesa gan, ne visiem nekustamā īpašuma jomā veicas vienlīdz labi, par ko liecina arī fakts, ka tieši šīs nozares pārstāvji vēl joprojām ir arī plaši pārstāvēti lielāko zaudētāju TOP 100.

- Šogad redzams arī tas, ka starp lielākajiem pelnītājiem piederošajiem uzņēmumiem atrodams ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kas darbojas mežsaimniecības, kokrūpniecības un lauksaimniecības sfērā.

Kā veidoti saraksti

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Lursoft datu bāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām – uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Ļoti būtiska piezīme: šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan kaut ko pavisam citu – 2013. gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Tāpat ir jāievēro, ka sarakstā ir ierēķinātas tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, – pieņēmumi par ārzonas un citām ārvalstu kompānijām, aiz kurām varētu stāvēt konkrētas personas, šajā sarakstā nav ņemti vērā.

„Latvijā gan vēl aizvien, neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem par nepieciešamību situāciju mainīt, ir arī pašiem savi ofšori – tās ir akciju sabiedrības, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nemaz nav jāpublisko savi akcionāru saraksti, līdz ar ko ne mazums peļņas guvēju mums un jums iet secen tāpēc, ka viņiem nav nu ne mazākās motivācijas vai vajadzības publiski pasludināt sevi par tā vai cita uzņēmuma akcionāriem,” saka viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Līdzīgi ir arī ar jauno Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu, kas tāpat parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu ciestos zaudējumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām, bet 2013. gada peļņas un zaudējumu (tos summējot) daļu proporcionāli viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šāgada sākumā.

Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrībām, kam Latvijas likumdošana neprasa publiskot akcionāru sarakstus, tāpat kā lielāko peļņas daļu sarakstā ņemta vērā publiski pieejamā informācija, kuras apjoms dažādām akciju sabiedrībām ir būtiski atšķirīgs.

Visbeidzot - Latvijas 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts gan ir tas, kas parāda tieši tās konkrētās naudas summas, ko konkrēti cilvēki ir nopelnījuši un izņēmuši no konkrētiem uzņēmumiem. Kā atzīst L. Lapsa, lielāko pelnītāju un zaudētāju saraksti nav simtprocentīgi pilnīgi gan minētā akciju sabiedrību faktora dēļ, gan arī tādēļ, ka ir uzņēmumi, kas sarakstu veidošanas laikā savus gada pārskatus tādu vai citādu iemeslu dēļ vēl nav iesnieguši, savukārt dividenžu saņēmēju saraksts nav simtprocentīgi pilnīgs citu iemeslu dēļ. „Jau vairākus gadus uzņēmumiem nav obligāti savos gada pārskatos jāatšifrē izmaksātās dividendes, un ārpus tā nav nekā, kas tiem liktu šīs summas atklāt. Tāpēc nav iespējams garantēt, ka sarakstā atrodami pilnīgi visi lielāko dividenžu saņēmēji, taču var garantēt, ka šie ir pilnīgākie dati, kas Latvijā ir apkopojami bez Valsts ieņēmumu dienesta vai kādas tiesībsargāšanas iestādes pilnvarām,” uzsver tā veidotāji.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...