Iesaki rakstu: 
Joprojām nav nojaukts patvaļīgi būvēt sāktais žogs Pureņu ielā Rīgā. Lai gan nelikumīgais būvētājs ir saņēmis administratīvo sodu, nav ne novākti ielu sarkanajās līnijās ieraktie stabi, ne arī citādā veidā atrisināts nelikumīgās būvniecības jautājums.
Pietiek jau ziņoja, ka Rīgas būvvalde pēc lasītāja sniegtas informācijas konstatēja patvaļīgu žoga būvniecību Pureņu ielā. Būvvaldes būvinspektors bija apmeklējis Pureņu ielu un konstatējis, ka tur tiešām sākta patvaļīga žoga būvniecība, faktiski aizšķērsojot ielu. Taču, lai gan kopš nelikumīgās būves konstatēšanas pagājis jau gandrīz gads, nelikumīgā būve joprojām atrodas savā vietā un traucē kaimiņiem nokļūt mājās.
Lai noskaidrotu, kas ir atbildīgs par žoga būvniecību, Būvvaldei bija nepieciešama papildu pārbaude, jo zeme pieder valstij Finanšu ministrijas personā, bet māja – privātīpašniekam. Būvvalde noskaidroja, ka nama īpašnieka līgums ar Finanšu ministriju paredz, ka atbildība par žoga būvniecību jāuzņemas mājas saimniekam, kuram tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, Pietiek paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes preses sekretāre Ilze Žūka. Rīgas domes administratīvā komisija viņam uzlikusi 140 eiro sodu.
Pašlaik Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Būvvaldē vēl joprojām tiek turpināts izskatīt lietu par patvaļīgi veikto būvniecību un radīto seku novēršanu - būvprojekta izstrādāšanu vai iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošanu, skaidro Žūka.
„Attiecībā par administratīvo lietu par patvaļīgo būvniecību izskatīšanu Būvvalde norāda, ka jebkurš administratīvais process, kas tiek uzsākts saistībā ar patvaļīgo būvniecību, ietver sevī vairākas darbības. Pirmkārt, tiek apsekots objekts, kurā, iespējams, ir veikta patvaļīga būvniecība, un par pārbaudē konstatēto tiek sagatavots atzinums. Otrkārt, tiek pieprasīti paskaidrojumi no būvniecības procesa dalībniekiem un noskaidrota cita nepieciešamā informācija no citām personām vai iestādēm, kuru viedoklis varētu būt svarīgs attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanā.
Treškārt, tiek izvērtēti lietderības apsvērumi lēmuma par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes vai par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu izdošanai. Ceturtkārt, tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Savukārt pēc tam tiek veikta administratīvā akta izpildes kontrole. Proti, ja ar administratīvo aktu uzliktais pienākums netiek izpildīts administratīvajā aktā noteiktajā termiņā, Būvvalde uzsāk administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turpretim patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršana ir pamats attiecīgās administratīvās lietas izbeigšanai,” procesa sarežģītību skaidro būvvaldes pārstāve.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
