Gada 10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords – 4 miljoni eiro
PIETIEK19.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četri miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2017. gadā fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas: laikraksts Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem, un Pietiek šodien pārpublicē ziņas par lielāko darījumu pirmo desmitnieku ārpus Rīgas un Jūrmalas, savukārt pilns saraksts atrodams Dienas Biznesā.
1. 4 miljoni eiro
Ārpus galvaspilsētas un Jūrmalas pērn lielākais darījums noticis Kuldīgas novada Rumbas pagastā, kur slavenais tenisists Ernests Gulbis par četriem miljoniem eiro aprīlī pārdevis 17,14 hektārus zemes ar dzīvojamo māju un vairākām būvēm. 2015.gadā to viņš ieguva no sava tēva – oficiāli par 156 tūkstošiem eiro. Īpašumu iegādājās SIA Baltic Rancho Estate, kas pieder Kiprā reģistrētai Baltic Rancho Estate Limited un kurai hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
2. 3,99 miljoni eiro
Nīderlandes kompānijai Ingroup Dutch B.V. piederošā SIA Potential SPV jūnijā par šādu summu nopirka 3,3252 hektārus zemes ar noliktavu un administratīvo ēku ar piebūvi Granīta ielā 17, Rumbulā, Stopiņu novadā. Īpašumu pārdeva AS Antalis. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
3. 3,30 miljoni eiro
7990 kvadrātmetri zemes ar divām būvēm Saldus novadā, Apvedceļā 11 pērn martā par šādu summu nonāca degvielas uzpildes tīkla SIA Circle K Latvia īpašumā. Īpašumu pārdeva SIA Ziko, kas to 2012.gadā nopirka par 44 tūkstošiem eiro. Kompānija pieder trim privātpersonām – 1979.gadā dzimušajai Sintijai Kapteinei (20%), 1957.gadā dzimušajam Arnim Kupčem (40%) un 1959.gadā dzimušajai Zigrīdai Kupčei (40%). Darījums veikts bez hipotekārā kredīta.
4. 3,28 miljoni eiro
Pagājušā gada augustā miljonāram Vitālijam Čmihovam piederošā SIA Gaujas koks no Rietumu Bankai piederošā SIA Vangažu nekustamie īpašumi nopirka 66239 kvadrātmetrus zemes ar daudzfunkcionālu ražošanas ēku Gaujas ielā 24/34, Inčukalna novada Vangažos. Aizdevums darījuma veikšanai nav ņemts.
5. 2,85 miljoni eiro
SIA MTM Ing, kas pieder sešām privātpersonām, jūnijā par šādu summu nopirka 5,26 hektārus zemes ar sūkņu staciju un ūdens rezervuāru, noliktavu un citām palīgēkām Salaspils novada Salaspils pagasta Bajāros, Priežavotu ielejā 54. Kompānijas īpašnieki ir 1970.gadā dzimušais Arturs Muraškins (0,49%), 1934.gadā dzimušais Oļegs Sekajevs (1,91%), 1972.gadā dzimušais Staņislavs Švets (28,79%), 1974.gadā dzimusī Svetlana Vasiļjeva (9,11%), 1945.gadā dzimušais Igors Vlaskins (58,96%) un 1972.gadā dzimušais Aleksandrs Želudovs (0,73%). To pārdeva problemātisko aktīvu pārvaldītājs SIA Hiponia. Uz īpašumu nostiprināta hipotēka viena miljona eiro apmērā par labu Nīderlandes uzņēmumam Investments B.V.
6. 2,74 miljoni eiro
SIA Daugavpils project 1¸kas pieder Lietuvā reģistrētai UAB KS Holding, jūnijā nopirka divas ēkas Kraujas ielā 2, Daugavpilī, ko pārdeva miljonāram Vladislavam Drīksnem piederošā SIA Kraujas parks, kas ēkas nodeva ekspluatācijā 2007.gadā. Īpašuma iegādei kredīts nav ņemts.
7. 2,13 miljoni eiro
Pagājušā gada janvārī zemesgrāmatā reģistrēts 2016.gada decembrī veikts darījums, ar kuru 21,8911 hektāri zemes ar dzīvojamo māju Stopiņa novada Mežaizvēji nonāca SIA Verus Praedium īpašumā. Šī kompānija pieder Nīderlandē reģistrētai FE Corporation B.V.To pārdeva četras privātpersonas – 1945.gadā dzimusī Zina Tamsone, 1969.gadā dzimusī Inta Lapiņa, 1969.gadā dzimušais Uldis Bušs un 1972.gadā dzimušais Mārtiņš Berlands. Uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu SEB bankai. Viena no tām ir 5,31 miljons eiro, bet otra – 4,50 miljoni eiro.
8. 2 miljoni eiro
SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija pagājušā gada decembrī nopirka 12,965 hektārus zemes Ādažu novada Birzniekos, Laimas ielā 6. To pārdeva SIA Lielais lauks, kas to īpašumā ieguva 2005.gadā par 167 tūkstošiem latu (238 tūkstošiem eiro). Pārdevējuzņēmums uz pusēm pieder Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma Tiger Developments Limited meitas kompānijai SIA Tiger Latvia un 1953.gadā dzimušajam Edvardam Harijam Klarkam Bovenam. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
9. 1,72 miljoni eiro
SIA Lenoka, kas pieder SIA Mego, decembrī nopirka nedzīvojamo māju Preiļos, Rīgas ielā 4D. Īpašumu pārdeva 1972.gadā dzimušajam Aigaram Zīmelim (67%) un 1948.gadā dzimušajam Arturam Kodoliņam (33%) piederošā SIA AMV centrs, kas 2009.gadā šo ēku nodeva ekspluatācijā. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
10. 1,7 miljoni eiro
1962.gadā dzimusī AS Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka pērn martā par šādu summu pārdeva 7380 kvadrātmetrus zemes ar būvi Madonā, Rūpniecības ielā 39. Īpašumu nopirka SIA Vitala, kuras īpašnieki ir ir vairākas privātpersonas – puse kapitāldaļu tajā pieder 1972.gadā dzimušajai Rimai Manukovai, 25% - 1986.gadā dzimušajai Diānai Merzlovai, 24% - 1990.gadā dzimušajai Elīnai Semjonovai, bet 1% - 1954.gadā dzimušajai Ludmilai Veikutai. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
