Fragments no mazā „Vienotības” un maksātnespējas administratoru astoņkājīša
Pietiek lasītājs06.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Raugoties uz aizkulišu politiskajām un ekonomiskajām cīņām ap plānotajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, ilgu laiku nevarēju saprast – vai tiešām visa dažādu it kā nesaistītu valsts amatpersonu ņemšanās par šo tēmu ir tikai un vienīgi tāpēc, lai Vienotības spices pārstāvjiem tuvajam maksātnespējas administratoram Armandam Rasam nelaupītu iespēju tikt pie Trasta komercbankas likvidatora posteņa – garda kumosa, no kura šis tas (vai daudz kas) atlēktu arī viņa „labvēļiem”. Tad sāku pētīt publiskos reģistrus un salīdzināt tos ar neoficiālu informāciju – un, kā jau vienmēr, viss šai mazajā zemē izrādījās ārkārtīgi vienkārši.
Tātad – mums ir joprojām īstā Vienotības priekšniece, tā, pie kuras visi vēršas, ja kaut kas jānokārto. Solvita Āboltiņa, kas vēl nupat no Saeimas tribīnes skaļi sauca – iecerētie Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas Rasam kā vēl nesen Trasta komercbankas kreditoru apkalpojušam advokātam tagad liegtu kļūt par šīs bankas likvidatoru, skaidri parādīšot, „kam kalpo šis parlaments un kas pasūta mūziku”.
Uzreiz jāsaka, ka Āboltiņai ar maksātnespējas administrēšanas jomu ir sens un ciešs, ļoti praktisks sakars – ja ne pašai, tad viņas vīram, pēdējos pāris gados valsts pasūtījumu jomā bezgala veiksmīgajam autotirgonim Jānim Āboltiņam noteikti.
2010. gadā viņa firma Kame izmantoja populāru shēmu, kā uzņēmumam nonākt "pareizajā" tiesā, kur "pareizais" tiesnesis pieņem "pareizu" lēmumu un nozīmē "pareizu" maksātnespējas administratoru.
Īstajā brīdī firma nomainīja juridisko adresi, atbilstoši tai jau citā tiesā tika iesniegts maksātnespējas pieteikums, un par uzņēmuma maksātnespējas administratoru tā iecēla Vienotībai aizvien ciešāk pietuvināto Haraldu Velmeru.
To pašu Velmeru, kurš, ne bez politiska atbalsta ielikts amatā, pēc tam nopelnīja miljonu kā Liepājas metalurga likvidators – tā paša uzņēmuma, kura sagraušanā Vienotība pielika tik daudz pūļu.
Bet kāds Āboltiņai tiešs sakars ar Rasu, kuru par katru cenu mēģina iebīdīt par Trasta komercbankas likvidatoru? Tiešs, protams, nekāds, bet paskatīsimies tuvāk. Pirmkārt, finanšu aprindās ir skaidri zināms par to, ka Rasa ir apsolījis – saņemot kāroto likvidatora posteni, viņš 30% atlīdzības samaksāšot Mārtiņam Bunkum.
Savukārt šis kungs jau ir daudz zināmāks – ne tikai Aston Martin auto un Mežaparka savrupmājas dēļ (tie abi viņam oficiāli nepieder), bet arī sakarā ar savu brāli – iepriekš slavenu lietu kārtotāju Valsts ieņēmumu dienestā.
Bunkus dzīvo Mežaparkā, Meža prospektā 38A, kaut mājas oficiālie īpašnieki noslēpušies ofšoros. Un Bunkus kungam ir arī labs, tuvs kaimiņš, ar kuru viņam ir pat kopēja iebrauktuve no ielas.
Šis kaimiņš ir neviens cits kā ekonomikas ministrs, Vienotības pārstāvis un ar Āboltiņu ļoti cieši sasaistītais Arvils Ašeradens. Jo, lūk, kopš 2003. gada 11. februāra šī trīsstāvu māja ar diviem tūkstošiem kvadrātmetru zemes ir viņa vienpersonisks īpašums – varat pārliecināties zemesgrāmatā.
Un tas nav viss. Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā viena no, kā tagad saka, „atslēgas personām” ir administrācijas vadītāja, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.
Savulaik viņa bija pazīstama kā Meierovica biedrības dibinātāja, mūsu dienās vairs neaktuālās Sarmītes Ēlertes domubiedre, savukārt mūs vairāk interesē ailīte viņas amatpersonas deklarācijā: Jaunzemes kundzei ir pilngadīgs dēls Artūrs Romeiko.
Kur gan ir dzirdēts šis uzvārds? Viens no aktīvākajiem aizkulišu spēlētājiem banku uzraudzības un arī administrēšanas jautājumos ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis un – kas vēl būtiskāk – komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko.
Ieskatāmies viņa deklarācijā – jā, arī viņam ir deklarēts pilngadīgs dēls Artūrs Romeiko. Protams, var jau būt, ka tā ir tikai sakritība, bet tieši Romeiko pārstāvētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome bija tā, kas ne tikai pieprasīja atcelt pašreizējo Trasta komercbankas likvidatoru, bet arī LŪDZA tiesu par bankas maksātnespējas administratoru iecelt tieši Rasu.
Jā, tas ir tas pats Rasa, par kuru medijos vēl pavisam nesen parādījās ziņa – kā 12. Saeimas deputātam, partijas Vienotība pārstāvim Intam Dālderim bārā satikties ar viņu „pazīstami cilvēki” lūguši, lai „pastāstītu par viņu profesionālajām lietām”.
Tāds, lūk, neliels fragments no Vienotības un maksātnespējas administratoru astoņkājīša – vienviet bizness, otrviet personiskas attiecības, trešviet kaimiņu būšana PLUS potenciāls bizness – un process iet uz priekšu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
