Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.

Man nav nedz laika, nedz vēlēšanās sniegt detalizētu juridisku atzinumu, bet sniegšu īsu viedokli par faktiem un viedokļiem, kas ir izskanējuši publiskajā telpā.

Diskriminācija ir aizliegta. Tai nav un nevar būt pamatojuma vai attaisnojuma. Diskriminēt nedrīkst nevienu, vienalga pie kādas grupas šis cilvēks piederētu. Diskriminēt nevar nedz valsts iestādes, nedz privātpersonas (fiziskas vai juridiskas). Diskriminācija ir cilvēktiesību pārkāpums.

Būtu labi, ja ar šo rindkopu pietiktu un cilvēkiem viss taptu skaidrs. Pārējais tad nebūtu jāraksta. Diemžēl ar to vien nepietiek, un tādēļ būšu spiesta uzrakstīt ko vairāk.

Fakti

Ģimene vēlējās algot fotogrāfi L.Š. fotosesijai.

Uzzinot, ka ģimene ir homoseksuāla (tajā ir divas mammas) fotosesija tika atteikta. Par to viena no apbēdinātajām mammām dalījās savā Twitter kontā.

Savu atteikumu fotogrāfe L.Š. detalizēti skaidroja savā Facebook lapā, apliecinot, ka patiesi ir ģimenei atteikusi dēļ viņu seksuālās orientācijas un atteikums ir balstīts viņas kristīgajā pārliecībā un tradicionālā pasaules uzskatā.

Nedaudz par to, kā tas izskatās no juridiskās puses

Latvijas Republikas Satversmes 91.pants paredz, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. LR Satversmes komentāros (izdots Latvijas Vēstnesis, 2011) tiesību zinātnieks Egils Levits, komentējot šo Satversmes pantu ir norādījis, ka minētās konstitucionālās normas tvērums nedrīkst būt šaurāks nekā Eiropas Cilvēktiesību Hartas tvērums, tādēļ LR Satversmē noteiktais diskriminācijas aizliegums satur šādu aizliegto kritēriju katalogu: rase un ādas krāsa, tautība, etniskā piederība, valoda, dzimšana un izcelsme, dzimums, vecums, invaliditāte, ģenētiskās īpašības, seksuālā orientācija, reliģiskā pārliecība, politiskā un cita pārliecība, pasaules uzskats, partijas piederība, sociālais stāvoklis un sociālā izcelsme, dienesta stāvoklis, manta un citi līdzīgi apstākļi.

LR Satversmes 89.pants paredz, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Viens no šādiem starptautiski saistošajiem līgumiem ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kuras 14.pants paredz diskriminācijas aizliegumu un šī panta ietvaros Eiropas Cilvēktiesību tiesa ne reizi vien ir skatījusi lietas, kas saistītas tieši ar diskrimināciju dēļ seksuālās orientācijas. Latvijai saistoša ir arī Eiropas Pamattiesību Harta, kuras 21.pantā expresis verbis ir noteikts diskriminācijas aizliegums seksuālās orientācijas dēļ.

Diskriminācijas aizliegums attiecināms vienlīdz kā uz valsts iestādēm, tā arī uz privāto sektoru, un tas sedz dažādus aspektus – sākot no diskriminācijas aizlieguma darba tiesību jomā, kā arī attiecināms uz sociālo aizsardzību un drošību, piekļuvi izglītībai, medicīnas pakalpojumiem un tiesību aizsardzības mehānismiem, kā arī tiesībām bez diskriminācijas saņemt un sniegt pakalpojumus, iegādāties un pārdot produktus.

Diskriminācijas aizlieguma principi ir iestrādāti vairākos LR likumos, tajā skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 pantā un Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums.

Tas, ka vienā likumā expresis verbis ir iekļauts aizliegums diskriminēt seksuālās orientācijas dēļ, bet otrā nav, nenozīmē, ka pakalpojumu saņēmējus var diskriminēt viņu seksuālās orientācijas dēļ, bet pakalpojumu sniedzējus nevar. Diskriminācijas aizlieguma tiesību normas vienmēr ir jāinterpretē tajā tvērumā, kādu to nosaka Satversme un starptautiskās tiesību normas.

Ja kāds ir pārliecināts, ka likums ir viņu pusē un homoseksuālus cilvēkus kā pakalpojumu saņēmējus var diskriminēt (jo likums to expresis verbis neaizliedz) – nu droši ejiet uz tiesu! Ar nepacietību sekošu, kādi argumenti tiks izmantoti, lai pārliecinātu tiesu, ka kādu ar diskriminēt. Kā arī gribēšu redzēt to tiesu, kurai pie līdzšinējās tiesu prakses būs pārliecinoši argumenti, ka diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ ir attaisnojama.

Tagad nedaudz par izskanējušajiem viedokļiem.

Fotogrāfs ir pakalpojumu sniedzējs vai mākslinieks?

Lai šo izšķirtu, būtu ļoti vērtīgi pārlasīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā sniegtos terminu skaidrojumus –

pakalpojuma sniedzējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam, arī izmantojot citu personu starpniecību, kuras rīkojas pakalpojuma sniedzēja vārdā vai uzdevumā,

pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;

patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.

Šķiet, ka nevienam nav šaubu, ka fotogrāfe L.Š. sniedz savus profesionālos pakalpojumus patērētājiem, rīkojoties pēc patērētāja (klienta) lūguma un norādījumiem, un par šiem pakalpojumiem saņem atlīdzību. Pakalpojuma un produkta radīšana ir tiešā veidā saistīta ar klienta izteikto lūgumu veidot noteikta veida fotosesiju un tās rezultātā par samaksu saņemt profesionālas fotogrāfijas.

Šis radošās profesijas pakalpojums pēc būtības ne ar ko neatšķiras no citu radošo profesiju pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, arhitektiem, dizaineriem, audio un video profesionāļiem, telpu vai skatlogu noformētājiem, pasākumu organizatoriem, utt.

Savukārt mākslinieki parasti ir savu mākslu rada neatkarīgi no potenciālā pircēja/pasūtītāja vēlmēm. Mākslinieki var iedvesmoties no kā vien vēlas un radīt ko vien vēlas. To produkti nav speciāli radīti kādam konkrētam pircējam/pasūtītājam, un to izveidē pasūtītāja vēlmes un vajadzības nespēlē nekādu lomu. Mākslinieka radīto produktu (fotogrāfiju, gleznu, skulptūru, instalāciju, utt) klienti var iegādāties tādu, kāds tas ir radīts. Turklāt šo produktu var iegādāties jebkurš, jo nav radīts tieši vienam konkrētam pasūtītājam.

Tātad, ja L.Š. reklamē savus kā fotogrāfa pakalpojumus neierobežotai klientu grupai, ja viņa rada fotogrāfijas pēc pasūtītāja vēlmēm un pasūtītājam ir aktīva un tieša ietekme uz to, kā pakalpojumi un produkti tiks radīti un izmantoti (fotogrāfijās attēloti paši pasūtītāji), un pasūtītājs veic samaksu par šiem pakalpojumiem, tad uz L.Š. nepārprotami ir attiecināmi visi tie likumu nosacījumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem.

Vai privāts pakalpojumu sniedzējs var atteikt klientam?

Protams, var! Ja atteikums ir „es tajā dienā & laikā nestrādāju, jo man ir cits darba laiks/grafiks ir aizņemts ar citiem klientiem, utt.” vai „mana specializācija nav ģimenes fotogrāfijas, jo es specializējos tikai ainavu/auto/arhitektūras/dzīvnieku/u.c. fotografēšanā, tādēļ nevaru jums palīdzēt” – šādi atteikumi ir pilnīgi pamatoti. Būtiskākais ir, ka šādu atteikumu varētu saņemt jebkurš, neskatoties uz viņu rasi, etnisko piederību, reliģisko pārliecību vai seksuālo orientāciju. Ja lesbiešu pārim atsaka, jo „nav laika”, bet tūdaļ pēc tam piezvana heteroseksuāls pāris un vēlas tos pašus pakalpojumus tajā pašā dienā & laikā un tad pēkšņi „ir laiks”, tad arī tas var liecināt par diskrimināciju.

Konkrētajā gadījumā atteikums tieši un nepārprotami bija saistīts ar personu seksuālo orientāciju, līdz ar to tas nepārprotami uzskatāms par diskrimināciju. Atteikt pakalpojumu sniegšanu, pamatojot to ar personas piederību noteiktai grupai, īpaši, ja tā ir iekļauta aizsargājamo kritēriju katalogā, tad tas ir nepārprotams likuma pārkāpums un šāda darbība ir aizliegta ar likumu.

Tieši tāpat kā kristiešu fotogrāfe nedrīkst atteikt fotosesiju lesbiešu ģimenei, tāpat arī frizieris-gejs nevar atteikties griezt matus mācītājam tikai tādēļ, ka frizierim ir nepatika pret kristiešiem. Tieši tāpat neviens nedrīkst veikalā atteikt pārdot maizi tumšādainam cilvēkam, tāpat arī autoservisa darbinieki nevar atteikties remontēt mašīnu, kurā atrodas pareizticīgo ikoniņas. Bankas nevar atteikties apkalpot ārlaulībā dzimušus bērnus, savukārt apdrošināšanas kompānijas nevar atteikties sniegt invalīdam apdrošināšanas pakalpojumus. Vienalga vai pakalpojumu sniedzējs ir valsts iestāde vai privāts uzņēmums, vienalga vai uzņēmums ir liels vai mazs – diskriminācija ir aizliegta.

Vai kristiešu cilvēktiesības un viņu pasaules uzskati nav jāaizsargā?

Ja fotogrāfe L.Š. savus pakalpojumus sniedz kā juridiska persona (piem., caur savu SIA vai mikrouzņēmumu), tad juridiskai personai nav un nevar būt reliģiskas pārliecības tās cilvēktiesību aizsardzības izpratnē. Tikai fiziskas personas var baudīt cilvēktiesības.

L.Š. kā privātpersonai ir tiesības uz saviem reliģiskajiem uzskatiem un pārliecību, kā arī tiesības paust savus uzskatus. Šeit gan ir jānorāda, ka LR Satversmes 116.pants paredz, ka vārda un izpausmes brīvību var ierobežot, ja tas aizskar citu cilvēku pamattiesības. Būtiski ir arī norādīt, ka Satversme neparedz atļauju diskriminēt tādēļ, ka tas atbilst personas reliģiskiem un pasaules uzskatiem.

No tā izriet, ka L.Š. ir tiesības uz savu reliģisko pārliecību, bet tas nedod viņai kā pakalpojumu sniedzējam tiesības kādu diskriminēt.

Lielbritānijā ir divas slavenas tiesu lietas – Lee v Ashers Bakery [2016] un Bull v Hall [2013], kurās tika skatītas līdzīgi gadījumi.

Bull v Hall [2013] lietā kristieši savā viesu namā atteicās atļaut homoseksuālam pārim nakšņot vienā divvietīgajā istabiņā, sakot, ka viņi kā kristieši divvietīgas istabiņās atļauj gulēt tikai laulātiem heteroseksuāliem pāriem, bet neprecētiem pāriem ir jāguļ atsevišķās vienvietīgās istabiņās.

Savukārt Lee v Ashers Bakery [2016] kristiešu pāris, kuriem piederēja beķereja Ziemeļīrijā, atteicās izgatavot kūku, kuras rotājumi paustu atbalstu geju laulībām.

Abas lietas nonāca līdz UK augstākajai tiesai un abās lietās tiesa norādīja, ka kristiešiem kā pakalpojumu sniedzējiem nebija tiesības diskriminēt savus klientus dēļ viņu seksuālās orientācijas.

Ar nepacietību gaidīšu, vai sāpinātās divas mammas vērsīsies pret fotogrāfi tiesā un ko šādās lietās teiks tiesas Latvijā.

Pārpublicēts no http://ineseejugbo.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...