Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministram Jānim Bordānam patiešām ir vismaz lietišķas, ja ne politbiznesa attiecības ar ASV uzņēmēju Pēteri Ragaušu, kura intereses tiek pieminētas Bordāna partijas pārstāvju "bīdītajā" pretrunīgajā Skultes gāzes termināļa projekta sakarā, - to uzskatāmi apliecina Pietiek rīcībā nonākuši fotoattēli.
Tieši Ragaušs, par kuru publiski zināms, ka viņš esot veiksmīgs naftas biznesmenis ASV, Teksasā ar latgalisku izcelsmi, tiek uzskatīts par reālo pretrunīgi vērtētā Skultes gāzes termināļa projekta saimnieku, kura intereses mēģina aizstāvēt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, pirmām kārtām Gatis Eglītis.
Uz to, ka arī Bordāns paslepus varētu būt Ragauša biznesa interešu pārstāvis, nesen intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norādīja Bordāna publiskā nedrauga – ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks.
Šie ir intervijas fragmenti, kuros Rebenoks skaidro Bordāna, viņa partijas un Ragauša, kā arī „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni saistību:
„Bordāns publiski uzbrūk ekonomikas ministram un arī personīgi man kā ministra padomniekam. No malas var likties - tieslietu ministrs cenšas izdarīt kaut ko labu, taču, iedziļinoties viņa darbībās un uzvedībā, ieraugām, ka viņš ir vienīgais valdības loceklis, kurš pats pārstāv biznesa intereses un lielo oligarhu intereses.
- Kuru oligarhu konkrēti?
- Pētera Ragauša un Rudolfa Meroni. Katram no viņiem ir savas intereses. Bordāna aktīvā pozīcija daudzos jautājumos parāda, ka tieši viņš ir šo oligarhu vēstnieks valdībā. Bordāns ir tas, kurš, izmantojot savu amatu, cenšas realizēt šo oligarhu intereses.
- Ir konkrēti piemēri?
- Jā. Atgriezīsimies pie jūsu pirmā jautājuma par mani. Vasarā premjers Krišjānis Kariņš publiski izteicās, ka uz Latvenergo padomes locekļa vietu jārīko atklāts konkurss un nekā citādāk šo padomi nedrīkst veidot. Ekonomikas ministrija izveidoja nominācijas komisiju valsts sekretāra Ērika Eglīša vadībā un rīkoja publisku konkursu. Izpētot konkursā publiskotās prasības kandidātiem, sapratu, ka atbilstu prasībām un nolēmu kandidēt, uzticoties premjera aicinājumam un ticot, ka tas būs godīgs konkurss, kurā man ir iespēja uzvarēt. Brīdī, kad konkurss tuvojās noslēgumam, un redzot, ka es tikšu atlasīts kā viens no pieciem padomes locekļiem, sākās apmaksāta apmelošanas kampaņa dažos dzeltenos medijos un TV raidījumos. Publiskajā histērijā izkristalizējās arī konkrētie personāži, kuri nav mierā ar šiem konkursa rezultātiem. Dīvainā kārtā viens no viņiem bija arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš pats vadīja konkursa komisiju, kas atzina mani par labu kandidātu. Tad [Ērikam] Eglītim pieslēdzās Bordāns. Kā mēs jau publiski zinām, Bordāns savulaik ir strādājis Eglīša pakļautībā Microsoft Latvija.
- Jūsu kolēģis Mārtiņš Krieķis TV Rīga 24 teica precīzāk - «pudeles biedrs».
- Uzsveru - darbinieks. Mēs redzam čomu būšanu. Bordāns metās aizstāvēt Eglīti.
- Kāpēc viņš to darīja?
- Te ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. Latvenergo gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā 1:1 publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar Latvenergo ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas.
- Tāpēc Latvenergo Bordānam un viņa «pudeles biedram» tapa tik svarīgs?
- Tieši tā! Ekonomikas ministrija bija iedomājusies konkursa kārtībā izraudzīt profesionālu Latvenergo padomi. Taču atklājās, ka tādiem kā Bordāns, citiem politiskiem spēkiem un viņu sponsoriem ir svarīgi, lai padome būtu kontrolējama, lai vajadzīgais līgums par gāzes pirkšanu tiktu parakstīts. Līgums ir tikai viens punkts. Vēl viņiem vajag, lai gāzes termināļa un pārvada līdz Inčukalnam projektu valsts atzītu par stratēģisko nacionālo interešu objektu. Tad nevajadzēs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Publiskā telpā parādījās arī apmelojoša informācija, ka Rebenoks ved slepenas sarunas ar Conexus par šā uzņēmuma akciju pirkšanu un pārdošanu. Tas tikai apliecina Bordāna bailes par šo projektu. Viena no versijām: Ragaušs no Conexus prasīs uzbūvēt cauruļvadu no Inčukalna līdz Skultei. No tiem pieciem izvēlētiem Latvenergo padomes locekļiem, kuru uzvārdi jau ir publiski izskanējuši, es biju vienīgais politiski neitrālais kandidāts profesionālis. Pārējie, lai arī cik profesionāli viņi būtu, ir saistīti ar Jauno Vienotību.
- Saistība ar politisko partiju šai koalīcijai nevar būt traucējošs faktors - brīvostu valdēs taču apstiprināja vairākus politiķus, un pat gailis pakaļ nedziedāja.
- Tie ir atšķirīgi gadījumi. Ja Ostu likumā noteikts, ka brīvostu valdēs ministrs virza konkrētus pārstāvjus un tā ir ministra atbildība, tad Latvenergo gadījumā ministrs nevienu nevirza un neviens cits politisks spēks arī neko nevirza. Arī premjers to bija pateicis, ka mums ir jāievēro EDSO principi. Mums vajadzīga caurspīdīga profesionāla pārvaldība. Tāpēc tika rīkots konkurss.
- Tātad, Rebenokam nonākot Latvenergo padomē, līgums par garantētu gāzies iepirkšanu no Ragauša pārstāvētās kompānijas netiks parakstīts?
- Man ļoti grūti iedomāties, ka arī kāds cits tādu līgumu varētu parakstīt.
- Pagaidām izskatās, ka šīs sašķidrinātās gāzes projekts nebūs privātās investīcijas, bet to apmaksās Latvijas iedzīvotāji. Vai briest jauna blēdība OIK 2?
- Tieši tā! Mēs varam prezumēt, ka tā cena gāzei būs daudz augstāka. Jā! Tas būs OIK 2! Tikai ar gāzi. Zīmīgi, ka šo projektu atbalsta bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš šobrīd ir premjera biroja vadītājs - Jānis Patmalnieks. Viņš ministrijā bija Eglīša vietnieks. Patmalniekam arī ir svarīgi, lai Eglītis paliktu amatā, jo viņam vajadzīga vieta, kur atgriezties darbā pēc Kariņa valdības. (..)
- Izanalizējām Ragauša intereses attiecībā uz Bordāna partiju, bet jūs pieminējāt arī Meroni kā sponsoru?
- Meroni ietekme uz Bordānu izpaužas citādāk - jautājumos par ostām un citos jautājumos, kuri mani neskar. Piemēram, Bordāns apgalvo, ka ostu pārņemšanā viņš ir pielicis savu roku, taču viņš nepaskaidro, kā interesēs viņš to ir darījis. Redzu, ka tās ir tikai viņa sponsora Meroni intereses. (..)
Varētu piekrist mana kolēģa Mārtiņa Krieķa viedoklim, ka Bordāns uzvedas kā sektants un āksts. Viņu neviens nopietni neuztver. Viņš ir vienīgais oligarhu Ragauša un Meroni piedēklis valdībā. Savā saimniecībā tieslietās viņš nav guvis pilnīgi nekādus sasniegumus. Viņa darbībās saskatāma acīmredzama viņa sponsoru un viņu biznesa interešu lobēšana - cietuma celtniecība, gāze, Latvenergo, ostu pārņemšana, OIK saglabāšana. Tādēļ viņam svarīgs ir Eglītis, kurš strādā sasaistē ar premjera biroja vadītāju. Liela nauda tiek guldīta melnajā PR.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
