Flika vadītā BAS valstij piedāvājusi atpirkt preču zīmes

Kā Pietiek jau rakstīja, BAS un tai piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles - pērn decembrī ieķīlātas krievu miljardierim Vladimiram Antonovam (aizvadītajā nedēļā uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku) piederošajās bankās Latvijas Krājbanka un Snoras. BAS ķīlas vērtība ir 31 miljons latu.

BAS īpašumā airBaltic preču zīmes nonāca pēc klusi noslēgta darījuma 2009.gada nogalē, informācija par to tika publiskota tikai pērn vasarā. BAS par preču zīmēm airBaltic solīja līdz pērnā gada beigām samaksāt 13 miljonus eiro (aptuveni 9,1 miljons latu), taču līdz šim tā arī nav skaidrs, cik patiesībā BAS samaksājis.

Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieka juridiskajos jautājumos Arta Stuckas Pietiek atzītā, ministrija pagaidām nav tikusi skaidrībā, vai Flika piedāvājumu par preču zīmju atpirkšanu vērtēt kā joku vai reālu priekšlikumu. Stuckam kā štata padomniekam Augulis uzdevis tikt skaidrībā ar to, kas notiek airBaltic. Ministra padomnieks sola, ka līdz 4. martam risinājumi būšot.

Pietiek: - Pēc TV3 raidījuma Nekā personīga ziņotā, jūs pagājušajā trešdienā kā „ministra sūtīts izlūks” esot ticies ar Latvijas Krājbankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Vai jums izdevās noskaidrot kaut ko vairāk par airBaltic situāciju?

Stucka: - Es netikos ar Antonova kungu. Es todien biju Krājbankā, bet neesmu ticies ar Antonovu.

Tas ir tiesa, ka es tajā dienā biju Krājbankā saistībā ar airBaltic jautājumu. Runāju kontekstā ar to, ka Satiksmes ministrijai nepieciešama pilna informācija par airBaltic finanšu situāciju, runāju, jo tā ir normāla saruna starp akcionāriem. Tas bija viss.

Ar Antonova kungu es netikos, es tikos ar citiem cilvēkiem no bankas. Cilvēki Krājbankā strādā ar šo jautājumu, un es ar viņiem arī tiekos. Ko tad es ar Antonova kungu? Es jau to situācija nepārzinu tādā līmenī, es, ja tā var teikt, tikai lietotāja līmenī par airBaltic.

Mana pozīcija ir tāda, ka ministra kungs man ir uzdevis vākt informāciju par airBaltic, un es arī to daru – runāju ar visiem, runāju ar Fliku, runāju ar Krājbanku, esmu gatavs runāt ar visiem pārējiem, lai nodrošinātu maksimālu informāciju par airBaltic.

Jums arī ar Fliku ir izdevies tikties un sarunāties?

Jā, protams, esmu runājis arī ar Flika kungu.

Vai tad jums tagad ir skaidrs, ko ieteikt ministram, kā rīkoties šajā ļoti jau iestrēgušajā jautājumā gan par airBaltic preču zīmēm, gan par valsti ierobežojošo airBaltic akcionāru līgumu?

Tas, kas mums ir svarīgi, ir svarīgi piesaistīt auditorus, lai tiktu skaidrībā par airBaltic finanšu stāvokli. Tā informācija, ko Fliks sniedzis, nav pilnīga un mēs nevaram gaidīt, kad noslēgsies kārtējais audits. Tas mums neder, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams saņemt informāciju ātrāk, ņemot vērā, ka to satiksmes ministram ir uzdevis izdarīt premjers. Līdz ar to mēs pēc iespējas ātrāk gribam iegūt informāciju par airBaltic patieso finanšu stāvokli. Attiecībā par SM redzējumu – jā, šobrīd mums ir viedoklis, bet, lai to publiskotu, ir nepieciešama vēl papildus informācija no airBaltic, kuras šobrīd nav.

Kā tad jūs gatavojaties panākt, lai Fliks kā airBaltic vienīgais valdes loceklis un līdzīpašnieks SM sniegtu informāciju, ko viņš nav darījis līdz šim? Kas ir tie jūsu ieroči, lai ministrija panāktu, ka Fliks sniedz SM un padomes pieprasīto informāciju?

Neviens nav teicis, ka tas akcionāru sadarbības līgums, kas valstij noslēgts ar Flikam piederošo Baltijas aviācija sistēmas, ir valstij izdevīgs. Tas ir punkts viens. Otrkārt, protams, ka SM kā akcionārs var iedarboties uz Flika kungu tikai saskaņā ar Komerclikuma prasībām.

Attiecībā uz padomi – 28.februārī ir sasaukta atkārtota airBaltic padome, kurā mēs arī esam ieinteresēti noskaidrot šos jautājumus par airBaltic finansēm. Līdz ar to mana pozīcija ir komunicēt ar pārējiem akcionāriem, tai skaitā ar Fliku, pierādīt, stāstīt, ka to informāciju ir nepieciešams iegūt. Jo ātrāk valsts kā akcionārs sapratīs, kāda ir tā situācija, jo ātrāk Ministru kabinets varēs pieņemt kompetentu lēmumu.

Šobrīd informācija, kas sniegta, ir nepietiekama, lai uz tās pamata pieņemtu kādu konkrētu lēmumu. Mums ir cerības uz šo padomes sēdi 28.februārī, lai attiecīgi 4.martā no padomes būtu iesniegts ziņojums ministram, bet viņš pēc tam varētu informēt valdību.

Vai ir tā, ka Fliks cenšas respektēt SM kā lielāko airBaltic akcionāru, vai tomēr par airBaltic jautājumu komunikācija notiek neformālā līmenī, teiksim, Flikam runājot ar Lembergu un Antonovu?

Mana un ministrijas pozīcija ir bezpersoniska, mūsu galvenais mērķis ir iegūt maksimāli daudz informāciju par airBaltic finanšu stāvokli. Mans uzdevums ir ministram sagatavot informāciju par to, kā atrisināt šo problēmu, ko es arī daru.

Cik juridiski pamatots ir tas, par ko ieminējies ministrs, ka valsts pie zināmiem nosacījumiem varētu pārdot tai piederošās airBaltic akcijas?

Vēl nav nekāda ziņojuma, līdz ar to tie visi varianti par pārdošanu vai nepārdošanu ir diezgan lielas spekulācijas.

Ja jūs kā ministra padomnieks un jurists esat iedziļinājies airBaltic jautājumā, vai redzat, ka ir risinājums airBaltic preču zīmju atgūšanai lidsabiedrības īpašumā? Vai arī tas ir tā, kā izskan neoficiāli - šīs iespējas ir tuvas nullei?

Kāpēc tuvas nullei? Otrs akcionārs [Flika vadītā Baltijas aviācijas sistēmas] Satiksmes ministrijai ir uzrakstījis vēstuli, kurā ir pateikts – samaksājiet visu to naudu un ķīlas vērtību, ko mēs esam ieguldījuši, un preču zīmes ir jūsu. Jautājums ir, vai no BAS puses šī vēstule ir kā apraksts – pajokoju, vai kā apraksts – piedāvāju, uz kā pamata valstij jādomā, kāda būs tālākā pozīcija.

Premjers tomēr ir teicis, ka valsts varētu apstrīdēt, vai šīs preču zīmes BAS ieguva likumīgi?

No premjera kunga ir konkrēti jautājumi, un SM uz tiem arī atbildēs. Tas stāsts ir tāds - ja saistībā ar šo preču zīmju nonākšanu BAS rīcībā ir bijušas kaut kādas nelikumības, tad nebūs tā, ka Augulis kā ministrs mēģinās to noslēpt vai premjeram nepateikt. Mēs neesam ieinteresēti padarīt to situāciju sliktāku. Ir iecelta airBaltic padome, un SM kā lielākā akcionāra uzdevums ir pateikt, kāda tā situācija ir, lai valdība pēc tam var pieņemt attiecīgu lēmumu.

Novērtē šo rakstu: