FKTK: ziņas, ko neļauj noslepenot Valsts noslēpuma likums, no sabiedrības varam slēpt arī citādi!
L. Lapsa16.01.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
To JF students
22.01.2012. 10:23Kaa bankas situacija, kas ietekmee lielu x% valsts iedzivotaju, var tikt tulkota tikai un vienigi kaa bankas komercnosleepums?
pilsonim
17.01.2012. 17:45Nu, nav brīnums, ka godmaņiem, kalvīšiem un citiem tīrā izprieca tādus kā jūs atkal un atkal apčakarēt.
pilsonis
17.01.2012. 15:27Lapsas darbība aprobežojas ar bezjēdzīgu klaigāšanu ar ja ne apzināti kaitniecisku, tad ar visai apšaubāmu mērķi. Kāmpēc Lapsa neaiziet un nepaprasa, atsaucoties uz informācijas atklātības likumu, informāciju par finanšu stāvokli, piemēram, Swedbankā ? Pat muļķim ir skaidrs, kāpēc bankas šādu informāciju kuram katram nesniedz. Un kāpēc šāda informācija Lapsam būtu jāsniedz Latvijas valdībai ? Valdība savām darba vajadzībām ir šādu informāciju apkopujusi un ir izvērtējusi to slēgtā sēdē. Tas ir vairāk kā normāli un saprotami. Kad Lapsa kļūs par vadības locekli, varēs ar tādu informāciju iepazīties. Lai Lapsa labāk vāc informāciju un raksta par Vaškeviča lietu, nevis nodarbojas ar muļķībām.
Jānis
17.01.2012. 11:04Pa smuko atkal tika aptīrīti nodokļu maksātāji (-350 miljoni latu). Prokuratūrai vajadzētu izpētīt, kas notika ar tiem 700 miljoniem vērtajiem aktīviem. Vai tik nebūs tā, ka šie aktīvi priecē jau citu īpašnieku?
JF students
17.01.2012. 10:23Lapsa atkal uzdarbojas svešzemju specdienestu interesēs - "Nost ar slepenību Latvijā". Mazliet esmu studējis obligāto teoriju par tiesību normām un to sistēmu, tādēļ piekrītu Fuktukam - likuma 1.pantā definētais likuma mērķis ir daudz svarīgāks nosacījums, nekā likuma tekstā esošs vārdu savienojums, kas ir pakārtots konkrētās normas kontekstam - par valsts noslēpumu. Lapsas publiskās darbības tiesības ir noteiktas Informācijas atklātības likumā, nevis likumā "Par valsts noslēpumu". Valsts noslēpums un konkrētas bankas komercnoslēpums ir dažādas lietas.
zināšanai
17.01.2012. 01:39pilsoņa komentārs norāda vienu no vairākiem pareizajiem virzieniem (ievērojot situācijas daudzškautnību), bet cilvēki jau vairs nedomā - tikai uzklausa vietējo tv paustos "pareizo pareizos" viedokļus. applaudē un linčo "sliktos"
pilsonis
16.01.2012. 23:06Ir jau ar ko slēpt, ja trīs dienas pirms bankrota apgalvoja, ka viss ir kārtībā, bet mēnesi iepriekš jau saņēmuši brīdinājumu no Lietuvas. FKTK pārņem banku ar vairāk nekā 700 miljonus latus vērtiem aktīviem, bet nepaiet pat mēnesis, kad bankas vērtība ir tikai 50 miljoni un valsts kases aizdotos 200 miljonus latu atgūt vairs neizdosies.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
