FKTK Vonsoviča birojam bez konkursa samaksājusi 34 tūkstošus par „slepenu pārstāvību”
PIETIEK21.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bez konkursa rīkošanas noslēgusi līgumu ar zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča (attēlā) biroju un divu gadu laikā tam par juridisko palīdzību samaksājusi 34 148 eiro. Turklāt netiek atklāts – par kādiem tieši pakalpojumiem un kādā tieši lietā šī summa samaksāta.
FKTK neizpauž faktiski nekādu informāciju par lietu, kas tai likusi iegādāties Vonsoviča biroja pakalpojumus: „Līgums tika slēgts par juridiskās palīdzības sniegšanu pārstāvībai tiesā. Tā kā tiesas sēdes ir slēgtas, informācija par prasītāju, atbildētāju un lietas būtību nav izpaužama. Tāpat arī informācija par advokātu sniegtās palīdzības faktu un saturu nav izpaužama, ciktāl to neparedz Publisko iepirkumu likums.”
Taču summas, kas samaksātas šīs „slepenās pārstāvības”, ir bijušas diezgan prāvas, - 2013. gadā Vonsoviča birojam samaksāti 17 785 eiro, bet 2014. gadā – 16 363.03 euro, kopējai summai līdz ar to sasniedzot 34 148 eiro. Turklāt šī summa samaksāta, nerīkojot oficiālu konkursu un izmantojot Publisko iepirkuma likuma 8.¹ pantu par pakalpojumiem, kas atbilst Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā noteiktajiem pakalpojumiem (advokāta pakalpojumus ir atļauts iegādāties, nerīkojot konkursu).
Pietiek šodien publisko anonimizēto FKTK un Vonsoviča biroja līgumu, vienlaikus aicinot lasītājus – ja Jums ir zināms, kas ir tā „slepenā lieta”, kurā izmantoti Vonsoviča biroja pakalpojumi, labprāt Jūs uzklausīsim.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
