Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atbalstot 75 tūkstošu eiro mēnesī lielu atlīdzību likvidējamās PNB bankas administratoram, faktiski rīkojusies pretēji tai nostājai, ko pirms gandrīz diviem gadiem pauda Saeima, pieņemot grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Toreiz, kad piespiedu likvidācijai tika pakļauta spēcīgā un turīgā ABLV banka, politiķi bija nobažījušies, ka likums paredz likvidatoram pārāk dāsnu atlīdzību, tādēļ tika izlemts to ierobežot, atstājot spraugu, ka kreditori tomēr drīkst lemt par lielāku atlīdzību administratoram. ABLV likvidatori godprātīgi šo spraugu neizmantoja.
Taču tieši šo spraugu tagad pavisam vārgās un jau iepriekš izlaupītās PNB bankas kreditoru sapulcē kā lielākais kreditors, kurš pārstāv 70% kreditoru prasījumu, izmantoja FKTK, kas atbild par Noguldījumu garantiju fondu, un bez jebkādām iebildēm atbalstīja atlīdzības noteikšanu 75 tūkstošu eiro apmērā mēnesī maksātnespējas administratoram Vigo Krastiņam.
Atgādināšu, ka 2018. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot, ka administratora atlīdzība balstās uz principu, ka izmaksas administratoram notiek tikai tad, ja administrators atgūst mantu un izmaksā to kreditoriem. Turklāt administratoram netiek paredzēta atlīdzība no tādas naudas, kas ir jau bankas kontā. Proti, no tādas naudas, kuras atgūšanai nav jāveic nekādas darbības, atlīdzība netiek paredzēta.
Likumā paredzēts, ka atlīdzība paredzēta tikai tad, ja administrators atgūst mantu un tad to tālāk pārvērš naudā, lai izmaksātu kreditoriem. Tikai tādos gadījumos paredzēta proporcionāla atlīdzība.
Likumā gan tika atstāta iespēja kreditoriem sapulcē balsot par citu atlīdzības izmaksas kārtību administratoram.
Tieši šo iespēju PNB bankas kreditoru sapulcē izmantoja FKTK, kas pēc būtības arī ir valsts tāpat kā Saeima. 2018.gadā Saeima, kas ir tautas priekšstāvji, pateica, ka jārīkojas iepriekš aprakstītajā veidā, bet 2020.gadā FKTK, kas pārstāv valsti, nodemonstrē pretējo, nosakot ievērojami augstāku administratora atlīdzību, nekā savā balsojumā paudusi Saeima.
Tas vedina domāt, ka ir kaut kādas vienošanās vai uzstādījums no FKTK puses, kas PNB bankas administratoram ir jādara, un liek apšaubīt regulatora neitralitāti un neatkarību. Rodas iespaids, ka tiek atbalstīts jebkas, ko administrators dara neatkarīgi no citu kreditoru iebildumiem un priekšlikumiem.
Kādas spēlītes spēlē FKTK? Kā interesēs darbojas šī iestāde?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
