Finanšu policijas darbības "ierakstās" bijušā darbinieka reiderisma shēmās
PIETIEK29.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Finanšu policijas darbinieks, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks Edgars Puķītis, uz kuru krīt aizdomas par piedalīšanos pirms mēneša atklātajā vērienīgajā PVN izkrāpšanas shēmā, pirms gada bijis iesaistīts mēģinājumā ar reiderisma paņēmieniem pārņemt kādu restorānu biznesu Rīgā. Lai gan Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis (attēlā) svētdien TV3 pauda nožēlu par bijušo darbinieku iesaistīšanos noziedzīgās shēmās, Pietiek rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas, ka Puķītis un viņa biznesa partneri iepriekš varētu būt veiksmīgi sadarbojušies ar Finanšu policiju reiderisma shēmu realizēšanā. Par to liecina no reiderisma mēģinājuma cietušo restorānu īpašnieku Pietiek sniegtā informācja.
Pietiek jau rakstījis, ka 2011. gada vasarā notika mēģinājums ar reiderisma metodēm pārņemt divu Rīgas klusajā centrā darbojošos restorānu Otella un Rossini biznesu. Abu restorānu īpašnieki, SIA Vinoteca un SIA Vasco De Gama saņēma identiskus paziņojumus no Valmieras rajona tiesas, ka pret abiem uzņēmumiem saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas Rīdzene sprieduma piespiedu izpildei. Summa, kuru it kā parādā Edgara Puķīša vadītajai SIA TV service bija abu restorānu īpašnieki, bija kopumā 213 458 lati, šķīrējtiesas izdevumus ieskaitot.
Tikai tobrīd abu restorānu īpašnieki brāļi Guntars un Gunvaldis Skrastiņi uzzināja, ka trešais abu firmu valdes loceklis Mārcis Kripēns 2010. gada 25. martā parakstījis reklāmas raidīšanas līgumu ar SIA TV service Puķīša personā par reklāmas un autorraidījuma laika pirkšanu TV kanālā MUZ TV Baltija. Lai gan kā vienīgais Puķīša vadītā uzņēmuma īpašnieks tobrīd bija uzrādīts britu pastkastītes firma JLR Ventures LLP, faktiski to kontrolēja skandalozās apsardzes firmas TM security šefs Mārtiņš Tenbergs, kurš arī pašlaik saskaņā ar Lursoft datiem ir TV service prokūrists ar tiesībām vienpersoniski pārstāvēt firmu.
Kā uzskata reiderismā cietušo restorānu īpašnieki, bijušais Finanšu policijas darbinieks Puķītis mēģinājumu pārņemt šo biznesu veicis, sadarbojoties ar Finanšu policijas pašreizējiem darbiniekiem. Šīs aizdomas pastiprina notikumu hronoloģija. 2011.gada 8. jūnijā Rīgas klusā centra restorānos Otella un Rossini vienlaicīgi ieradās Finanšu policija, kas veica kratīšanu un aizturēja abus restorānu īpašniekus - Guntaru un Gunvaldi Skrastiņus. Finanšu policijas kratīšana notika kriminālprocesa ietvaros aizdomās, ka restorānu īpašnieki pārprogrammējuši kases sistēmas ar mērķi pretlikumīgi samazināt uzņēmuma oficiālos ienākumus un "melnās" kases ienākumus izmantot "aplokšņu" algām un preču iegādei.
Restorānu īpašnieki, kuri jau tobrīd atzinuši savu vainu un piekrituši sadarboties, neapšauba Finanšu policijas rīcības likumību un pamatotību. Tomēr uzņēmēji pauž aizdomas, ka Finanšu policijas veiktās operācijas laiks izvēlēts ,saskaņojot to ar Puķīti, kurš kopā ar biznesa partneri Tenbergu plānojuši izmantot abu uzņēmēju atrašanos apcietinājumā, lai realizētu viņiem piederošo restorānu pārņemšanas shēmu.
Tūlīt pēc pēc Finanšu policijas reida abu restorānu īpašnieki SIA Vinoteca un SIA Vasco De Gama saņēma identiskus paziņojumus no Valmieras rajona tiesas, ka Puķīša vadītā SIA TV Service vērsusies minētajā tiesā ar pieteikumiem par izpildu rakstu izsniegšanu. Pieteikumi pamatoti ar šķīrējtiesas Rīdzene 2011. gada 31. marta spriedumiem, saskaņā ar kuriem gan no SIA Vinoteca, gan SIA Vasco De Gama par labu SIA TV Service ticis piedzīts identisks līgumsods 105 387,10 latu apmērā un šķīrējtiesas procesa izdevumi. Tādējādi kopumā no abām firmām piedzīta naudas summa 213 458,20 latu apmērā. Šķīrējtiesā celtās prasības pamatotas ar 2010. gada 25. martu datētiem reklāmas raidīšanas līgumiem, kurus TV Service vārdā parakstījis tās vienīgais valdes loceklis Puķītis, bet SIA Vinoteca un SIA Vasco De Gama vārdā to toreizējais valdes loceklis Mārcis Kripēns, kurš, sākoties nepatikšanām, vienkārši pazuda.
Uzņēmēji Skrastiņi par šādu reklāmas līgumu eksistenci un šķīrējtiesas procesu un spriedumu esamību uzzināja tikai no Valmieras rajona tiesas saņemtajiem paziņojumiem. Restorānu īpašnieki uzskata - ja viņi nebūtu rīkojušies pretēji reiderisma shēmas īstenotāju prognozētajai loģikai un nebūtu atzinuši savu vainu nodokļu pārkāpumos, līdz ar ko tika atbrīvoti no apcietinājuma jau 24 stundu laikā, restorānu bizness būtu zaudēts, jo, atrodoties apcietinājumā, viņi pārāk vēlu uzzinātu par šķīrējtiesas aimuguriskajiem lēmumiem. Tieši šāds pēc Otellas un Rossini īpašnieku domām bijis bijušā Finanšu policijas darbinieka Puķīša plāns - ar Finanšu policijas īstajā brīdī realizētu akciju palīdzību apcietināt restorānu īpašniekus tieši tiesas izpildrakstu saņemšanas brīdī, lai izslēgtu viņu iespējas pretoties reiderismam.
TV service valdes priekšsēdētājs Edgars Puķītis savulaik strādājis Kriminālpolicijā, pēc tam – Finanšu policijas Iekšējās drošības nodaļā. Bet nesenākā pagātnē atrodamas viņa saites ar ietekmīgiem Jaunā laika cilvēkiem. 2005. gadā, kad toreiz Jaunā laika līderis Einars Repše ieņēma aizsardzības ministra amatu, Puķītis bija viņa padomnieks iepirkumu jautājumos. Bez Puķīša ietekmīgā Dana Titava vadītajā aizsardzības ministra birojā toreiz padomnieku statusā strādāja arī Edgars Jaunups, politiķa Klāva Olšteina sieva Laura Ošleja un Ekonomikas policijā pirms tam strādājušais Jānis Dambītis.
Ciešu kontaktu ar Titavu, pēc abu līdzgaitnieku Pietiek stāstītā, uztur arī Tenbergs, kura kontrolēto firmu TV service vada Puķītis. Ar Puķīti Pietiek sazināties nav izdevies. Piezvanot uz datubāzēs atrodamo TV service tālruni, atsaucās bijusī firmas amatpersona, kas solīja nodot ziņu Puķītim, kurš tā arī nav atzvanījis. Dažus mēnešus pēc neveiksmīgā reiderisma mēģinājuma uz sarunām ar restroānu īpašniekiem Tenberga vārdā ieradies vēl viens Puķīša bijušais kolēģis no Finanšu policijas laikiem, vēl līdz šā gada martam Tenberga firmā TM security service valdes locekļa amatā bijušais Kristaps Kolovs.
Restorānu īpašnieki uzskata, ka ar TV service aizmuguriski slēgtie līgumi bijuši fiktīvi un to mērķis – izkrāpt lielas naudas summas, nevis nodrošināt pakalpojuma pirkšanu un sniegšanu. Abi reklāmas līgumi nekad nav atradušies abu uzņēmumu lietvedībā, un it kā ar šiem līgumiem uzņemtās saistības nekad nav bijušas atspoguļotas to grāmatvedības reģistros. Līgumus no restorānu puses parakstījušais Kripēns pārējiem valžu locekļiem nebija sniedzis informāciju ne par reklāmas līgumu esamību un saistību izpildi, ne arī par 2011. gada 31. martā notikušo šķīrējtiesas Rīdzene slēgtā sēdē pieņemto spriedumu par kopumā vairāk nekā 200 tūkstošu latu piedziņu. Summu pārsvarā veido milzīgais līgumos noteiktais līgumsods par saistību neizpildi – 75% apmērā no līgumos paredzētās atlīdzības.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
