Finanšu policijas darbības "ierakstās" bijušā darbinieka reiderisma shēmās
PIETIEK29.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Finanšu policijas darbinieks, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks Edgars Puķītis, uz kuru krīt aizdomas par piedalīšanos pirms mēneša atklātajā vērienīgajā PVN izkrāpšanas shēmā, pirms gada bijis iesaistīts mēģinājumā ar reiderisma paņēmieniem pārņemt kādu restorānu biznesu Rīgā. Lai gan Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis (attēlā) svētdien TV3 pauda nožēlu par bijušo darbinieku iesaistīšanos noziedzīgās shēmās, Pietiek rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas, ka Puķītis un viņa biznesa partneri iepriekš varētu būt veiksmīgi sadarbojušies ar Finanšu policiju reiderisma shēmu realizēšanā. Par to liecina no reiderisma mēģinājuma cietušo restorānu īpašnieku Pietiek sniegtā informācja.
Pietiek jau rakstījis, ka 2011. gada vasarā notika mēģinājums ar reiderisma metodēm pārņemt divu Rīgas klusajā centrā darbojošos restorānu Otella un Rossini biznesu. Abu restorānu īpašnieki, SIA Vinoteca un SIA Vasco De Gama saņēma identiskus paziņojumus no Valmieras rajona tiesas, ka pret abiem uzņēmumiem saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas Rīdzene sprieduma piespiedu izpildei. Summa, kuru it kā parādā Edgara Puķīša vadītajai SIA TV service bija abu restorānu īpašnieki, bija kopumā 213 458 lati, šķīrējtiesas izdevumus ieskaitot.
Tikai tobrīd abu restorānu īpašnieki brāļi Guntars un Gunvaldis Skrastiņi uzzināja, ka trešais abu firmu valdes loceklis Mārcis Kripēns 2010. gada 25. martā parakstījis reklāmas raidīšanas līgumu ar SIA TV service Puķīša personā par reklāmas un autorraidījuma laika pirkšanu TV kanālā MUZ TV Baltija. Lai gan kā vienīgais Puķīša vadītā uzņēmuma īpašnieks tobrīd bija uzrādīts britu pastkastītes firma JLR Ventures LLP, faktiski to kontrolēja skandalozās apsardzes firmas TM security šefs Mārtiņš Tenbergs, kurš arī pašlaik saskaņā ar Lursoft datiem ir TV service prokūrists ar tiesībām vienpersoniski pārstāvēt firmu.
Kā uzskata reiderismā cietušo restorānu īpašnieki, bijušais Finanšu policijas darbinieks Puķītis mēģinājumu pārņemt šo biznesu veicis, sadarbojoties ar Finanšu policijas pašreizējiem darbiniekiem. Šīs aizdomas pastiprina notikumu hronoloģija. 2011.gada 8. jūnijā Rīgas klusā centra restorānos Otella un Rossini vienlaicīgi ieradās Finanšu policija, kas veica kratīšanu un aizturēja abus restorānu īpašniekus - Guntaru un Gunvaldi Skrastiņus. Finanšu policijas kratīšana notika kriminālprocesa ietvaros aizdomās, ka restorānu īpašnieki pārprogrammējuši kases sistēmas ar mērķi pretlikumīgi samazināt uzņēmuma oficiālos ienākumus un "melnās" kases ienākumus izmantot "aplokšņu" algām un preču iegādei.
Restorānu īpašnieki, kuri jau tobrīd atzinuši savu vainu un piekrituši sadarboties, neapšauba Finanšu policijas rīcības likumību un pamatotību. Tomēr uzņēmēji pauž aizdomas, ka Finanšu policijas veiktās operācijas laiks izvēlēts ,saskaņojot to ar Puķīti, kurš kopā ar biznesa partneri Tenbergu plānojuši izmantot abu uzņēmēju atrašanos apcietinājumā, lai realizētu viņiem piederošo restorānu pārņemšanas shēmu.
Tūlīt pēc pēc Finanšu policijas reida abu restorānu īpašnieki SIA Vinoteca un SIA Vasco De Gama saņēma identiskus paziņojumus no Valmieras rajona tiesas, ka Puķīša vadītā SIA TV Service vērsusies minētajā tiesā ar pieteikumiem par izpildu rakstu izsniegšanu. Pieteikumi pamatoti ar šķīrējtiesas Rīdzene 2011. gada 31. marta spriedumiem, saskaņā ar kuriem gan no SIA Vinoteca, gan SIA Vasco De Gama par labu SIA TV Service ticis piedzīts identisks līgumsods 105 387,10 latu apmērā un šķīrējtiesas procesa izdevumi. Tādējādi kopumā no abām firmām piedzīta naudas summa 213 458,20 latu apmērā. Šķīrējtiesā celtās prasības pamatotas ar 2010. gada 25. martu datētiem reklāmas raidīšanas līgumiem, kurus TV Service vārdā parakstījis tās vienīgais valdes loceklis Puķītis, bet SIA Vinoteca un SIA Vasco De Gama vārdā to toreizējais valdes loceklis Mārcis Kripēns, kurš, sākoties nepatikšanām, vienkārši pazuda.
Uzņēmēji Skrastiņi par šādu reklāmas līgumu eksistenci un šķīrējtiesas procesu un spriedumu esamību uzzināja tikai no Valmieras rajona tiesas saņemtajiem paziņojumiem. Restorānu īpašnieki uzskata - ja viņi nebūtu rīkojušies pretēji reiderisma shēmas īstenotāju prognozētajai loģikai un nebūtu atzinuši savu vainu nodokļu pārkāpumos, līdz ar ko tika atbrīvoti no apcietinājuma jau 24 stundu laikā, restorānu bizness būtu zaudēts, jo, atrodoties apcietinājumā, viņi pārāk vēlu uzzinātu par šķīrējtiesas aimuguriskajiem lēmumiem. Tieši šāds pēc Otellas un Rossini īpašnieku domām bijis bijušā Finanšu policijas darbinieka Puķīša plāns - ar Finanšu policijas īstajā brīdī realizētu akciju palīdzību apcietināt restorānu īpašniekus tieši tiesas izpildrakstu saņemšanas brīdī, lai izslēgtu viņu iespējas pretoties reiderismam.
TV service valdes priekšsēdētājs Edgars Puķītis savulaik strādājis Kriminālpolicijā, pēc tam – Finanšu policijas Iekšējās drošības nodaļā. Bet nesenākā pagātnē atrodamas viņa saites ar ietekmīgiem Jaunā laika cilvēkiem. 2005. gadā, kad toreiz Jaunā laika līderis Einars Repše ieņēma aizsardzības ministra amatu, Puķītis bija viņa padomnieks iepirkumu jautājumos. Bez Puķīša ietekmīgā Dana Titava vadītajā aizsardzības ministra birojā toreiz padomnieku statusā strādāja arī Edgars Jaunups, politiķa Klāva Olšteina sieva Laura Ošleja un Ekonomikas policijā pirms tam strādājušais Jānis Dambītis.
Ciešu kontaktu ar Titavu, pēc abu līdzgaitnieku Pietiek stāstītā, uztur arī Tenbergs, kura kontrolēto firmu TV service vada Puķītis. Ar Puķīti Pietiek sazināties nav izdevies. Piezvanot uz datubāzēs atrodamo TV service tālruni, atsaucās bijusī firmas amatpersona, kas solīja nodot ziņu Puķītim, kurš tā arī nav atzvanījis. Dažus mēnešus pēc neveiksmīgā reiderisma mēģinājuma uz sarunām ar restroānu īpašniekiem Tenberga vārdā ieradies vēl viens Puķīša bijušais kolēģis no Finanšu policijas laikiem, vēl līdz šā gada martam Tenberga firmā TM security service valdes locekļa amatā bijušais Kristaps Kolovs.
Restorānu īpašnieki uzskata, ka ar TV service aizmuguriski slēgtie līgumi bijuši fiktīvi un to mērķis – izkrāpt lielas naudas summas, nevis nodrošināt pakalpojuma pirkšanu un sniegšanu. Abi reklāmas līgumi nekad nav atradušies abu uzņēmumu lietvedībā, un it kā ar šiem līgumiem uzņemtās saistības nekad nav bijušas atspoguļotas to grāmatvedības reģistros. Līgumus no restorānu puses parakstījušais Kripēns pārējiem valžu locekļiem nebija sniedzis informāciju ne par reklāmas līgumu esamību un saistību izpildi, ne arī par 2011. gada 31. martā notikušo šķīrējtiesas Rīdzene slēgtā sēdē pieņemto spriedumu par kopumā vairāk nekā 200 tūkstošu latu piedziņu. Summu pārsvarā veido milzīgais līgumos noteiktais līgumsods par saistību neizpildi – 75% apmērā no līgumos paredzētās atlīdzības.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
