Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Finanšu okupācijai – stop!

Irina Cvetkova, iespējams, 11. Saeimas deputāte*
19.09.2011.
Komentāri (52)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iestājoties krīzem nolēmu aktīvi iesaistīties politikā, lai uzlabotu mūsu dzīvi. Partijas Jur.komiteja manā vadībā jau trešo gadu sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas un es zinu, ka visaktuālākā šodienas problēma ir piešķirto kredītu piedziņa no banku puses un rezultātā biznesa, īpašuma nozaudēšana un izlikšana no dzīvokļiem, mājām.

Taču viss sākas 2004.gadā, kad zviedru bankas uzsāka “lēto” kredītu piedāvāšanu pret īpašuma ķīlu (hipotēku). Tajā laikā Latvijas komercbankas piedāvāja kredītus latos ar 16% gadā, bet zviedru bankas piedāvāja mums kredītus eiro ar 4% gadā. Protams, ka mēs izvelējamies šo “lēto” sieru skaisti noformētā pēļu slazdā.

Tautā Izlieta lēta nauda bija par iemeslu straujas nekustamā īpašuma, produktu un c. cenu  pieaugumam. Bet, „dāsnas” bankas turpināja kreditēt visu un visus, pēc būtības, piepūšot finanšu burbuli, pie tam, pēc būtības, neieguldot ne santīma investīciju projektos, tautsaimniecībā, ražošanas attīstībā. Izņemot mikrouzņēmumu, Latvijas uzņēmēju vide, pēc būtības, neattīstījās, bet darba vietas  izveidojas celtniecības nozarē, kas un bija par finanšu burbuļa apvalku.

2007.gadā finanšu burbulis sasniedza savu maksimumu: 80% no valsts īpašuma bija ieķīlāts bankās, nauda sadalīta un jau patērēta uz vēl lielāku burbuļa uzpūšanu. Un, tajā brīdī, bankas negaidīti pārtrauca biznesa kreditēšanu, un pieprasīja papildus ķīlas pie piešķirtiem kredītiem, ar to nopostot  trauslo un neizturīgo Latvijas ekonomiku. Valstī sākas masu uzņēmumu bankrotēšana,  masu cilvēku atlaišana no darba, kuriem rezultātā tiktu liegta iespēja norēķināties ar bankām pēc hipotēkas un patērētāju kredītiem.

Līdz pat šīm brīdim Latvijā notiek formāls un plānveidīgs nekustamā īpašuma pārējas process banku un to meitas uzņēmumu īpašumā, tiesu izpildītāji, kas sadarbojas ar bankām, kļuva par bagātniekiem, bet Latvijas iedzīvotāji nonāca līdz faktiskām bankrotam ! Pie tam, visu, ko tie saņēma no bankām – sagriezto papīru - banknotes (tulk. no angļu val. – bankas zīme), kas tajās bankās un ir atgriezusies. Bet nozaudēja cilvēki visu, kas tiem bija līdz kredīta saņemšanas un to, ko faktiski ieguva par aizņemto naudu.

Ka saka franči - Vu à la! Finanšu okupācija ir notikusi! Bet tas notika tāpēc, ka pie varas stavējušie nav redzējuši un neredz šo finanšu avantūras parasto scenāriju, kas ar iepriekšēju nodomu bija sagatavots mūsu valstij. Ne likumdošanas, ne tiesu vara atšķīrībā no Eiropas valstīm, nav aizstāvējusi mums, kā rezultātā cilvēki bija spiesti aizbēgt, kļūstot par bēgļiem, valsts tiktu atstāts bez iedzīvotājiem. Ja šo situāciju kardināli neizmainīt, tad Latviju gaida nacionālā katastrofa.

Viena no prioritātem, ar kuru nodarbošos Saeimā, ja vēlētāji uzticies man – ievest būtiskus ierobežojumus komercbanku darbībā un bankas nodokli, ka tas izdarīts daudzās Eiropas valstīs. Tas ļaus samazināt finansu burbuļu uzpūšanu, bankas būs apliktas ar speciālu nodokli, kas ievērojami papildinās valsts budzētu un samazinās tas deficītu. 

Man patik Vinstona Čērčila izteiciens par to, ka „Valstsvīra atšķirība no politika ir tajā, ka politiķis orientējas uz nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīrs uz nākamo paaudzi”. Esot juriste ar ilggadēju praktisku pieredzi un būdama par profesionālu tiesību, likumu un tiesvedību nozarēs, LR Saeimā es apgalvoju izdarīt visu, lai pārtrauktu finanšu struktūru patvarību un mūsu mazbērni dzīvotu plaukstošā un bagātā valstī!

* Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Irina Cvetkova kļuvusi par 11. Saeimas deputāti no Saskaņas centra saraksta. Šo rakstu, saglabājot oriģinālo izteiksmes veidu, un foto pārpublicējam no Cvetkovas mājas lapas cvetkova.lv.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...