Finanšu ministrs par VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieces šokējošo iesniegumu neesot bijis informēts
Rolands Pētersons, Arnis Kluinis, Neatkarīgā10.03.2023.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) par VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes ziņojumu par VID notiekošajām plaša mēroga nelikumībām neesot bijis informēts.
Vismaz tā “Neatkarīgajai” apgalvoja pats J. Reirs. “Tas viss [pārmaiņas VID, darbu uzsākot jaunajai ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, red.] notika ļoti ātri, dažu mēnešu laikā. Es tobrīd biju pilnībā aizņemts ar 2020. gada valsts budžeta projekta gatavošanu. Ja Gita Plaude ir griezusies ministrijā, tad par viņas iesniegumu es tā arī neuzzināju,” teica J. Reirs, uzsverot, ka tagad lēmums, ko iesākt ar G. Plaudes lietu, ir jāpieņem jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV).
“Neatkarīgā” 7. martā publicēja interviju ar nozīmīgo bijušo VID amatpersonu G. Plaudi (VID Iekšējās drošības pārvalde būtībā pilda specdienesta funkcijas), kura iezīmēja līdzīgu ainu par VID notiekošo kā pirms apmēram mēneša bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”.
I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.
Kas abu bijušo VID darbinieču stāstus vieno? Pirmkārt, abas apsūdz VID vadību tāda kā “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt.
Otrkārt, abos stāstos kā būtiskas figūras nelikumīgu darbību nodrošināšanā jeb VID “jumta pakalpojumu” izveidē tiek pieminēts A. Prusaks un K. Prusaka-Brinkmane, kurus no augšas paklusām “piesedzot” VID “augstākā vadība” jeb ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Treškārt, abas trauksmes cēlājas atbilstoši likuma prasībām vērsās ar iesniegumiem augstākstāvošās un tiesībsargājošajās institūcijās, informējot par VID notiekošajām nelikumībām, taču nekāda reakcija nesekoja.
Tas liek uzdot daudzus jautājumus daudziem, bet pirmām kārtām jau, kas notiek VID darbību tieši uzraugošajā Finanšu ministrijā, kurā nozīmīgas VID darbinieces sūdzība par plaša mēroga korupciju dienestā vienkārši pazūd. “Neatkarīgā” tādēļ nosūtīja Finanšu ministrijai jautājumus, uz kuriem atbildes pagaidām nav saņēmusi, bet vismaz ir saņēmusi ministrijas preses sekretāra solījumu tādas sagatavot. Un tātad:
Vai Finanšu ministrija 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Finanšu ministrija šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude? Vai par to tika informēts finanšu ministrs Jānis Reirs vai viņa biroja darbinieki?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Vai Finanšu ministrijai nešķita aizdomīga Gitas Plaudes “aizrotēšana” uz zemāku amatu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē īsi pēc oficiālas vēršanās pret Aigara Prusaka darbībām? Vai VID vadībai tika lūgti paskaidrojumi šajā lietā?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
