Finanšu ministrijas vadības kompetences pārbaude izmaksās 13 tūkstošus
L. Lapsa28.10.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr finanšu ministrs Einars Repše pēdējā valdības sēdē dedzīgi iestājās pret budžeta deficīta palielināšanu, tērējot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, viņa paša vadītā ministrija izlēmusi, ka ir īstais laiks, lai par vairāk nekā 13 tūkstošiem latu pārbaudītu ministrijas vadības kompetenci.
Ministrija uzskatījusi par nepieciešamu tieši pašlaik veikt „vadošo amatpersonu kompetenču novērtēšanu”, - kopumā par 13 465 latiem (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) tiks novērtēta veselu 36 Finanšu ministrijas vadības pārstāvju kompetence.
Interesanti, ka atbildīgo speciālistu kompetenci nenovērtēs kāda labi zināma auditorkompānija vai līdzīga struktūra, - ministrijas rīkotajā iepirkumā uzvarējusi mazpazīstamā SIA O.D.A., kas, kā izrādās, līdz šim ar augstu valsts amatpersonu kompetences izvērtēšanu nav nodarbojusies.
Šīs SIA, kas kā pamatnodarbi norāda vadības konsultāciju sniegšanu, vienīgā īpašniece un valdes locekle ir 1971. gadā dzimusī Gitāna Dāvidsone. Viens ministrijas pasūtījums kompānijai nodrošina vairāk nekā ceturto daļu gada apgrozījuma: kā rāda Lursoft dati, O.D.A. pagājušo gadu beigusi ar 42 tūkstošu latu apgrozījumu (vairāk nekā četrkārtējs kritums, salīdzinot ar 2008. gadu).
Tomēr pieticīgās kompānijas vienīgā īpašniece un vadītāja apgalvo, ka trim uzņēmuma darbiniekiem esot „vadības kompetenču izvērtēšanas prakse un arī atbilstoša izglītība. Tā ir psiholoģijas izglītība, kā arī dažāda papildu izglītība – kursi, kuros nodarbojas tieši ar vadības kompetenču izvērtēšanas apgūšanu”.
Dāvidsone apgalvo, ka O.D.A. esot „daudzu gadu pieredze vadības kompetenču izvērtēšanās”, vienam darbiniekam esot 14 gadu, otram – 10 gadu pieredze. Tiesa, Dāvidsone nevarot atklāt, kam šādi pakalpojumi būtu sniegti, - varot tikai teikt, ka tie ir „vidēji lieli uzņēmumi”.
Finanšu ministrija pagaidām nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc šāda novērtēšana nepieciešama, vai šāda iepirkuma rīkošana taupības apstākļos ir lietderīga un cik lielu summu no šī iepirkuma sedz ES fondu līdzekļi, bet cik - ministrijas budžets. Tāpat vēl nav zināms ministrijas pamatojums – vai tās vadības kompetenci spēj novērtēt SIA, kura līdz šim ar valsts amatpersonu kompetences novērtējumu nav nodarbojusies.
Savukārt Finanšu ministrija skaidro, ka tās informācija liecinot – O.D.A. līdz šim veikusi Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku, kā arī Latvijas Valsts mežu vadības kompetenču izvērtēšanu.
„To finansē no Eiropas Sociālā fonda pēc īpaša donoru aicinājuma,” – šādi Finanšu ministrija atbild uz jautājumu, vai šāda iepirkuma rīkošana taupības apstākļos ir lietderīga. Stiprināt ministrijas „administratīvo un analītisko kapacitāti” gada sākumā rekomendējušas EK/SVF tehniskās palīdzības misijas.
Esot nepieciešams „kritiski izvērtēt esošo augstākā un vidējā līmeņa vadītāju spējas un kompetences (vadīt, organizēt, motivēt darbiniekus, izvērtēt darbību, virzīt inovatīvas idejas utml.)”, lai „maksimāli efektīvi izmantotu esošos cilvēkresursus”. Turklāt projektā paredzēta „ne tikai vērtēšana, bet arī konkrēti ieteikumi katram vērtējamam darbiniekam un mācības vājo vietu stiprināšanai”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
