Iesaki rakstu: 
Skaidras naudas darījumus šogad plānots izskaust valsts pārvaldē un būvniecībā, sākt to izskaušanu sabiedriskās ēdināšanas, viesmīlības pasažieru transporta un apsardzes nozarēs. Skaidras naudas izmantošanu darījumos fiziskām personām ierobežos līdz 3000 eiro un aizliegs par skaidru naudu iegādāties nekustamo īpašumu un transportlīdzekļus. Bankām jāzina viss!
Varu saderēt, ka Finanšu ministrija (FM) ļoti gribētu ar likumu noteikt, ka visiem Latvijas aborigēniem jāatver konts kādā no divām amerikāņu bankām – “Citadele” vai “Luminor” – un tajā jāglabā visa nauda līdz pēdējam centam.
Taču mūslaiku liekulība (sak, nav labi nodarboties ar konkrētu banku lobēšanu, lai gan praksē tas notiek vismaz pēdējos 25 gadus) un politkorektums (formāli jādod iespēja visiem) neļauj to izdarīt tik rupjā veidā, tāpēc vikingu bankām tiek krāmētas virsū arvien jaunas apsūdzības. “Danske Bank” no Baltijas valstīm nupat aizvācās. Nākamā noteikti būs “Swedbank”, un gan jau arī citas skandināvu bankas “pratīsies”.
Kā jau ierasts, FM, protams, to visu aptaisa ar cēliem nodomiem. Šādi ierobežojumi, raugiet, mazināšot ēnu ekonomiku, apgalvo FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Pērn ēnu ekonomikas ierobežošanā esot aktīvāk iesaistījušies “privātā sektora partneri” (kuriem, jāsaka, diezin vai bija cita izeja, ja viņi vēlējās še turpināt savu biznesu).
Apetīte rodas ēdot: Jarockis ir paziņojis, ka šogad plānots īstenot jaunus pasākumus skaidrās naudas aprites ierobežošanai, ieviest plašākas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī “uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanai veselības aprūpes nozarē”. Piesargieties! Jūsu šokolādīte taukos peldošajai medmāsiņai tiks iegrāmatota un represēta!
Jarockis arī draud, ka turpināsies pasākumi “uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā”. Un esot tak jāsaprot, ka “lielāki riski ēnu ekonomikā, kā arī noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā visbiežāk notiek ar skaidrās naudas darījumiem”. Tāpēc FM izstrādā priekšlikumus par lielākiem skaidras naudas ierobežojumiem.
Nu, tirliņi, kurš riskēs iebilst? Tā jūs parādīsiet savu noziedzīgo atbalstu ēnu ekonomikai – vienīgajam iemeslam, kāpēc Latvijas tautsaimniecība un patērētāji nonākuši tik spiedīgos apstākļos?
Tāpēc FM priekšlikumi jau šogad paredz samazināt skaidras naudas lietošanas slieksni darījumiem nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību. Un pie viena arī fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, – no pašreizējiem 7200 eiro uz 3000 eiro. Paredzēts noteikt aizliegumu veikt skaidrā naudā darījumus nekustamā īpašuma iegādei, savukārt transportlīdzekļu iegādei plānots noteikt ierobežojošu slieksni.
FM neatklāj, vai 2020. gadā par skaidru naudu vēl varēs iegādāties kaut vai sendviču ar kokakolu. Miniet paši, varbūt uzminēsiet!
Nejūtaties no visu “nopelnījuši”, folks? Nu, tad turpinām balsot par būtībā tiem pašiem politiķiem, par ko esam balsojuši pēdējo ceturtdaļgadsimtu! Jau sen mūsu priekšstāvjiem, lai iekļūtu varā, ir vajadzīgas tikai divas īpašības – alkatība un bezkaunība. Vārdos tās ienīzdams, vidējais Latvijas vēlētājs tās atbalsta katrās nākamajās vēlēšanās.
Karmas likums. Katrs saņem to, ko nopelnījis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
