Iesaki rakstu: 
Skaidras naudas darījumus šogad plānots izskaust valsts pārvaldē un būvniecībā, sākt to izskaušanu sabiedriskās ēdināšanas, viesmīlības pasažieru transporta un apsardzes nozarēs. Skaidras naudas izmantošanu darījumos fiziskām personām ierobežos līdz 3000 eiro un aizliegs par skaidru naudu iegādāties nekustamo īpašumu un transportlīdzekļus. Bankām jāzina viss!
Varu saderēt, ka Finanšu ministrija (FM) ļoti gribētu ar likumu noteikt, ka visiem Latvijas aborigēniem jāatver konts kādā no divām amerikāņu bankām – “Citadele” vai “Luminor” – un tajā jāglabā visa nauda līdz pēdējam centam.
Taču mūslaiku liekulība (sak, nav labi nodarboties ar konkrētu banku lobēšanu, lai gan praksē tas notiek vismaz pēdējos 25 gadus) un politkorektums (formāli jādod iespēja visiem) neļauj to izdarīt tik rupjā veidā, tāpēc vikingu bankām tiek krāmētas virsū arvien jaunas apsūdzības. “Danske Bank” no Baltijas valstīm nupat aizvācās. Nākamā noteikti būs “Swedbank”, un gan jau arī citas skandināvu bankas “pratīsies”.
Kā jau ierasts, FM, protams, to visu aptaisa ar cēliem nodomiem. Šādi ierobežojumi, raugiet, mazināšot ēnu ekonomiku, apgalvo FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Pērn ēnu ekonomikas ierobežošanā esot aktīvāk iesaistījušies “privātā sektora partneri” (kuriem, jāsaka, diezin vai bija cita izeja, ja viņi vēlējās še turpināt savu biznesu).
Apetīte rodas ēdot: Jarockis ir paziņojis, ka šogad plānots īstenot jaunus pasākumus skaidrās naudas aprites ierobežošanai, ieviest plašākas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībai būvniecības nozarē, kā arī “uzlabot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanai veselības aprūpes nozarē”. Piesargieties! Jūsu šokolādīte taukos peldošajai medmāsiņai tiks iegrāmatota un represēta!
Jarockis arī draud, ka turpināsies pasākumi “uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumu jomā, kā arī apsardzes pakalpojumu jomā”. Un esot tak jāsaprot, ka “lielāki riski ēnu ekonomikā, kā arī noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā visbiežāk notiek ar skaidrās naudas darījumiem”. Tāpēc FM izstrādā priekšlikumus par lielākiem skaidras naudas ierobežojumiem.
Nu, tirliņi, kurš riskēs iebilst? Tā jūs parādīsiet savu noziedzīgo atbalstu ēnu ekonomikai – vienīgajam iemeslam, kāpēc Latvijas tautsaimniecība un patērētāji nonākuši tik spiedīgos apstākļos?
Tāpēc FM priekšlikumi jau šogad paredz samazināt skaidras naudas lietošanas slieksni darījumiem nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību. Un pie viena arī fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, – no pašreizējiem 7200 eiro uz 3000 eiro. Paredzēts noteikt aizliegumu veikt skaidrā naudā darījumus nekustamā īpašuma iegādei, savukārt transportlīdzekļu iegādei plānots noteikt ierobežojošu slieksni.
FM neatklāj, vai 2020. gadā par skaidru naudu vēl varēs iegādāties kaut vai sendviču ar kokakolu. Miniet paši, varbūt uzminēsiet!
Nejūtaties no visu “nopelnījuši”, folks? Nu, tad turpinām balsot par būtībā tiem pašiem politiķiem, par ko esam balsojuši pēdējo ceturtdaļgadsimtu! Jau sen mūsu priekšstāvjiem, lai iekļūtu varā, ir vajadzīgas tikai divas īpašības – alkatība un bezkaunība. Vārdos tās ienīzdams, vidējais Latvijas vēlētājs tās atbalsta katrās nākamajās vēlēšanās.
Karmas likums. Katrs saņem to, ko nopelnījis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
