Finanšu ministrija nevēlas atklāt Dambītim veltītās vēstules noslepenotājus
L. Lapsa07.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji solītajam Finanšu ministrija otrdien tā arī neatklāja amatpersonas, kas uzskatījušas par nepieciešamu noslepenot ministram adresēto Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Marjana Burija vēstuli, kurā Andris Vilks informēts par viņa padomnieka Jāņa Dambīša specifisko interesi par konkrētiem kriminālprocesiem un informāciju, kas skar operatīvās darbības.
Kā jau ziņots, vēstulē-ziņojumā Nr. 20.5/716 Burijs ministram ziņojis, ka Dambītis gan viņam, gan arī Muitas kriminālpārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājai daudzkārt uzdevis jautājumus par dažādiem izmeklēšanā esošiem kriminālprocesiem. Turklāt, kā norādīts ministram adresētajā vēstulē, esot fiksēta arī Dambīša acīmredzama vēlme kļūt par starpnieku „jautājumu risināšanai” staro Muitas kriminālpārvaldi un citām tiesībsargāšanas iestādēm.
Tāpat Pietiek rīcībā ir ziņas, ka vēstulē norādīts – Dambītis bijis neapmierināts par kriminālpārvaldes atteikumu sniegt informāciju, kam nav sakara ar ministra padomnieka pienākumu izpildi, bet kura skar konkrētus kriminālprocesus un operatīvās darbības pret konkrētām organizētās noziedzības grupām.
To, ka šāda vēstule patiešām pastāv, Pietiek atzina Vilka preses pārstāve Aiga Aizpuriete. Tā kā viņa apgalvoja, ka vēstule esot klasificēta kā ierobežotas pieejamības dokuments, Pietiek vēlējās noskaidrot, kāda amatpersona, kad, uz kāda pamata un kādu iemeslu dēļ šo vēstuli noslepenojusi. Pretēji solītajam Vilka preses pārstāve otrdien šo informāciju tā arī nesniedza.
Cik zināms Pietiek, vēstule finanšu ministru sasniegusi vēl bez noteikta slepenības statusa, līdz ar to ar tās saturu būtu iepazīstināma arī sabiedrība. Tieši Finanšu ministrija uzskatījusi, ka tā klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, lai būtu pamats tās publiskošanas atteikumam.
Tikmēr otrdien tika izplatīts paša Dambīša paziņojums medijiem, kurā finanšu ministra padomnieks apgalvoja, ka „interneta portālā www.pietiek.com ir publicētas nepatiesas ziņas, kas satur tendenciozu interpretāciju”, taču ne tikai neminēja nevienu konkrētu nepatiesu publicētu ziņu, bet arī nesniedza skaidrojumu ne uz vienu no iepriekš publiskotajiem faktiem.
Dambītis paziņojumā nepieminēja ne Pietiek aprakstīto Burija vēstuli, ne tajā minētos vēstules autora iespaidus. Tāpat Dambītis nepieminēja arī vienā no pēdējā laika kratīšanām izņemto izziņu, kurā sniegta neglaimojoša informācija par kādu „JD”, kurš ieņemot atbildīgu amatu finanšu ministra paspārnē.
Tā vietā paziņojumā teikts: „Atbilstoši ēnu ekonomikas apkarošanas plānam Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt efektīvu cīņu ar ēnu ekonomiku un kontrabandu. Kontrabandas un ēnu ekonomikas apkarošanas plāna vēlamā rezultativitāte ir fiksēta konkrētos 2011.gada budžeta ieņēmumu palielinājumos. (No Ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plāna 2010.-2013.gadam uzdevumu izpildes 2011.gada valsts budžetā plānoti papildu 15 milj. latu ieņēmumi, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk –VID) uzlikts pienākums papildu nodokļu ieņēmumu plānam iekasēt vēl 45 milj. latu, no kuriem daļu varētu saistīt arī ar ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātēm.)
Kontrabandas apkarošana ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Muitas Kriminālpārvaldes tiešs pienākums.
Tā kā VID sistēmā Muitas kriminālpārvalde ir vienīgā iestāde, kurai piešķirtas izmeklēšanas un operatīvā darba tiesības kontrabandas apkarošanas jomā, viens no tās uzdevumiem ir šīs pilnvaras un iestādes resursus maksimāli izmantot liela apjoma un organizētās noziedzīgās grupās realizētu cigarešu, degvielas u.c. veida kontrabandas atklāšanai, kā arī to organizētāju un patieso labumu guvēju saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.
Izvērtējot Muitas kriminālpārvaldes darbības rezultatīvos rādītājus un analizējot no VID saņemtās ziņas, netika gūta pārliecība par to, vai Muitas kriminālpārvaldes darbs pietiekami efektīvi vērsts uz kontrabandas organizētāju un patiesā labuma guvēju atklāšanu.
Lai gūtu objektīvu priekšstatu par Muitas kriminālpārvaldes darba efektivitāti, esam lūguši Ģenerālprokuratūru izvērtēt un sniegt viedokli par šīs iestādes darbu kontrabandas organizētāju un organizētu noziedzīgu grupu atklāšanā.
Šādas pārbaudes veikšana neietilpst ne ministrijas, ne ministra biroja, ne ministra tiešā kompetencē. Šobrīd tiek gaidīti prokuratūras pārbaudes rezultāti. Pēc to saņemšanas tie tiks izvērtēti un sniegti plašāki skaidrojumi sabiedrībai.”
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
