Finanšu ministrija nesaskatot nekādas dīvainības īpatnajā Valsts kases IT iepirkumā
PIETIEK30.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija nesaskatot nekādas dīvainības vai pārkāpumus „sakārtotajā” iepirkumā, kurā IT pārvaldības sistēmas (SAP) pielāgošana eiro Latvijas Valsts kasei izmaksās gandrīz piecreiz dārgāk nekā Igaunijas Finanšu ministrijai. Saskaņā ar ministrijas skaidrojumu Latvijā „SAP sistēma ir papildināta ar apjomīgu budžeta izpildes funkcionalitāti, kas ir unikāla tikai Valsts kases izmantotajai SAP sistēmai”.
Pietiek jau informējis par administratīvajai rajona tiesai adresētu SIA Smart IT pieteikumu, no kura izriet, ka uzņēmums, zinot, ka Valsts kase izmanto SAP sistēmu „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēma", par kuras uzturēšanu 2010.gada 23.jūlijā ir noslēgusi līgumu ar Lattelecom Technology, un to, ka Valsts kasei būs nepieciešami IT pakalpojumi šīs SAP sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, bija jau laikus sazinājies ar Valsts kasi, lai noskaidrotu, kad varētu tikt izsludināta iepirkumu procedūra šiem pakalpojumiem.
Taču uzņēmuma interese faktiski ignorēta, un šā gada sākumā Smart IT uzzinājis, ka Valsts kase bez konkursa izsludināšanas, veicot individuālu sarunu procedūru tikai ar Lattelecom Technology, paklusām jau ir izvēlējusies slēgt līgumu ar to par 237 600 Ls un jau 2012.gada 20.decembrī noslēgts attiecīgs līgums. Turklāt, lai izvairītos no šī lēmuma apstrīdēšanas Iepirkumu uzraudzības birojā, Valsts kase izmantojusi savdabīgu shēmu.
Ja ticēt Valsts kases un Lattelecom Technology saskaņotajai oficiālajai versijai, vienā dienā, dažu stundu laikā tie bija spējuši gan izsniegt uzņēmumam nepieciešamo pakalpojumu aprakstu, Lattelecom Technology ne tikai izpētītu šo apjomīgo dokumentu, bet arī sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, šo piedāvājumu apspriestu un vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī, lai sagatavotu iepirkuma līgumu un abas puses to parakstītu.
Uz šī pamata Smart IT lūdzis tiesu ne tikai sākt administratīvo lietu, bet arī pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, nosakot aizliegumu Valsts kasei uzsākt līguma ar SIA Lattelecom Technology par vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas pielāgošanu eiro izpildi vai turpināt šī līguma izpildi, ja tā izpilde jau ir uzsākta, kā arī atzīt par prettiesisku Valsts kases veikto sarunu procedūru.
Lai noskaidrotu, cik pamatots un valstij izdevīgs ir bijis Valsts kases lēmums, Pietiek vērsās Igaunijas Iepirkumu portālā, lai noskaidrotu, cik līdzīgi pakalpojumi ir izmaksājuši kaimiņvalstī, kur eiro ieviešana jau aiz muguras. Izrādījās, ka līdzīgs iepirkums tur izmaksājis gandrīz piecreiz lētāk nekā Latvijā.
Uz šo faktu pieteikumā tiesā norādījusi arī SIA Smart IT: „Igaunijas Finanšu ministrija arī izmanto SAP sistēmu un iepirka šīs SAP sistēmas pielāgošanas euro valūtai pakalpojumus 2010.gada martā un aprīlī (izdrukas no Igaunijas Iepirkumu portāla un to tulkojums pielikumā), lai pielāgotu SAP sistēmu darba euro valūtā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad Igaunijā ieviesa euro valūtu. Šis Igaunijas piemērs pierāda, ka Finanšu ministrijas un tā iestāžu izmantotās SAP sistēmas pielāgošanas euro valūtai pakalpojumi, iepērkot tos konkursa ceļā, pie tam divās daļās izmaksāja vien ap 70 tūkstošus euro.
Taču Atbildētājs prettiesiski izvēlētās sarunu procedūras rezultātā, pieprasot un saņemot piedāvājumu tikai no Trešās personas un nepieļaujot iesniegt nevienu citu piedāvājumu, ir noslēdzis Iepirkuma līgumu par faktiski tāda paša veida un apjoma pakalpojumiem par cenu 237 600 Ls, jeb vairāk kā 338 tūkstošiem euro, t.i. par gandrīz piecas reizes augstāku cenu, nekā šos pakalpojumus būtu iespējams iepirkt atklātā konkursā!”
Tāpat pieteikumā norādīts uz to, ka Igaunijas piemērs pierāda – nav pamatots Valsts kases apgalvojums, ka neesot iespējams „mainīt zirgus uz pārceltuves”: „Igaunijas piemērs pierāda arī apstākļus, ka Atbildētāja SAP sistēmas pielāgošanu euro valūtai ir iespējams veikt atsevišķi no SAP sistēmas uzturēšanas, jo Igaunijā SAP sistēmas pielāgošanas euro valūtai pakalpojums pat pats par sevi tika sadalīts.
Taču Latvijas Finanšu ministrija aprakstītajā situācijā nekādas dīvainības un pārkāpumus nesaskata – publicējam tās skaidrojumu pilnā apmērā:
„2010. gadā tika organizēts atklāts konkurss par Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas (SAP) uzturēšanas un papildināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konkursa rezultātā noslēgtā līguma papildinājumam specifiski euro pielāgošanas darbiem iepirkumā „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas (SAP) pielāgošana euro” piemērota sarunu procedūra un tā ir piemērota atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 63. panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktajam un saskaņota ar Iepirkumu uzraudzības biroju.
Latvijā SAP sistēma tika ieviesta 2001.gadā un sākotnējais mērķis bija veikt valsts parāda darījumu uzskaiti. Fiskālā situācija valstī un nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu šajos gados ir par pamatu tam, ka Valsts kasē ir augsti attīstīta parāda vadība, kas tiek atbalstīta ar komplicētu uzskaites sistēmu. Igaunijā valsts parāds ir daudz mazāks un līdz ar to netiek izmantoti dažādi parāda vadības instrumenti, līdz ar to arī SAP sistēmas konfigurācija ir vienkāršāka.
Pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas Igaunijas Finanšu ministrija SAP sistēmā izmanto finanšu uzskaites, loģistikas un cilvēkresursu pārvaldības moduļus. Turpretī Latvijā SAP sistēmu izmanto ne tikai parāda vadības mērķiem, bet arī budžeta plānošanai un tāmju sagatavošanai, finanšu uzskaitei un budžeta izpildei, kā arī datu analīzes nodrošināšanai. Valsts kases funkcijas kopumā nodrošina piecas SAP sistēmas komponentes, kas visas ir tieši saistītas ar finanšu datu apstrādi. Līdz ar to nacionālās valūtas maiņa rada būtisku ietekmi to darbībai salīdzinājumā ar Igaunijas Finanšu ministrijas izmantotajiem loģistikas un cilvēkresursu pārvaldības moduļiem, ko nacionālās valūtas maiņa būtiski neietekmē. Neskatoties uz Valsts kases izmantotajām standarta SAP sistēmas komponentēm un moduļiem, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes veikšanu un kontroli, SAP sistēma ir papildināta ar apjomīgu budžeta izpildes funkcionalitāti, kas ir unikāla tikai Valsts kases izmantotajai SAP sistēmai, un tās pielāgošanas euro darbu apjoms nav salīdzināms ar Igaunijas Finanšu ministrijas izmantotās SAP sistēmas pielāgošanas darbiem.
Lai nodrošinātu SAP uzturēšanas darbu nepārtrauktību, Valsts kase 2012.gada 21.decembrī izsludināja atklātu konkursu „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas uzturēšana un papildināšana”, kurā var piedalīties jebkurš kvalificēts SAP sistēmu ieviešanas un uzturēšanas jomā specializēts uzņēmums. Atklātā konkursa ietvaros rīkotajā ieinteresēto pretendentu sēdē piedalījās trīs potenciālie šī konkursa pretendenti, tai skaitā SIA Smart IT.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
